Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. septembris, 2014
Drukāt

Jānis Vādons: Dzejdienu piecdesmitnieks (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Jebšu šoreiz ar jaunu devīzi “Dzeja pievelk!”, tomēr nu jau 50. reizi septembrī – Dzejas dienas.

Gan Rīgā, gan Latvijas reģionos iecerētas daudzveidīgas dzejnieku un dzejas baudītāju tikšanās iespējas. Tiesa, Dzejas dienu jubilejas gads festivāla programmā atsevišķu izcēlumu nav guvis, tomēr iespējams, ka atskata dimensija iecerēta pasākumu ciklā “Dzejas dienu klasika”. Vēl zīmīgi, ka vairākiem tradicionāliem pasākumiem šogad piešķirts jauns saturs. Svarīga dimensija būs ārvalstu viesu lasījumi, tātad – oriģināldzejas un atdzejas sintēze, autoru un atdzejotāju sadarbība. Ne pirmo gadu dzeja saplūdīs ar citām mākslas formām, it īpaši ar mūziku. Šai sakarā mans personiskais aicinājums – gaidām jūs, aktierus, mūziķus, māksliniekus, skolotājus, pasniedzējus, zinātniekus, intelektuāļus, biznesa spīdekļus, mediju uzmanības apspīdētās zvaigznes! Organizatori braši apgalvo, ka interese par dzeju ir milzīga, tomēr grūti iedomāties epitetus, ar kādiem varētu raksturot dzejas baudītāju pulkus, ja pasākumos mēs piepeši ieraudzītu tikko minēto sabiedrības prominento grupu pārstāvjus. No otras puses, man ir īpašs prieks par katru kvalitatīvas dzejas uznācienu aiz Latvijas lielāko pilsētu robežām. Kā liecina nesenais dzejnieku un mākslinieku kopdarba noslēguma pasākums Ogres novada Ķeipenē, reģionos ir iespējams noorganizēt labus kultūras notikumus, un tie ir kupli apmeklēti. Tāpēc jāuzteic tie kultūras dzīves vadītāji, bibliotekāri, skolotāji un citi entuziasti, kas kvalitatīvu dzeju ieved Latvijas mazajās pilsētās un ciemos. Jāuzteic arī vietējās literārās apvienības, kas veicina savu profesionālo izaugsmi un sadarbojas ar Latvijas labākajiem dzejas meistariem. Reģionālie literārie procesi neapstrīdami ir nozīmīgi, jo šobrīd Latvijas dzejas un dzejnieku kartē Rīga ir tikai viens no vairākiem būtiskiem centriem. Vērtīgi un svētīgi, ja Dzejas dienām izdosies būt arī par ierosmi dzejnieku profesionālajai attīstībai, jauniem iespaidiem, zināšanām un sadarbībai.

Katram, kurš interesējas par dzeju, ir savs personiskais sākums attiecībām ar literatūru. Personiskums noteikti ir sākumpunkts, ar kuru jāsāk ceļš uz Dzejas dienu pasākumiem. Būdama pilnīgi atšķirīga no popkultūras, dzeja pie sevis aicina citādi. Dzejas lasīšana nepapildina maku, bieži vien pat īsti neizklaidē un neuzlabo noskaņojumu. Precīzāk sakot, dzeja kā jebkura īsta māksla rāda, ka pilnvērtīgai pasaulsainai nepietiek ar virspusēju un iesīkstējušu izpratni par to, kas ir skaists un labs; tā apliecina, cik sarežģīts un daudzveidīgs ir skaistums. Katrā mākslā iemiesotā enerģija ir atšķirīga, bet arī dzejā, īstā un labā dzejā, enerģijas lādiņš vienmēr ir neticami liels. Man mieles raisa dzejai piedēvēti epiteti “mierīga” vai “klusa”. Aiz pateiktā vienmēr ir daudz vairāk. Pat skumjais un groteskais var iegūt tik neparastu, bet precīzu veidolu, ka lasītājs piedzīvo katarsi, citādi negūstamu prieku. Tāpēc arī Dzejas dienu festivāla piesātinātajā programmā dzejas mīļotāji var atrast un apmeklēt tieši tos notikumus, kuri sasaucas ar viņu personisko stāstu.

Vēl jāpiebilst, ka jubilejas gadā piedienētu pārdomāt, kā festivālam attīstīties un mainīties. Iespējams, Dzejas dienu programmā varētu vēlēties lielāku mērķtiecību un skaidrāku koncepciju. Iespējams, Dzejas dienu festivāls būtu pelnījis, lai vismaz viens centrālais pasākums, attiecīgi organizēts un veidots, pilnā apjomā tiktu rādīts televīzijā. Iespējams, būtu jāizvērtē arī pasākumu dalībnieku izvēles principi, jo šis nav pirmais gads, kad ir uzkrītoša dažu dzejnieku klātbūtne vairākos notikumos, bet citu lielisku dzejnieku uzvārdi programmā nemaz vai gandrīz nemaz neparādās.

Un visbeidzot – gribas aicināt vienkārši nepalaist garām vienu no tradīcijām bagātākajiem Latvijas kultūras notikumiem. Plašākā nozīmē un pāri festivāla robežām – nepalaist garām neredzētu un neiepazītu mūsdienu dzejas ainavu. Jo, kā kādā sarunā trāpīgi izteicās dzejnieks Eduards Aivars, noraidot mūsdienu dzeju, mēs faktiski noraidītu un nepieņemtu arī to, kas pēdējos 50 gados ir radies mākslā, mūzikā, filosofijā un zinātnē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tomēr nevajag tik augstprātīgi aicināt un izrunāties, ka arī provincē varot noorganizēt labus kultūras pasākumus. Ļoti egoistisks teksts. Latvijā ir neskaitāmi labi noorganizēti pasākumi, toskait tādi, kur saplūst dzeja, mūzika, māksla u.c.
    Ne viss, ko organizē Rīgā, ir profesionāli veikts un izdarīts, ne visi jūsmīgi dara savu darbu. Piedalās, jā, kāpēc gan nepagrozīties un pēcāk nepavīpsnāt.
    Citādi- lai Tev veiksmes, Jāni, dzejsvētkos!

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+