Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. februāris, 2012
Drukāt

Dzejnieks Timofejevs aicina meklēt kompromisu saistībā ar krievu valodu

timofejevs_sergejs

Dzejnieks Sergejs Timofejevs uzskata, ka Latvijā jāmeklē kompromiss saistībā ar krievu valodu. Tā Timofejevs izteicās Kultūras ministrijas (KM) rīkotajā diskusijā par to, ko darīt pēc 18.februāra, kad būs pagājis referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Tas izraisījis sabiedrībā milzīgu viļņošanos.

“Es nerunāju, ka mums vajag otru valsts valodu, par to nav vērts spriest, bet krievu valoda tomēr nav arī svešvaloda Latvijā. Kā mēs varam to parādīt sabiedrībai, tas varētu būt svarīgi,” uzsvēra Timofejevs.

Viņš paskaidroja, ka runa ir par krievu valodas nozīmi Latvijā un šeit būtu jāmeklē kompromisi, bet nedrīkst uz cilvēkiem, kas iestājas par krievu valodu, skatīties kā uz ienaidniekiem. Viens no kompromisiem varētu būt krievu valodas mācīšana skolās.

“Principā, ja krievu valoda drusku atgriežas latviešu skolās vismaz primitīvā līmenī, lai jaunie cilvēki varētu paņemt krievu avīzi un vienkārši izlasīt citu viedokli, tas tomēr varbūt palīdzētu sabalansēt kopīgo ideju, kā varam veiksmīgi sadzīvot un dzīvot tālāk. Varbūt mūsu uzdevums varētu būt domāt par iespējām saprasties, nevis karot,” izteicās dzejnieks.

Savukārt krievu tautības tēlnieks Gļebs Panteļejevs norādīja, ka jautājums par krievu valodas statusu Latvijā sašķēlis arī pašus krievus. Šī ir provokācija, uz kuras visi ir uzķērušies, viņš atzina.

“Bet nav ļaunuma bez labuma. Redzu niansi. Šī niša, ko vienā brīdī uzņēmās “Saskaņas centrs”, tagad tika sadalīta, un ļoti lielai daļai no šīs kopējās masas jāaiziet citos politiskajos spēkos. Jābūt krievu infiltrācijai tradicionālajās latviskajās struktūrās. Tādā gadījumā separētā daļa būs margināla. Tā jāatstāj [Vladimiram] Lindermanam, lai viņš tur ņemas. Bet viņš jāatstāj ārpus, jo viņš ir ekstrēmists,” sacīja Panteļejevs.

Viņš uzskata, ka būs lielāka iespēja krievu cilvēkam redzēt, ka viņa intereses tiek pārstāvētas faktiski, jo viņš redzēs krievu uzvārdus pie lēmumu pieņemšanas.

KM pārziņā ir nodoti integrācijas jautājumi un politikas veidošana Latvijā, un ministrija rīkos vēl vienu diskusiju nākamajā nedēļā. Diskusiju mērķis ir gūt idejas un priekšlikumus, ko darīt pēc valodas referenduma un kā veicināt sabiedrības saliedētību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+