NEDĒĻAS FILMA: “Hobits: Smoga posta zeme” 0
Oskarotais Pīters Džeksons no Tolkīna darbiem neatkāpjas ne soli – nupat tapusi viņa “Hobitu” sērijas otrā filma, kas gan vairāk par pārsteigumiem piedāvā jau iepazītu varoņu piedzīvojumus iepazītā tehniski vizuālā risinājumā, kas saturiski izkrāso baltos laukumus starp “Hobitiem” un “Gredzenu pavēlnieka” triloģiju.
Tolkīna un Džeksona fani priekā var sist rokas un gavilēt, jo skatītājiem vērtēšanai beidzot nodota “Hobitu” otrā daļa, kas tāpat kā pirmā turpina atklāt lielpēdainā hobita Bilbo Baginsa piedzīvojumus. Kopā ar trīspadsmit kolorītiem rūķiem un viedo burvi Gendolfu viņš mēro garu ceļu, lai augumā ne īpaši raženajiem vīriem palīdzētu atgūt sen zaudēto karaļvalsti Ereboru, un, kā jau gaidāms, briesmas un piedzīvojumi ir raibās kompānijas visuzticamākie pavadoņi, kas tos pārsteidz gan milzu zirnekļu apsēstā mežā, gan orkus nīstoša milža mājā, gan Ezera pilsētā. Un tas viss – vien ceļā uz Vientuļo kalnu, kur mērķi sasniegušos ceļiniekus sagaida nākamais pārbaudījums – tikšanās ar pūķi Smogu, kurš žēlastības nekad nav pazinis.
Par “Hobitu” otrās daļas tehnisko pusi nevienu sliktu vārdu pasacīt nav iespējams, taču radoši mākslinieciskais noformējums turpina Pītera Džeksona sākto ceļu un ne ar kādām novitātēm nepārsteidz, turklāt, ņemot vērā, kādā ātrumā attīstās tehnoloģijas, nu jau ir svarīgāk būt pirmajam, ne labākajam. Taču par režisora vērienu un ambīcijām gan cepuri nost, jo tik ilgus gadus palikt uzticīgam būtībā vienam ļoti sarežģītam stāstam un to risināt ar tādu padevību oriģināldarbam, šķiet, nav spējis neviens cits kinoautors, turklāt Džeksons nav ieslīdzis pašapmierinātā rutīnā, bet gluži kā Vecgada vakara uguņošanā vēl nomodā palikušos bērnus pārsteidz ar vēl grandiozākiem specefektiem – 3D tehnoloģijas to izceļ vēl vairāk – biedēšanu un prātam neiedomājamas vides uzburšanu, ka pat lielajiem jābrīnās, kaut arī izbrīns ir acumirklīgs un izplēn, nākamo novērtējot.
Un tomēr – “Hobits” ir grandioza izklaide, kam maz sakara ar kino kā mākslu un kas savas kvalitātes pēc daudziem gadiem mērīs šķindošo ieņēmumu maisos (piemēram, pirmās daļas ieņēmumi pārsniedza miljardu dolāru!), ne ekrāna kultūras valodas izteik-smes būtiskos jauninājumos un zīmju izmantojumā, visticamāk, nemaz neaizsniedzoties līdz tam popkultūras fenomena slieksnim, ko izdevās sasniegt “Gredzenu pavēlnieka” triloģijai. Taču, ļoti iespējams, izklaidei ir gana ar Tolkīna sarežģīto pasauli, durvis uz kuru mazā šķirbiņā pavēris Pīters Džeksons, tomēr uz sliekšņa uzlicis Hobita Bilbo lielo pēdu, piekodinot, ka kādam citam nebūs iesoļot viņa atrastajā, izauklētajā un vizuāli izsapņotajā fantāzijas pasaulē. Bet ceļa beigu posmu līdz “Gredzenu pavēlniekam” kopā ar Pīteru Džeksonu varēs noiet jau nākamgad – īsi pirms Ziemassvētkiem, kad kinoteātros nonāks pēdējā “Hobitu” daļa.
Varbūt noder!!
“Hobits: Smoga posta zeme”/”The Hobbit: The Desolation of Smaug”, ASV, Jaunzēlande, 2013.
Režisors: Pīters Džeksons
Lomās: Mārtins Frīmens, Īens Makelans, Ričards Ārmiteidžs, Benedikts Kamberbēčs, Orlando Blūms, Evandželīne Lilija, Lūks Evanss, Stīvens Frejs, Džeimss Nesbits, Lī Peiss, Keita Blānšeta
No 13. decembra “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”
