Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
17. aprīlis, 2014
Drukāt

Dzelzceļš pelna un balsta tranzītu

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Latvijas vislielākais darba devējs – valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” – aizvadītajā gadā ārēju nosacījumu dēļ pārvadāja mazāk kravu un apgrozīja mazāk naudas, tomēr darbojās ar vērā ņemamu peļņu. Šā gada pirmajos trīs mēnešos pārvadāts rekordliels kravu daudzums, kas salīdzinājumā ar aizvadītā gada pirmajiem trim mēnešiem būtiski – par 21 milj. tonnu jeb par 9,4% – palielināja arī kravu apgrozījumu ostās. Saistībā ar politisko situāciju kaimiņval­stī uzņēmumā piesardzīgi prognozē nākotnē sasniedzamos rezultātus.

Aizvadītā gada 56,1 milj. latu rekordlielā peļņa ir saistīta ar vienreizēju darījumu – kravas vagonu parka pārvērtēšanu un nodošanu meitasuzņēmumam SIA “Ldz Cargo” 43,7 miljonu latu vērtībā, norāda VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents Ai­vars Strakšas. “Tas ir vienreizējs darījums un nav saistīts ar naudas plūsmu. Faktiskā peļņa no pamatdarbības ir aptuveni 13 miljonu latu liela,” viņš paskaidro. Pirms gada, kad “Latvijas dzelzceļš” pārvadāja uzņēmuma vēsturē vislielāko kravu daudzumu – 60,6 milj. tonnu kravu, tā peļņa bija 17 milj. latu. Vienlaikus ar kravu pārvadājumu samazinājumu pērn par dažiem procentiem kritās arī “Latvijas dzelzceļa” darbinieku vidējais atalgojums.

Pērn salīdzinājumā ar 2012. gadu no 65,9% līdz 77,1% uzņēmumā kāpa Krievijas kravu īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā. Baltkrievijas kravām īpatsvars bija 12,6%, Kazahstānas kravām 4,8%, Lietuvas 4%, bet Ukrainas kravām 0,7%. Latvijā pa dzelzceļu pērn visvairāk pārvadāja naftu, naftas produktus un akmeņogles. Naftas un naftas produktu pārvadājumi salīdzinājumā ar 2012. gadu pērn kāpa par 18,3% un veidoja 38,9% lielu īpatsvaru, bet akmeņogles veidoja 37,9% no visām kravām – par 5,7% mazāk nekā gadu agrāk.

Patlaban teorētiski pieļaujamo ekonomisko sankciju gadījumā Latvija salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju būtu vislielākā cietēja, jo aptuveni 90% no pārvadātajām kravām veido tranzītkravas. Lietuvā vietējās kravas veido aptuveni 30% lielu īpatsvaru, arī Igaunijā tām ir lielāks īpatsvars nekā Latvijā. Tiesa gan, pēc kopējā pārvadāto kravu daudzuma pa dzelzceļu Latvija ar 55,8 milj. tonnu kravu no Baltijas valstīm atrodas pirmajā vietā, Lietuva pērn pārvadāja 48 milj. tonnu kravu, bet Igaunija 24,2 milj. tonnu kravu. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzsver nepieciešamību meklēt jaunus kravu piegādes virzienus, darboties aktīvi ar Vidusāzijas valstīm. Tātad diversificēt riskus. Ķīnas kravu virzienu vismaz šajā gadā atklāt neizdošoties.

“Latvijā noteikti nedrīkstam celt maksu par kravu pārvadājumiem, jo tad zaudēsim konkurētspēju un kravas,” piebilst A. Strakšas. Aprēķini rāda – zaudējot tranzīta kravas, darbu dzelzceļā, ostās un citos uzņēmumos var zaudēt līdz 40 000 cilvēku.

A. Matīss teic, ka viņš rosinās valdībai “Latvijas dzelzceļa” šā gada peļņu izmantot kā līdzfinansējumu AS “Pasažieru vilciens” jauno pasažieru vilcienu iepirkumam un ar to saistītajiem projektiem. Pavisam sešu ES projektu līdzfinansējumam vajag 25 miljonus eiro, kas veido 25% no kopējās 100 milj. eiro naudas summas.

A. Strakšas prasa noteikt mazāku akcīzes nodokļa likmi vai šī nodokļa atcelšanu. Vēl viens modelis – līdzīgi kā citās valstīs saņemt valsts atbalstu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+