Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. janvāris, 2014
Drukāt

Vēsturē bieži tieši sievietes ir bijušas izlēmīgākas un skarbākas valdības vadītājas (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Laimdota Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kas kļuvusi par Ministru prezidenti. Pagaidām šis bijis vienīgais no augstākajiem amatiem, kam izvirzīti un apstiprināti tikai vīrieši. Tomēr zīmīgi, ka pasaules vēsturē bieži tieši sievietes ir bijušas izlēmīgākas un skarbākas valdības vadītājas, iemantojot tautā dažādas iesaukas, kas raksturo šīs īpašības.

Pirmās vēsmas – 
no Āzijas


Mūsdienu politikā pirmā sieviete, kas stājās valdības priekšgalā, bija Ceilonas (mūsdienās – Šrilankas) politiķe Sirimavo Bandaranaike, kas pirmoreiz savas valsts premjera krēslā sēdēs 1960. gadā. Viņas ģimene jau iepriekš bija saistīta ar politiku, viņa tolaik bija bijušā atentātā nogalinātā premjera Solomona Bandaranaikes atraitne, kura pēc vīra nāves uzņēmās partijas vadību. Kopumā Bandaranaike premjera amatu ieņēma trīs reizes. Īstenojot savu politiku, viņa mainīja Ceilonas tēlu, atbrīvojās no britu impērijas ietekmes un izveidoja valsti par republiku, nomainot tās nosaukumu uz pašreizējo – Šrilanka.

Nākamā sieviete, kas ieņēma premjerministra amatu, bija Gandiju dinastijas pārstāve Indira Gandija Indijā. Viņa amatā stājās 1966. gada martā pēc iepriekšējā premjera Lala Badura Šastri sirdslēkmes. Premjeres amatu viņai lūdza uzņemties ietekmīga vīru grupa Indijas politikā jeb tā saucamais “Sindikāts”. Viņi domāja, ka bijušā premjera Džvaharlala Neru meitas iecelšana palīdzēs nācijai pārdzīvot iepriekšējo premjerministru nāves, turklāt “Sindikāta” vīri pieļāva, ka varēs viegli manipulēt ar Indiru. Sākums amatā bija lēnīgs, tomēr uzticība sabiedrībā viņai pamazām pieauga. 1969. gadā viņa atšķēlās no “Sindikāta”, raksturojot tā pārstāvjus kā reakcionārus. I. Gandija nacionalizēja bankas, derīgo izrakteņu atradnes, naftas uzņēmumus, atņēma titulus bijušajiem augstmaņiem un pārliecinoši uzvarēja 1971. gada vēlēšanās ar saukli “Nost ar nabadzību”. Tiek uzskatīts, ka tā paša gada decembrī viņa spēlējusi izšķirošo lomu Indijas un Pakistānas militārajā konfliktā, kas noveda pie kaimiņvalsts sadalīšanas un Bangladešas izveidošanās. Vēl joprojām Indijas sabiedriskajā domā viņa tiek uzskatīta par vislabāko premjeri. Tomēr ir arī indieši, kuri pret premjeri izturējās remdeni viņas autoritārisma iezīmju dēļ. Kad 1975. gadā Allahabadas Augstākā tiesa atzina premjeri par vainīgu vēlēšanu ļaunprātīgā izmantošanā, viņa atbildēja ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī, preses cenzūru, un simtiem opozīcijas politiķu nonāca cietumā. Pēc viņas pavēles 1984. gadā armija ieņēma Zelta templi, kur bija bāzējušies sikhu ekstrēmisti. Pēc pieciem mēnešiem divi sikhu drošības sargi atriebjoties nogalināja Gandiju. Viņas mocekles nāve ieguva apbrīnu Indijas sabiedrībā, un viņas politikā pieļautās kļūdas aizmirsās.

“Vienīgais 
vīrietis valdībā”


Vēl viena leģendāra valdības vadītāja bija Golda Meira Izraēlā, kas tika iesaukta par dzelzs lēdiju, vēl pirms pie šī titula tika Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere. Izraēlas izveidotājs un pirmais premjers Dāvids Ben Gurions G. Meiru raksturoja kā “vienīgo vīrieti valdībā”. Viņa bija dzimusi Krievijā, izglītojusies ASV un bija aktīva cionistu aizstāve. Pasaules acīs viņa iemiesoja izraēliešu garu. Viņa bija pirmā Izraēlas vēstniece Krievijā, Kneseta deputāte un vēlāk ieņēma amatus valdībā. Pēc premjera Levi Eškola nāves pieredzējušo politiķi 70 gadu vecumā atsauca no pensijas un aicināja kļūt par valdības vadītāju.

No sievietēm premjerēm visbiežāk pasaules politikā kā piemērs tiek pieminēta bijusī Apvienotās Karalistes premjerministre Mārgareta Tečere. Kad Konservatīvā partija uzvarēja 1979. gada vēlēšanās, M. Tečere kļuva par premjerministri un ķērās pie izteikti labējas politikas īstenošanas. Viņa iestājās par valsts uzņēmumu privatizāciju, arodbiedrību reorganizāciju, nodokļu un sociālo tēriņu samazināšanu. M. Tečeres politika palīdzēja samazināt inflāciju, bet bezdarbs viņas valdīšanas laikā palielinājās. Britānijas uzvara pār Argentīnu Folklendu karā palīdzēja viņai uzvarēt 1983. gada vēlēšanās. Viņai nācās pārdzīvot arī Īru republikāņu armijas organizētu atentāta mēģinājumu. Ārpolitikā Tečerei bija ciešas attiecības ar ASV prezidentu Ronaldu Reiganu, kas balstījās uz kopēju neuzticību komunismam un stingru atbalstu tirgus ekonomikai. No padomju politiķu puses viņa tika iesaukta par dzelzs lēdiju. Britu konservatīvie uzvarēja arī nākamajās vēlēšanās, taču dēļ Tečeres iecerētās nodokļu politikas un iebildēm pret ciešāku integrāciju ar Eiropu partija piedzīvoja šķelšanos, pēc kā Tečere 1990. gadā atkāpās no amata.

Baltijas valstu vēsturē sievietes premjerministres bijušas Lietuvai – Kaziemiere Prunskiene 90. gadu sākumā un Irēna Degutiene 90. gadu beigās.

“Mutti” un “Gucci Helle”


Pašlaik Eiropas valstīs līdzās L. Straujumai ir vēl četras sievietes premjerministres. Arī pašreizējā Norvēģijas premjere Erna Solberga agrāk tika dēvēta par Dzelzs Ernu savas skarbās domāšanas dēļ, taču vēlāk viņas politiskais stils kļuva maigāks.

Protams, šobrīd redzamākā Eiropas politiķe ir Vācijas kanclere Angela Merkele, kas valdības vadītājas amatu ieņem jau trešo reizi pēc kārtas. Viņu uzskata par pragmatisku un reālpolitisku līderi, un šo īpašību dēļ tauta viņu sauc par “Mutti”, kas vāciski nozīmē “māmiņa”. Kaut arī viņas vadītajā Kristīgo demokrātu partijā bijusi pretestība, pēdējos gados viņa īstenojusi vairākus kreisajiem spēkiem raksturīgus pasākumus. Eirozonas krīze viņai bija liels izaicinājums, kurā viņa pierādīja augsta līmeņa līdera spējas un talantu veidot kompromisus.

Dānijas pirmā sieviete premjerministre ir sociāldemokrāte Helle Torninga-Šmita, kuru vietējie laikraksti dēvē par “Gucci Helli”, novērtējot viņas rūpes par izskatu un zīmolu drēbju nēsāšanu. Tāpat mediju uzmanības lokā viņa nonāca pēc tam, kad bijušā Dienvidāfrikas prezidenta Nelsona Mandela bērēs jautri bildējās kopā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un Lielbritānijas premjeru Deividu Kemeronu.

Slovēnijā pie varas ir sociāli liberālo partiju “Positive Slovenia” pārstāvošā premjere Alenka Bratušeka, kas parlamentā tika ievēlēta 2011. gadā pēc ilgas karjeras Slovēnijas Finanšu ministrijā. Viņa kritizējusi iepriekšējā premjera taupības politiku, uzsverot, ka viņas prioritāte ir izaugsme un darba vietas, taču šo politiku viņai būs grūti īstenot, ņemot vērā, ka jāveic valsts izdevumu apcirpšana.

Uzziņa


Pašlaik sievietes valdības priekšgalā


* Angela Merkele, Vācija

* Šeikha Hasina, Bangladeša

* Kamla Persada-Bisesara, Trinidāda un Tobāgo

* Jinglaka Šinavatra, Taizeme

* Helle Torninga-Šmita, Dānija

* Portia Simpsone-Millere, Jamaika

* Alenka Bratušeka, Slovēnija

* Aminata Turē, Senegāla

* Erna Solberga, Norvēģija

* Laimdota Straujuma, Latvija

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Vikmani.Vai tu esi vīrietis? Tādas muļķības sacerēt!

  2. Man ir lietuvieshu profesores, arhaeloges Marijas Gimbutas graamata “Die Balten”. Vinja raksta, ka pirms indoeiropieshu ienaakshanas Eiropaa bijusi matriarhaala kultuura. To redzam veel tagad Latvijaa, jo mums ir Lauku maate, juuras maate, mezhu maate u.c. sievishkjiigas dievietes. Eiropaa pirms indoeiropieshiem bija bagaata lauksaimnieku saimnieciiba. Indoeiropieshi bija kurgaanu kultuuras neseeji, nomaadi, Kievijas dienvidos. Vinju priekshrociiba bija, ka vinji maaceeja lietot zirgus jaashanai. Taatad senie eiropieshi bija uz augstaaka kultuuras liimenja! Iebruceji ieveda savu valodu un patriarhaalu kultuuru.

  3. Vai munsiem būtu jāpriecājas, ka Hitlera vietā nebija kāda izlēmūga sieviete?

  4. Sievietes visbiežāk nonāk pie varas tajās valstīs, kurās pirms tam valdījuši vairāk vai mazāk NEIZLēMīGI
    vīrieši. Dabā un sabiedrībā valda līdzsvars, un ja tajā ilgāku laiku ir novirzes, tad notiek izmaiņas. Dombrovskis kopumā nebija slikts vadītājs, tomēr ja runa ir par tādu vadītāja īpašību kā izlēmība, tad šīs savas neizlēmības dēļ viņš faktiski arī pazaudēja savu amatu. Vadītājs nedrīkst “strēbt karstu”, bet nedrīkst arī nepārtraukti “iet uz kompromisiem”, īpaši principiālos jautājumos. Nepārtraukti kompromisi un neizlēmība neizbēgami noved pie sabiedrības uzticības un vēlāk arī varas zaudēšanas.

  5. Labi būtu ja Krievijā pie varas nonāktu sievietes.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+