Dženkina ”ASV vēsture” – solīds darbs, nevis varoņeposs 0
Ja neskaita dažus saturā ”atvieglotus” izdevumus un padomju laika apceres, tad vasaras vidū iznākusī Filipa Dženkina ”ASV vēsture”, šķiet, būs līdz šim solīdākais darbs, kas latviešu valodā veltīts šobrīd pasaulē ietekmīgākās zemes vēsturei.
”Padomju laikos Latvijā tāda īsta ASV vēsture nemaz nebija pieejama,” atgādina apgāda ”Jumava” vadītājs Juris Visockis. Kāds tur brīnums, ja kopš padomju gadiem iedīdīti mīti, aplami priekšstati un aizspriedumi sabiedrībā pastāv joprojām. Arī vidusmēra eiropietim izprast Ameriku un tās loģiku ne vienmēr ir paveicams uzdevums. Pēc tulkotājas un žurnālistes Ievas Lešinskas atzinuma, pilnīgi aplams ir priekšstats par ASV kā ļoti liberālu un ”vaļīgu” zemi.
Pēc vēsturnieka domām, Amerika daudzējādā ziņā attīstījusies pavisam citādā veidā, nekā tas noticis Eiropā. Un tas vispār uzskatāms par brīnumu, ka par spīti milzīgajiem attālumiem, dabiskajiem šķēršļiem, pilsoņu noliedzošajai un nereti pat naidīgajai attieksmei pret valsts struktūrām un centralizāciju, ASV izveidojās un spēja pastāvēt. ”Ievērības cienīgs ir nevis tas fakts, ka valsts nomaļu apgabali reizumis apsvēra atdalīšanās iespēju, bet gan tas, ka valstī vispār bija saglabājies kāds centrs, no kura varētu atdalīties,” ievadā aizrāda Dženkins. Atšķirības starp ASV austrumu krastu un rietumiem, dienvidiem un ziemeļiem gādājušas, lai nekad netrūktu tādu iekš- un ārpolitisku jautājumu, kuros katra šī reģiona iedzīvotājiem varēja būt dažādi, pat diametrāli pretēji uzskati un intereses. Savas valsts vēsturi Dženkins necenšas nogludināt. Tā nav nekāds varoņeposs.
Tajā rakstīts gan par eiropietim nesaprotamo anarhiju valsts pārvaldē un ”pistoļu likumiem”, kādi līdz pat 19. gadsimta vidum valdīja ne vien ASV lauku apvidos, bet pat pilsētās, gan arī par rasismu un sarežģītajām etniskajām un konfesionālajām attiecībām. Vēsturnieks cita starpā izskaidro, kāpēc amerikāņiem raksturīgs pārspīlēts patriotisms un cieņas izrādīšana karogam, kas daudziem eiropiešiem šķitusi pārspīlēta, pat apsmejama. Ņemot vērā Dženkinsa interesi par teoloģiju, nav jābrīnās, ka grāmatā daudz kas skaidrots ar reliģiju, dažādo konfesiju lomu un arī konfliktiem. ”Nav iespējams saprast amerikāņu vēsturi, neatsaucoties uz kristīgo baznīcu, konfesijām un ticības tradīcijām,” viņš raksta. Amerikāņiem reliģijas aspekti gan politikā, gan ikdienas dzīvē aizvien ir svarīgi.
Apgāda ”Jumava” īpašnieks Juris Visockis stāsta, ka atrast latviešu lasītajam piemērotu, kompaktu ASV vēstures grāmatu tulkošanai nemaz nav bijis tik viegli; lūgta arī ASV vēstniecības palīdzība. Izvēle kritusi uz Filipu Dženkinsu, bet darbu no angļu valodas tulkojis Jānis Zīders. ”ASV vēsturei” līdzīgā formātā apgādā jau iznākušas Vācijas un Somijas vēsture. Pēc Visocka sacītā, šī sērija varētu nākotnē turpināties, jo lasītājs tai izrādījies ”gana atvērts”.
