Mobilā versija
+20.2°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
26. jūnijs, 2017
Drukāt

Dzērāju glābšana uz sabiedrības rēķina (5)

Foto - Valsts policijaFoto - Valsts policija

Pārāk iereibušus pilsoņus, kas apdraud paši sevi un sabiedrisko drošību, policija nogādā drošākā vietā, kur iespējams izgulēt dzērumu.

Līgo svētku laikā daļai jāņabērnu sanāk krietni pārspīlēt ar grādīgo dzērienu lietošanu un pavisam sagurušos līgotājus nākas nogādāt atskurbtuvē, kur viņiem ir iespēja izgulēt dzērumu. Latvijā šajā jomā nav vienotas kārtības, jo katrā pašvaldībā ar dzērājiem tiek galā pēc saviem ieskatiem. Iedzeršanā darbojas princips “pats par savu naudu dzēru”, bet atskurbšana parasti notiek uz sabiedrības rēķina, jo paši dzērāji to nevar vai nevēlas apmaksāt.

Padomju laikā atskurbtuves nereti tika izmantotas kā represīvas iestādes alkoholiķu sodīšanai; viņu vārdi pat tika publicēti vietējā presē, lai mēģinātu nokaunināt dzērājus un atturētu viņus no atkārtotas viesošanās atskurbtuvē. Tiesa gan, šāda pātagas taktika dzērāju ārstēšanā nenesa īpašus panākumus. Kā atceras Rēzeknes narkologs Jāzeps Korsaks, atskurbtuvēm savulaik pat bijis noteikts plāns par “klientu” skaitu, ko vajadzētu savākt uz ielas. “Nonāca pat līdz tādam absurdam, ka miliči medīja iereibušus vīriešus, kas pēc viesībām, pieķērušies sievai pie elkoņa, steberēja uz mājām.” Bija arī apzinīgi pilsoņi, kas paši pieprasīja, lai viņus ved uz atskurbtuvi, lai ziemas laikā nenosaltu uz ielas.

 

Apgrūtinājums slimnīcām

Līdz ar padomju varas sabrukumu pajuka arī alkoholiķu uzraudzīšanas sistēma, daudzas atskurbtuves tika slēgtas, bet pārmērīgas alkohola lietošanas problēma nekur nepazuda, tādēļ pašvaldībām nācās domāt, ko iesākt ar smagā reibumā esošiem cilvēkiem, kas atrasti uz ielas.

Lai gan valsts budžetā no alkohola tirgošanas ieplūst miljoniem eiro lieli ienākumi, valsts nebūt nesteidzas daļu iekasētās naudas iztērēt alkoholisma seku risināšanai. Latvijā trūkst vienotas kārtības, kā uzturēt un finansēt atskurbtuves, tādēļ risinājumi ir ļoti dažādi. Daļa pašvaldību pašas uzņēmušās atskurbtuves uzturēšanu, citas vienojušās ar kaimiņu pašvaldībām par šādu pakalpojumu sniegšanu, dažviet šajā procesā tiek iesaistītas nevalstiskās organizācijas, piemēram, Sarkanais Krusts, bet vietās, kur nav pieejams neviens no šiem risinājumiem, kritušos dzērājus parasti nogādā vietējā slimnīcā, kur viņu klātbūtne sagādā nepatīkamas emocijas medicīnas personālam un citiem pacientiem.

Kā liecina statistika par aizvadīto gadu, atskurbināšanas pakalpojumi bija pieejami 33 pašvaldībās: 13 pašvaldības tos nodrošināja pašas, bet vēl 20 bija noslēgušas sadarbības līgumus ar citām pašvaldībām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras pārziņā ir pašvaldību joma, sadarbībā ar Veselības ministriju ķērusies pie vienotas kārtības izstrādes, lai rastu risinājumus, kā nodrošināt atskurbtuves pakalpojumu sniegšanu.

Šobrīd, ja cilvēks smagā reibuma pakāpē atrasts vai aizturēts uz ielas, policistiem jāizvēlas kāds no variantiem: ja iespējams izdibināt iereibušā dzīvesvietas adresi, viņu var nogādāt mājās dzēruma izgulēšanai; ja dzērājs izturas agresīvi, viņš tiek nogādāts policijas iecirknī, bet citos gadījumos iereibušos aizved uz atskurbtuvi, patversmi vai slimnīcu. “Ja cilvēks ir pārāk daudz lietojis alkoholu un zaudējis pārvietošanās spējas, viņam ir jāizguļ reibums, lai viņš atkal varētu normāli funkcionēt. Atskurbtuves uzdevums nav sodīt par pārmērīgu alkohola lietošanu, bet gan glābt viņa dzīvību, jo bez pieskatīšanas iespējams ļoti bēdīgs iznākums,” spriež Korsaks.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Jābeidz dzērājus vest uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām – nafig resursus tērēt! Izveidot pašvaldībās atskurbināšanās iestādes, kā maksas pakalpojumu – nevar samaksāt, brīvprātīgi piespiedu sabiedriskais darbs teiksim par vienu reizi 5 darba dienas, nakšņošana atskurbtuvē turpat. Pildot sabiedrsikos darbus, ar smukām vestītēm un nepārprotamiem uzrakstiem – biju dzēris, tagad atstrādāju, lai visi ir informēti par kādiem grēkiem tie tur strādā.

  2. Piekrītu,kad vajag dzērājus pēc atskurbšanas nodarbināt,vai tad maz darbu ko darīt.Tā viņi tikai paratizē uz mūsu maksātiem nodokļiem.Atskurbtuves nebija slikta lieta,vismaz viņi baidījās,un bija kauns darba vietā,kad uzzināja,ka esi bijis atskurbtuvē.Tagad policijai nav viņus kur likt,vai nu ved uz slimnīcām.atkal uz pārējo rēķina,vai palaiž pēc laika vaļā,un tad šie guļ ,un nokārto savas dabiskās vajadzības tuvējo māju kāpņu telpās.Vai tas ir normāli??

  3. Kādēļ tie kas nemaksā, neliek atsrādāt. Mēs aiz savas labdarības paši šo dzērājus grūžam postā. Būs nodarbināts, mazāk laika dzeršanai. Domāju, ka var atrast gana daudz sabiedriskos darbus, kur nodarbināt bezpajumtniekus un nemaksātājus. Raksta autors dikti pieticīgs un slinks uz informācijas meklēšanu. Jo kāds bomzis paspēja pabūt Gaiļezerā 96 (!) reizes.

  4. Par dzērājiem un narkomāniem rūpējas uz nodokļu maksātāju rēķina, tāda sajūta ka viņi pieder sabiedrības elitei, tāpat kā deputāti un citi liekēži, kuri neko neražo, tik patērē un ceļ sev algas!

  5. Alkašus izvadā pa mājām, kā ar taksometru, pie rociņas uzved mājās.
    Pēc tam cilvēkam, kurš pelna iztikai līdz vēlam vakaram un novieto savu auto, pēc policistu uzskata neatļautā vietā, uzliek sodu. Bet nodokļu maksātājs uztur to galīgi greizo struktūru, kam būtu jācīnās ar noziedzību. Tā te notiek.

"Oligarhu sarunas": KNAB deputātiem neļauj kopēt lietas. Prokurori atbild - paši vainīgi! (4)"Oligarhu lietas" parlamentārā izmeklēšanas komisija turpina skaidrot, vai krimināllietas izbeigšana bijusi pamatota. Vakardienas sēdē uzzinājām, ka deputāti nonākuši grūtībās, jo KNAB neļauj kopēt un nest līdzi divus svarīgus lēmumus, kas pievienoti krimināllietā.
Draugiem Facebook Twitter Google+