Pēc uzveduma “Tējs ceļš” drogas varēja apošņāt un mēģināt atpazīt. Tās ir kliņģerītes, ķimenes vai pelašķi?
Pēc uzveduma “Tējs ceļš” drogas varēja apošņāt un mēģināt atpazīt. Tās ir kliņģerītes, ķimenes vai pelašķi?
Foto – Karīna Miezāja

Katrs ir atbildīgs! Dzersim burkānu, nevis Ķīnas tēju 0

Kur ņemt tēju? Veikalā? No paciņas? Nu nē! Uz veikalu tēju ved ar mašīnu, uz Latviju veikala tēju mēdz vest pat ar lidmašīnu. Tā patērē degvielu, kas savukārt kaitē dabai. Tēja jālasa mūsu pašu mežos vai dārzos!

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Tāda bija galvenā doma nelielam uzvedumam, ko Ķemeru bibliotēkā rādīja tuvējā bērnudārza “Austras koks” mazuļi, kuri līdz ar 150 izglītības iestādēm visā Latvijā piedalījās ekoskolu Rīcības dienās.

Katrs ir atbildīgs

Rīcības dienas, kurās skolēni un bērnudārzu mazuļi veic videi draudzīgus darbus, ir laba iespēja uzsākt vienu no ekoskolu galvenajiem uzdevumiem – sabiedrības iesaistīšanu un izglītošanu. Kopā vieglāk, tādēļ Rīcības dienas notiek vienlaikus visā Latvijā vienas nedēļas laikā. Šogad tās ilga no 7. līdz 13. novembrim. Šogad Rīcības dienas veltītas gada jubilejai kopš ANO ilgtspējīgas attīstības 17 mērķu pieņemšanas. Šie 17 mērķi saskan ar ekoskolu gada mērķiem. Tajos ir runa par vides aizsardzību, nabadzības mazināšanu u. tml., bet ekoskolu Rīcības dienās Latvijā nolemts popularizēt četrus no šiem mērķiem (sk. uzziņu).

CITI ŠOBRĪD LASA

Ekoskolu Rīcības dienu pasākumiem būtu jābūt tādiem, lai gan skolēni, gan viņu vecāki un citi sabiedrības locekļi apjaustu, ka mūsdienu globālajā pasaulē viss ir saistīts. Jo vairāk lietojam ievesto pārtiku, jo vairāk ietekmējam ekoloģiskās norises pasaulē. Piemēram, galvenais iemesls lietusmežu izciršanai ir lopkopība un lopbarības ražošana – tajā skaitā, lai nodrošinātu arvien pieaugošo un neilgtspējīgi augsto gaļas patēriņu Eiropā. Indonēzijā un Malaizijā lietusmežus izcērt, lai audzētu palmu eļļu – tā šobrīd pievienota aptuveni pusei pārtikas produktu, ko lietojam.

Jāapzinās gan, ka arī pašmāju pārtika ne vienmēr tiek audzēta videi draudzīgi. Piemēram, Baltijas jūra, tāpat kā daudzas citas, cieš no piesārņojuma, ko rada jūrā ienestais pārmērīgi lietotais mēslojums no lauksaimniecības zemēm.

Taču katrs ar savu rīcību var mazināt klimata pārmaiņas, gaisa un ūdens piesārņojumu. Tikai jāatsakās no iesīkstējušiem paradumiem, jāmaina domāšana. Piemēram, ierasts, ka apkurinātās telpās jāvalda vismaz 20 grādu temperatūrai. Taču, samazinot siltumu kaut par vienu grādu, iegūst būtisku energoresursu ietaupījumu. Tāpēc pērn Rīcības dienās vairākās skolās bija tā sauktā silto džemperu diena. Temperatūra tika pazemināta līdz minimālajai robežai, kāda pieļaujama izglītības iestādēs, – 18 grādiem. Bērnu atzinuši, ka nav nemaz tik auksti un patiesībā šāda gaisa temperatūra skolās varētu būt ikdienā.

Jātiek klāt sabiedrībai

Domāšana gan jāmaina ne tik daudz jaunajai paaudzei, cik citiem sabiedrības locekļiem. Tāpēc Rīcības dienās ekoskolu uzdevums ir ne tikai “vārīties savā sulā”, bet izglītot arī sabiedrību, doties ārpus izglītības iestādes un rīkot pasākumus citviet. “Skolām jāizvēlas tādi pasākumi, kas būtu aktuāli un būtiski attiecīgajai pilsētai vai novadam un šīs apkaimes iedzīvotājiem,” teic ekoskolu Rīcības dienu koordinators Latvijā Edmunds Cepurītis.

Reklāma
Reklāma

Kopumā ekoskolu Rīcības dienās iesaistījušās vairāk nekā 150 skolas. E. Cepurītis atzīst, ka ne visas ekoskolas piedalās tajās. Bieži vien tām skolām, kas tikko iesaistījušās ekoskolu kustībā, ir grūti uzreiz iekļauties arī Rīcības dienās. Tāpat viņš neslēpj: gadās, ka izglītības iestādēm grūtības sagādā tieši nepieciešamība Rīcības dienās doties pie plašākas sabiedrības. Jo sevišķi sarežģīti tas ir bērnudārziem. Arī bērnudārza “Austras koks” metodiķe un ekoskolas koordinatore Anitra Meiere teic: lai mazuļi varētu iziet ārpus bērnudārza, ir vajadzīgi vecāku paraksti, turklāt svarīgi ir atrast tādu vietu, uz kuru mazos vest ir droši.

Paveiktais skolām jādokumentē gan aprakstos, gan fotogrāfijās, kas tiks izplatītas arī starptautiskajā ekoskolu tīklā. Turklāt skolas gatavo Rīcības dienām veltītus plakātus, ko ievietos sociālajos tīklos, lai tos redzētu vairāk sabiedrības pārstāvju. Skolas, kuru Rīcības dienu pasākumi novērtēti visaugstāk, tiks apbalvotas. Balvās lielākoties ir dažādas ekskursijas skolēniem. Piemēram, Putnu vērošanas un dabas izziņas ekskursijas, Pasaku meža dabas takas apmeklējums, brauciens ar laivām, kā arī iespēja apmeklēt teātra izrādes.

Rīcības dienās gan aicinātas piedalīties arī skolas, kuras nav ekoskolu saimē, un šogad projektā iesaistījušās vismaz trīs šādas skolas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.