Foto – Shutterstock

Dzērvenes lasīt vai plēst? Ogotāji ik rudeni grēko pret dabu 4

Ik rudeni, dodoties pēc dzērvenēm, ogotāji redz izpostītus purvus, un aktualizējas jautājums par to, vai nepieciešams aizliegt ogu lasīšanu ar palīgierīcēm, kā arī noteikt dzērveņu sezonas sākuma datumu.

Reklāma
Reklāma

Nolasa negatavas

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Senāk dzērvenes drīkstēja lasīt no 15. septembra. Tagad tādi saudzēšanas termiņi nepastāv.

Lai apsteigtu konkurentus, ogotāji uz mežu traucas jau tad, kad ogas knapi sārtojas, un nogatavina tās mājās. Tādās ir mazāk vitamīnu, taču tirgotājus tas neuztrauc. Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājam Dagnim Vasiļevskim Teiču purvā iepriekšējos gados pirmo protokolu nācies sastādīt jau 26. augustā, kaut gan dzērvenes gatavību sasniedz tikai ap 20. septembri. – Iedomājieties, kādas tās ogas bija! – viņš ir sašutis.

Plēš ar visām saknēm

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūsu lasītāja Anita no Vitrupes uztraucas, ka Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā Limbažu novada Vitrupē daži cilvēki dzērvenes brutāli plēš ar tā saucamajiem kombainiem (šķipeli ar robiņiem malā), izraustot dzinumus un saknes. Kur viņi pāri gājuši, izskatās kā pēc kara.

Aprunājoties ar ogotājiem, noskaidroju, ka vairākums dzērvenes lasa ar rokām, jo tā ir ērtāk. Ar kombainu ērti lasīt mellenes un brūklenes. Taču pašdarinātie kombaini no metāla stieplēm vai skārda plēš mellenāju un brūklenāju lapas. Bet Somijā ražotajiem plastmasas kombainiem, kurus mēdz pārdot lielveikalos, robiņi ir plati, ar noapaļotām malām. Tie melleņu un brūkleņu lapas neplēš, zariņi izslīd cauri, bet ogas iebirst vācelītē. Arī dzērveņu stīgas var akurāti pacelt un ogas uzmanīgi nolasīt. Taču tie, kas nedomā par dabas saudzēšanu, plēš ar visām saknēm. Daļa no izraustītajām stīgām vēlāk nokalst.