Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. oktobris, 2015
Drukāt

Dzērvenes lasīt vai plēst? Ogotāji ik rudeni grēko pret dabu (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ik rudeni, dodoties pēc dzērvenēm, ogotāji redz izpostītus purvus, un aktualizējas jautājums par to, vai nepieciešams aizliegt ogu lasīšanu ar palīgierīcēm, kā arī noteikt dzērveņu sezonas sākuma datumu.

Nolasa negatavas

Senāk dzērvenes drīkstēja lasīt no 15. septembra. Tagad tādi saudzēšanas termiņi nepastāv.

Lai apsteigtu konkurentus, ogotāji uz mežu traucas jau tad, kad ogas knapi sārtojas, un nogatavina tās mājās. Tādās ir mazāk vitamīnu, taču tirgotājus tas neuztrauc. Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājam Dagnim Vasiļevskim Teiču purvā iepriekšējos gados pirmo protokolu nācies sastādīt jau 26. augustā, kaut gan dzērvenes gatavību sasniedz tikai ap 20. septembri. – Iedomājieties, kādas tās ogas bija! – viņš ir sašutis.

Plēš ar visām saknēm

Mūsu lasītāja Anita no Vitrupes uztraucas, ka Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā Limbažu novada Vitrupē daži cilvēki dzērvenes brutāli plēš ar tā saucamajiem kombainiem (šķipeli ar robiņiem malā), izraustot dzinumus un saknes. Kur viņi pāri gājuši, izskatās kā pēc kara.

Aprunājoties ar ogotājiem, noskaidroju, ka vairākums dzērvenes lasa ar rokām, jo tā ir ērtāk. Ar kombainu ērti lasīt mellenes un brūklenes. Taču pašdarinātie kombaini no metāla stieplēm vai skārda plēš mellenāju un brūklenāju lapas. Bet Somijā ražotajiem plastmasas kombainiem, kurus mēdz pārdot lielveikalos, robiņi ir plati, ar noapaļotām malām. Tie melleņu un brūkleņu lapas neplēš, zariņi izslīd cauri, bet ogas iebirst vācelītē. Arī dzērveņu stīgas var akurāti pacelt un ogas uzmanīgi nolasīt. Taču tie, kas nedomā par dabas saudzēšanu, plēš ar visām saknēm. Daļa no izraustītajām stīgām vēlāk nokalst.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Un kad bruks tajā noteiktajā datumā purvā ļaužu tūkstoši, tad pat purva velns purvu pametīs.

  2. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (kaķim pat jāsmejas!) Limbažu novadā vai tagad – Salacgrīvas novadā…. Te es konkrēti par Vidzemes akmeņaino jūrmalu runāju. Jūras kāpu zona tiek pārdota “būdelniekiem”, kas katrs uz saviem 300 kvadrātmetriem uzslej “butku” un WC un tad sabrauc ar 10 džipiem, lai uzēstu šašliku. Es nemaz nerunāju par dažnedažādu mūsdienu “dāču” cēlējiem. Vai tad nepietiek jau tāpat ar tām esošajām privātajām teritorijām, kas jau no pirmās Latvijas Republikas tur ir? Vai visa Vidzemes akmeņainā jūrmala jāaizceļ ar privātīpašnieku būdām?

  3. Ar kombainu ir jāmāk lasīt.Melleņu ceri viegli jāpietur ar otru roku.Brūklenes var lasīt tad, kad oga viscaur sarkana, nevis puszaļa.Dzērvenes ar kombainu lasīt nav jēgas, jo ar rokām ir ātrāk.Vienīgi, ja cilvēkam kaut kas ar pirkstiem nav kārtībā 🙂

  4. ka to “plēsēju” ir vairākumā ……….

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +2.9
Alūksne -1.2
Daugavpils +1.4
Saldus +0.6
Liepāja +4.0
Jelgava +1.6
Ventspils +2.6
Limbaži +0
Madona +0.9
Rēzekne 0.0
Draugiem Facebook Twitter Google+