Mobilā versija
Brīdinājums +1.2°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
7. oktobris, 2015
Drukāt

Dzērvenes lasīt vai plēst? Ogotāji ik rudeni grēko pret dabu (4)

BEPS-logo

Pieskata tikai aizsargājamās teritorijas

Izrādās, ka likums atļauj gan izmantot palīgierīces, gan bojāt dzērveņu stīgas. Ar atsevišķiem izņēmumiem. Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta monitoringa un plānojuma nodaļas vadītāja Evija Lakotko apliecina, ka dzērveņu lasīšanas kārtība atkarīga no vietas. Visstingrākās prasības ir Teiču rezervātā. Tur ogotājam vietējā pašvaldībā jāizņem Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālajā administrācijā sagatavotās atļaujas, tās izsniedz tikai vietējiem iedzīvotājiem. Pārējiem Teiču purvā ieeja aizliegta! Dzērvenes nedrīkst lasīt ar ierīcēm, atļauts vākt tikai savam patēriņam, ne komerciāliem mērķiem.

Citās aizsargājamās teritorijās atļaujas nav jāizņem. Tomēr katrai ir savi noteikumi, kuros uzskaitītas vietas, kur dzērvenes atļauts lasīt tikai ar rokām, bet ar palīg­ierīcēm lasīt nedrīkst! Arī Evija Lakotko ir redzējusi izpostītas ogu vietas.

Dagnis Vasiļevskis stāsta, ka viņš šoruden pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 81. panta par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanu ar 30 eiro naudas sodu sodījis sešus cilvēkus, kolēģi – vēl trīs. Visi sodīti par atrašanos Teiču rezervātā bez atļaujām. Pēc šā panta naudas sods privātpersonām var būt no 30 līdz pat 1000 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 2100 eiro. Citas vietas inspektori izkontrolēt nespēj, aprobežojas ar mutisku aizrādījumu. Toties tajos purvos, kuriem nav īpaši aizsargājamas teritorijas statusa, var braukt kaut vai ar smago tehniku iekšā! Negausīgākie ogotāji var postīt purvus, plēst dzērveņu stīgas un sūnas uz nebēdu, jo nav jau likuma, kas ļautu postītājus apturēt. Tāpēc dzērveņu ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Dagnis Vasiļevskis uzskata, ka jautājums jārisina valsts mērogā, veicot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos.

Ciblā savus purvus sargā

Ja valstsvīri to nespēj, lietu var atrisināt vismaz savā novadā. Laikraksts “Ludzas Zeme” 2012. gada 10. augustā rakstīja, ka Latgalē Ciblas novada Līdumnieku iedzīvotāji aktīvi sāka cīņu par sava pagasta purvu aizsardzību.

Ciblas novadā iedzīvotāji panāca, ka Teritorijas plānojumā 2013. – 2025. gadam iekļautas papildu prasības purvu izmantošanā. Ciblas novadā ir aizliegts izmantot speciālās vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā, ierīkot purvos dzērveņu plantācijas. Ciblas novadā atļauta savvaļas sēņu, augu un to produktu vākšana, nebojājot zemsedzi. Melleņu lasīšana atļauta no 15. jūlija, brūkleņu – no 15. augusta, bet dzērvenes drīkst lasīt no 15. septembra. Labs un atdarināšanas cienīgs piemērs, vai ne?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta aizsargājamo teritoriju nodaļas vecākā referente Ivita Ozoliņa informē, ka agrāk visos dabas liegumos bija aizliegts lasīt ogas ar palīg­ierīcēm. Diemžēl šī norma slikti darbojās, jo visas teritorijas inspektoriem nebija iespējams izkontrolēt. Tāpēc tagad aizliegums izmantot palīgierīces ir spēkā tikai dabas rezervātos (piemēram, Teiču purvā), kā arī tajās aizsargājamās teritorijās, kurām izstrādāti savi Ministru kabineta noteikumi. Viens no risinājumiem būtu Ciblas variants, jo pašvaldība šo aizliegumu var noteikt visā savā teritorijā, arī mazajos purviņos, kuriem pat vārda nav. Savukārt VARAM atbild tikai par aizsargājamām teritorijām.

Diemžēl patlaban tur, kur nav pieņemti atsevišķi noteikumi, dabas sargi ogotājus drīkst tikai mīļi lūgt būt saudzīgiem. Purvu postīšana turpinās. Ar laiku dzērvenes pazūd, purvi aizaug ar grīsli un papardēm.


Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Un kad bruks tajā noteiktajā datumā purvā ļaužu tūkstoši, tad pat purva velns purvu pametīs.

  2. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (kaķim pat jāsmejas!) Limbažu novadā vai tagad – Salacgrīvas novadā…. Te es konkrēti par Vidzemes akmeņaino jūrmalu runāju. Jūras kāpu zona tiek pārdota “būdelniekiem”, kas katrs uz saviem 300 kvadrātmetriem uzslej “butku” un WC un tad sabrauc ar 10 džipiem, lai uzēstu šašliku. Es nemaz nerunāju par dažnedažādu mūsdienu “dāču” cēlējiem. Vai tad nepietiek jau tāpat ar tām esošajām privātajām teritorijām, kas jau no pirmās Latvijas Republikas tur ir? Vai visa Vidzemes akmeņainā jūrmala jāaizceļ ar privātīpašnieku būdām?

  3. Ar kombainu ir jāmāk lasīt.Melleņu ceri viegli jāpietur ar otru roku.Brūklenes var lasīt tad, kad oga viscaur sarkana, nevis puszaļa.Dzērvenes ar kombainu lasīt nav jēgas, jo ar rokām ir ātrāk.Vienīgi, ja cilvēkam kaut kas ar pirkstiem nav kārtībā 🙂

  4. ka to “plēsēju” ir vairākumā ……….

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +1.2
Alūksne -0.3
Daugavpils +1.5
Saldus +0
Liepāja +4.0
Jelgava +0
Ventspils +1.7
Limbaži +0
Madona +0
Rēzekne +0
Draugiem Facebook Twitter Google+