Dabā

Dzērvenes lasīt vai plēst? Ogotāji ik rudeni grēko pret dabu 16

Foto – Shutterstock

Ik rudeni, dodoties pēc dzērvenēm, ogotāji redz izpostītus purvus, un aktualizējas jautājums par to, vai nepieciešams aizliegt ogu lasīšanu ar palīgierīcēm, kā arī noteikt dzērveņu sezonas sākuma datumu.

Nolasa negatavas

Senāk dzērvenes drīkstēja lasīt no 15. septembra. Tagad tādi saudzēšanas termiņi nepastāv.

Lai apsteigtu konkurentus, ogotāji uz mežu traucas jau tad, kad ogas knapi sārtojas, un nogatavina tās mājās. Tādās ir mazāk vitamīnu, taču tirgotājus tas neuztrauc. Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājam Dagnim Vasiļevskim Teiču purvā iepriekšējos gados pirmo protokolu nācies sastādīt jau 26. augustā, kaut gan dzērvenes gatavību sasniedz tikai ap 20. septembri. – Iedomājieties, kādas tās ogas bija! – viņš ir sašutis.

Plēš ar visām saknēm

Mūsu lasītāja Anita no Vitrupes uztraucas, ka Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā Limbažu novada Vitrupē daži cilvēki dzērvenes brutāli plēš ar tā saucamajiem kombainiem (šķipeli ar robiņiem malā), izraustot dzinumus un saknes. Kur viņi pāri gājuši, izskatās kā pēc kara.

Aprunājoties ar ogotājiem, noskaidroju, ka vairākums dzērvenes lasa ar rokām, jo tā ir ērtāk. Ar kombainu ērti lasīt mellenes un brūklenes. Taču pašdarinātie kombaini no metāla stieplēm vai skārda plēš mellenāju un brūklenāju lapas. Bet Somijā ražotajiem plastmasas kombainiem, kurus mēdz pārdot lielveikalos, robiņi ir plati, ar noapaļotām malām. Tie melleņu un brūkleņu lapas neplēš, zariņi izslīd cauri, bet ogas iebirst vācelītē. Arī dzērveņu stīgas var akurāti pacelt un ogas uzmanīgi nolasīt. Taču tie, kas nedomā par dabas saudzēšanu, plēš ar visām saknēm. Daļa no izraustītajām stīgām vēlāk nokalst.

Pieskata tikai aizsargājamās teritorijas

Izrādās, ka likums atļauj gan izmantot palīgierīces, gan bojāt dzērveņu stīgas. Ar atsevišķiem izņēmumiem. Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta monitoringa un plānojuma nodaļas vadītāja Evija Lakotko apliecina, ka dzērveņu lasīšanas kārtība atkarīga no vietas. Visstingrākās prasības ir Teiču rezervātā. Tur ogotājam vietējā pašvaldībā jāizņem Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālajā administrācijā sagatavotās atļaujas, tās izsniedz tikai vietējiem iedzīvotājiem. Pārējiem Teiču purvā ieeja aizliegta! Dzērvenes nedrīkst lasīt ar ierīcēm, atļauts vākt tikai savam patēriņam, ne komerciāliem mērķiem.

Citās aizsargājamās teritorijās atļaujas nav jāizņem. Tomēr katrai ir savi noteikumi, kuros uzskaitītas vietas, kur dzērvenes atļauts lasīt tikai ar rokām, bet ar palīg­ierīcēm lasīt nedrīkst! Arī Evija Lakotko ir redzējusi izpostītas ogu vietas.

Dagnis Vasiļevskis stāsta, ka viņš šoruden pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 81. panta par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanu ar 30 eiro naudas sodu sodījis sešus cilvēkus, kolēģi – vēl trīs. Visi sodīti par atrašanos Teiču rezervātā bez atļaujām. Pēc šā panta naudas sods privātpersonām var būt no 30 līdz pat 1000 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 2100 eiro. Citas vietas inspektori izkontrolēt nespēj, aprobežojas ar mutisku aizrādījumu. Toties tajos purvos, kuriem nav īpaši aizsargājamas teritorijas statusa, var braukt kaut vai ar smago tehniku iekšā! Negausīgākie ogotāji var postīt purvus, plēst dzērveņu stīgas un sūnas uz nebēdu, jo nav jau likuma, kas ļautu postītājus apturēt. Tāpēc dzērveņu ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Dagnis Vasiļevskis uzskata, ka jautājums jārisina valsts mērogā, veicot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos.

Ciblā savus purvus sargā

Ja valstsvīri to nespēj, lietu var atrisināt vismaz savā novadā. Laikraksts “Ludzas Zeme” 2012. gada 10. augustā rakstīja, ka Latgalē Ciblas novada Līdumnieku iedzīvotāji aktīvi sāka cīņu par sava pagasta purvu aizsardzību.

Ciblas novadā iedzīvotāji panāca, ka Teritorijas plānojumā 2013. – 2025. gadam iekļautas papildu prasības purvu izmantošanā. Ciblas novadā ir aizliegts izmantot speciālās vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā, ierīkot purvos dzērveņu plantācijas. Ciblas novadā atļauta savvaļas sēņu, augu un to produktu vākšana, nebojājot zemsedzi. Melleņu lasīšana atļauta no 15. jūlija, brūkleņu – no 15. augusta, bet dzērvenes drīkst lasīt no 15. septembra. Labs un atdarināšanas cienīgs piemērs, vai ne?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta aizsargājamo teritoriju nodaļas vecākā referente Ivita Ozoliņa informē, ka agrāk visos dabas liegumos bija aizliegts lasīt ogas ar palīg­ierīcēm. Diemžēl šī norma slikti darbojās, jo visas teritorijas inspektoriem nebija iespējams izkontrolēt. Tāpēc tagad aizliegums izmantot palīgierīces ir spēkā tikai dabas rezervātos (piemēram, Teiču purvā), kā arī tajās aizsargājamās teritorijās, kurām izstrādāti savi Ministru kabineta noteikumi. Viens no risinājumiem būtu Ciblas variants, jo pašvaldība šo aizliegumu var noteikt visā savā teritorijā, arī mazajos purviņos, kuriem pat vārda nav. Savukārt VARAM atbild tikai par aizsargājamām teritorijām.

Diemžēl patlaban tur, kur nav pieņemti atsevišķi noteikumi, dabas sargi ogotājus drīkst tikai mīļi lūgt būt saudzīgiem. Purvu postīšana turpinās. Ar laiku dzērvenes pazūd, purvi aizaug ar grīsli un papardēm.

BEPS-logo
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

LA.lv