Mobilā versija
+2.3°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Svētdiena, 23. aprīlis, 2017
3. marts, 2017
Drukāt

Dzesēs ierēdņu “pārdegšanu” (13)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Tas ir kā nebeidzams vaimanu koris. Sabiedrības skatījumā valsts pārvalde ir pārāk uzblīdusi, birokratizēta un tās darbiniekiem trūkst godaprāta. Savukārt ierēdņi izdeg, jo jūtas nenovērtēti, nepienācīgi atalgoti un neredz savam darbam jēgpilnu piepildījumu. Nereti pat no tuviniekiem viņiem jādzird pārmetumi, ka par ierēdņiem strādā tikai liekēži,” tik skarbi situāciju valsts pārvaldē ilustrē Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, kurš Saeimā prezentējis deviņu punktu plānu valsts pārvaldes reformām. Tās mērķis, Krieviņa vārdiem runājot, ir panākt, lai ierēdņi strādātu jēgpilnu darbu, justos apmierināti un spētu godīgi teikt draugiem un paziņām, ka dara labu darbu savai valstij un sabiedrībai.

Savu uzstāšanos gan Krieviņš sāka ar mēģinājumu atspēkot vairākus mītus. Piemēram, par to, ka valsts pārvaldes aparāts Latvijā esot pārāk uzblīdis. “Ja mēs paskatāmies uz salīdzinājumu ar citām valstīm, tad mūsu valsts pārvalde ir aptuveni 6,6% no nodarbināto skaita, kas ir tuvu vidējam Eiropas Savienības līmenim un pat nedaudz mazāk nekā mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā,” teica Krieviņš. Arī ierēdņu atalgojums esot pārspīlēts – viņi saņemot aptuveni trešdaļu no tā, ko līdzīga darba veicēji nopelna privātajā sektorā. Finanšu krīzes laikā valsts pārvalde tika samazināta aptuveni par 20 tūkstošiem cilvēku, bet funkciju un uzdevumu apjoms ir tikai palielinājies, kamēr atalgojums daudzviet palicis krīzes laika līmenī. “Tas viss kopumā ar civildienesta zemo prestižu sabiedrībā noved pie tā, ka aizvien vairāk cilvēku valsts pārvaldē “pārdeg” un aiziet no darba,” skaidroja VK direktors. Tāpat ir virkne nepilnību, kas nav noliedzamas. Piemēram, likumdošanas kvalitātes ziņā Latvija, pēc Pasaules bankas datiem, krietni atpaliek gan no pārējām Baltijas valstīm, gan no ES kopumā.

Deviņi soļi trīs gados

Tādēļ VK sagatavojusi un šomēnes piedāvās ministrijām saskaņošanai Valsts pārvaldes reformu plānu 2017. – 2019. gadam. Tas sevī ietver deviņus soļus civildienesta pārveidošanai, kas sadalīti trijos blokos:

Pirmais bloks (ekonomija) paredz – samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par 7% līdz 10%, katrai iestādei uzdot ik gadu ietaupīt vismaz 2% no tās izdevumiem, stiprināt efektivitātes auditu izmantošanu.

Otrais bloks (lietderība) paredz pārskatīt atlīdzības politiku, uz iekšējās ekonomijas un samazināto štata vietu rēķina palielināt atalgojumu valsts pārvaldē līdz 80% no privātā sektora atalgojuma, centralizēt atbalsta funkcijas un izvērtē mazo iestāžu lietderību, kā arī uzlabot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus.

Trešais bloks (efektivitāte) paredz visiem iestāžu vadītājiem noteikt vienotus sasniegumu rādītājus, īstenot projektus horizontālās sadarbības stiprināšanai un izveidot valsts stratēģiskās komunikācijas sistēmu. Visus šos pasākumus iecerēts īstenot bez papildu finansējuma “esošā budžeta ietvaros”.

Krieviņš uzsvēra, ka nodarbināto skaita samazināšana nenotiks sausi matemātiski, “nogriežot” 7% līdz 10% štata vietu. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju atsevišķās nozarēs (piemēram, aizsardzība un iekšlietas) nodarbināto skaitu pat varētu palielināt. Viss ietaupījums tikšot novirzīts atalgojuma sistēmai. Tas nozīmē, ka vadības līmeņa ierēdņu atalgojums pieaugtu no 2441 pirms nodokļiem aptuveni līdz 5000 eiro “uz papīra”.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Vajag likvidēt birokrātiskas iekšējās sarakstes, lūk, kur var samazināt ”priekšnieciņus”, kas tikai imitē savu darbu, nemitīgi drukājot vēstules uz visām pusēm, tā vietā, lai kaut ko reāli izdarītu dažu soļu attālumā.

  2. Lai ierēdņi strādātu jēgpilnu darbu un būtu pienācīgi atalgoti,ir jāsamazina ministriju skaitu līdz Šveices,Luksemburgas,Rumānijas,Ungārijas 7-8 un jāatjauno progresīvais ienākuma nodoklis pēc maksātspējas principa,kā šajās un daudzās citās Eiropas valstīs!

  3. Viņi,ko no nestrādāšanas pārdeg.Latvijā vajadzētu ieviet vienu dienu, kad drīkst medīt ierēdņus.
    Atlikušajiem sinroms pārietu pac nosevis un strādāt sāktu aizrautīgāg un ne tikai priekš sevis.

  4. Interesanti, ka ierēdņi kuŗi, saprotams, savam darbam neredz Absolut pilnīgi nekādu jēgu, tomēr ļoti aizstāv savu darba vietu. Tur viņi zināmā mērā līdzinās žurnālistiem, jo tiem arī piestāv teiciens par dziesmas dziedāšanu maizestēva valodā.

  5. Ja valsts sektorā “strādā”304 000 Latvijas iedzīvotāju,bet no tiem tikai 100-110 000 ir skolotāji,ārsti,miliči ( policistu vēl nav) valsts uzņēmumos strādājošie. |tad paliek 200 000 kaut ko “darošie”,bet “smilšu kaudzes stiepšana pa apli” nav darbs. Un lielākā nelaime ir padomju kārtībā ,ka ierēdnis nav ne par ko atbildīgs. Pieņēmām likumu,sačakaŗējām tūkstošiem cilvēku dzīvi ,ā brāķis nu tagad darīsim savādāk.
    Amatus ieņem cilvēki ,kas neko nav darījuši ar savām rokām un galvu,bez mazākās intereses par dzīvi ārpus “valsts”siles.

    • ko rakstīt likumā vai MK noteikumos nosaka valsts sekretari, ministri, deputati u.t.t. – ierednis to tikai izliek uz papira, neviens referents, nodalas vaditajs un pat departaments direktors neko mainit nedrīkst – jāraksta, ko liek

  6. pārstrādājušies Atbildēt

    “Latvijā 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos” kā gan lai nepārdeg? Cik laika vajag vēl visur algu saņemt? Šausmas!

  7. Ja ierēdņi ir pārstrādājušies, tad viņiem no šī darba ir jāiet prom. Politiķi uzskata , ka valsti pārvalda ierēdņi un tātad pārvalda slikti. Bet kāda loma šajā valsts pārvaldē ir ministriem? Es saprotu, ka viņu uzdevums attiecīgajā ministrijā ir aizstāvēt šauru ekonomisko grupējumu, tas ir partiju biedru un sponsoru intereses. Mainoties ministru kabinetam ministriem neparko nav jāatskaitās. Ar visu šo sastrādāto likumu un noteikumu pēctecību ir jāatbild ierēdņiem. Tā radās nesamērīgi lielais atalgojums valsts uzņēmumu vadītājiem, valsts kapitāldaļu pārvaldniekiem, obligātā iepirkumu komponente, tā radās lauksaimnieku pensijas no 50 gadiem ar mantošanas tiesībām uz 15 gadiem ( no 700 – 1700 eiro mēnesī) un t.t.t . Kā šajā valstī jūtās ārsti, medmāsas, skolotāji, policisti, robežsargi, kuru algas ir bijušas zemas 1997 gadā arī tagad. Kā salīdzināt atalgojumu, ko saņem šoferis, kas pārvadā granti, teiksim ar ārsta darbu, ar skolotāja darbu un t.t. Šoferis pat bieži nopelna vairāk nekā ārsts nemaz nerunājot par citiem valsts darbā strādājošiem. Politiskās partijas nedrīkst vadīt ministrijas, bet tikai uzraudzīt profesionāļu darbu.

  8. Reformām jābūt, lai atkal varētu palepoties ar sasniegto! Starp citu, noder atcerēties – ekonomikas cikliskumu, jo drīzumā tā augšupejas līkne atkal trauksies lejup. Viens otrs ierēdņa deguns to lai sajūt…

  9. Ja mēs paskatāmies Atbildēt

    Skatāmies: Kiprā-6 ministrijas,Šveicē un Lielbritānijā-7 ministrijas,Rumānijā,Ungārijā,Luksemburgā-8 ministrijas,Slovākijā,Slovēnijā-9 ministrijas,Itālijā,Turcijā,Spānijā,Beļģijā-10 ministrijas,Nīderlandē,Horvātijā,Igaunijā,Islandē-11 ministrijas,Somijā un Zviedrijā-12 ministrijas.Un pie tā,ka salīdzinājumā ar 2004.gadu darbinieku skaits,piemēram,Finanšu ministrijā,ir dubultojies,vainīga,acīmredzot,ir vispārējā kompjūterizācija! Pat vienai pašai veselības nozarei šobrīd,pirmskara 17 ierēdņu vietā,ir nepieciešami jau vairāk par 300!
    Latvijā taču bezdarba neesot,tāpēc samazināt ierēdņu skaitu,nozīmē radīt valstī bezdarbu!

    • varbūt vēlaties arī pirmsakara veselības aprūpi ?

      • Jā vēlos! Vēlos pirmskara veselības aprūpi, jo kaut vai kāda, salīdzinot ar tagadējo, Tā vismaz bija katrā pagastā.

      • Prmskara veselības aprūpe gan jau ka bija visai bēdīga + tāpat tur par velti diez ko nevarēja saņemt.
        Spriežu no tā, ka man viens vectēvs tolaik nomiris vnk. no aklās zarnas.

        Bet tagad, bez naudas, daudziem tā ir visp. nekāda, arī, diemžēl, zinu no pieredzes.

        Sai ziņa vistuvāk ideālam tomēr bija Padomju laiki – vai ko līdzīgu varam ieviest šodien, nezinu, bet vajadzētu gan. Ka cilvēkam jāmirst nost tikai dēļ tā, ka nevar izraut sāpošu zobu, nav normāli!!

Draugiem Facebook Twitter Google+