Džeza un klasikas gultnē 0

Pērn iznākuši divi albumi, kuri ieved emocijās, neizteiktos vārdos, džezīgā atmosfērā – ziemeļnieciski niansētā, latviski atturīgā un pasteļtoņu izjūtu gammā krāsotā skaņu pasaulē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas

Melnbaltos vākos ietērptās skaņuripas ved atmiņās, alūzijās un ļauj gremdēties 60. gadu jutoņās – vai tās būtu siltas un melodiskas dziesmas vai instrumentālas improvizācijas klavierēm solo, kas tuvas tālaika džeza eksperimentu stilistikai un Kīta Džereta – klasiski akadēmiskā vidē skolotā amerikāņu džeza pianista – emocionāli improvizatoriskajiem izvirdumiem.

Pirmais no ierakstiem – “Neizteiktie vārdi” – ir lieliskās latviešu džeza dziedātājas (un vokālās pedagoģes) Ingas Bērziņas un apgāda “Musica Baltica” izdots albums, kas veltīts sešdesmito gadu latviešu džeza meistariem. Albuma nosaukumā likts nesen no mums aizgājušā Ulda Stabulnieka dziesmas virsraksts, pašai dziesmai vieta atrasta diska “zelta griezumā” – kaut kur ap otro trešdaļu. Stabulnieka, Raimonda Paula, Ringolda Ores, Ivara Vīgnera, Aļņa Zaķa un Ivara Birkāna dziesmas ar Valda Grenkova, Alfrēda Krūkļa un Laimoņa Vāczemnieka dzeju ieved bērnības pasaulē un akustiskajās atmiņās, kad radio “Spīdola” pārraidītajos rīta un pusdienlaika optimistiskajos koncertos vai, vakara pēcpasakas samtainās krēslainības ieskauti, tikām ievesti vitālā skaņu pasaulē – tik atšķirīgā no ikdienas realitātes. Taču tās ir tikai atmiņas – jaunajā versijā atšķiras aranžējumi, bet optimisms un atklāta, pat sentimentāla lirika ietverta elegantās un izsmalcinātās interpretācijās, ko veido Ingas Bērziņas un pārējo mūziķu: Madara Kalniņa, Arta Oruba, Andra Gruntes, kā arī Denisa Paškeviča, Konstantīna Jemeļjanova, Ginta Pabērza, Raimonda Macata, Mārča Auziņa un Kristapa Ruļļa  saspēle. Reiz Aino Bāliņas vai Valentīnas Butānes dziedātās dziesmas nu ieguvušas citas krāsas, turklāt lielākā daļa no tām nebūt nav klausītājiem plaši pazīstamas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Toma Juhņēviča albums “Emotions” esot ierakstīts vienā elpas vilcienā Latvijas radio pirmajā studijā. Pianista, komponista – teātra un TV pārraižu mūzikas autora debijas albums “Domas/Thoughts” nāca klajā 2010. gadā. Tajā Juhņēviča dziesmas un instrumentālās kompozīcijas atskaņoja Intars Busulis, Juris Lisenko, reperis Ozols, Gints Pabērzs, Rihards Zaļupe un Staņislavs Judins. 2012. gadā tika izdots otrs ieskaņojums – kopdarbs ar dzejnieku un aktieri Andri Buli, dzejas un mūzikas izdevums “Pieturas”. Nu pie mums nonācis trešais, kas loģiski un pašsaprotami turpina iepriekšējā albumā iezīmēto ceļu improvizācijas saspēlē ar An­dra Buļa dzeju. Tikai šoreiz tas jau ir soloalbums ar klavierimprovizācijām. Tajās ieskanas gan klasiskās mūzikas tematiskie graudi un attīstības līnijas, gan blūzs, gan popmūzika, gan džezs. Juhņēviča sniegumā daudz atsauču, un spilgti individuālu uzplaiksnījumu nav daudz, taču programmā iezīmējas vairāki patiesi muzikāli pārliecinoši skaņdarbi: impulsi, emocijas, izjūtu fiksācijas, kas brīvi un nepiespiesti dzīvo Juhņēviča radītajā skaņu pasaulē.

Te nu jūtama arī pianista nopietnā muzikālā izglītība – sācis Talsu mūzikas skolā, kur uzauguši daudzi talantīgi mūziķi (starp viņiem arī Intars Busulis, Linda Leen, Raimonds Tiguls un Jānis Stībelis), Toms Juhņēvičs turpināja izglītību Emīla Dārziņa mūzikas skolā, Latvijas Mūzikas akadēmijā, papildinājās pie pasniedzējiem no Ņujorkas Džuljarda mūzikas skolas, pie Parīzes un Maskavas konservatoriju mācībspēkiem, arī Lielbritānijā, un bijis gan džeza, gan klasiskā mūzikā specializētu pianistu konkursu laureāts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.