Publicitātes foto

Dziedājums par neprātu un cīņas bezjēdzību 0

Rēzeknes teātra “Joriks” latviešu trupa martā piedāvā divas pirmizrādes, un pirmā no tām – spēle pēc Homēra eposa “Iliāda” motīviem, tiks rādīta jau svētdien, 11. martā, plkst. 17, LA.lv uzzināja teātrī. Grūti iedomāties lielāku pretstatu kā otru mēneša pirmizrādi. 27. martā plkst. 18 skatītājiem tiks piedāvāta A. Brigaderes bērnības kolāža vienā cēlienā “Dievs. Daba. Darbs”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Ar sengrieķu eposa “Iliāda” interpretāciju teātrī atgriežas viesrežisors Antons Kiseļuss, kura rotaļīgo un svaigo spēles stilu skatītājs iepazina rudenī A. Ostrovska komēdijā “Bagātās līgavas”. Režisors atzīmē, ka ķerties pie antīkajiem tekstiem, kurus daudzi uzskata tikai par obligātu nodevu skolu programmās, mudinājis izaicinājums – pierādīt, ka šo stāstu var pasniegt mūsdienīgi, aizraujoši, spēles teātra manierē. Tieši tādēļ izrādes afišā lasāms žanra apzīmējums – skerco – termins, kas zināms mūziķiem, un apzīmē rotaļīgu, humoristiska rakstura skaņdarbu straujā tempā.

A. Kiseļuss: “Ar šo iestudējumu vēlos aicināt skatītāju uz nenopietnu sarunu par nopietno. Par tēmām, kas ir tuvas katram – draudzība, mīlestība, sāpes, atriebība.” Poēmas “Iliāda” pamatā ir sengrieķu varoņu dziedājumi. Izrādē skan daudz mūzikas, ko izpilda paši aktieri. “Izrāde ir dziedājums par neprātu, par cīņas bezjēdzību un absurdu. Nekas nav mūžīgs uz zemes, tādēļ it visā ir jārod iespēja svinēt dzīvi,” uzsver režisors.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iestudējuma “Iliāda” pamatā ir attiecības starp diviem galvenajiem eposa varoņiem – Ahilleju, kurš dodas iekarot neuzveicamo Troju, lai atriebtu sava drauga Patrokla nāvi, un trojiešu varoni Hektoru. Senajā Grieķijā bija pazīstama vesela virkne episku sacerējumu, kas sižetiski saistījās ar tā saucamo Trojas karu, bet mūsdienas sasnieguši vienīgi divi no tiem – “Iliāda” un “Odiseja”, par kuru autoru tiek uzskatīts sengrieķu dzejnieks Homērs (8. gs. p.m.ē.).