Kultūra
Kultūrpolitika

Kā latvieši svin dzīvi. Dziesmusvētki no ārzemnieku skatpunkta 16

Foto – Timurs Subhankulovs

Četri dažādi cilvēki no trijām dažādām valstīm ļāva man paraudzīties uz Latviju no pavisam cita skatpunkta. Ikdienas steigā reizēm aizmirstas, cik mūsu valsts ir unikāla, tāpēc atsvaidzinoši, ka daudzi ļaudis, kuros neplūst latvju asinis, Dziesmu un deju svētkus gaida tikpat ļoti kā mazs bērns Ziemassvētku brīnumu.

Brazīlieši kopj latviešu tradīcijas

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Sandro Roberto Madeira ir brazīlietis, kurš jau otro reizi piedalīsies latviešiem tik ļoti nozīmīgajā dziesmu un deju notikumā: “Neskatoties uz to, ka manī neplūst latviešu asinis, esmu ļoti priecīgs un pateicīgs, ka man ir dota iespēja piedalīties šajā vēsturiskajā un Latvijai svarīgajā notikumā. 2013. gadā, kad pirmo reizi savām acīm redzēju Dziesmu un deju svētkus, tās bija pilnas ar aizkustinājuma asarām. Viss bija perfekti – atmosfēra, cilvēki, svētku uzstādījums. Un pati Latvija ir tik ļoti, ļoti skaista.” Sandro dzīvo Brazīlijas pilsētā Ijui, kur vada deju grupu “Staburags” – šī grupa 1990. gadā tika izveidota par godu imigrantiem no Latvijas: “Mūsu pilsētā atrodas vecākā latviešu imigrantu kopiena Brazīlijā. Deju grupa tika izveidota, lai tajā varētu piedalīties Latvijas imigrantu bērni, draugi. Jāatzīst gan, ka šobrīd pieaugušo grupā “Staburags” nedejo neviens cilvēks, kam būtu saistība ar Latviju, taču visi dejotāji, kā sakām mēs paši, ir latvieši sirdī – esam iemīlējuši Latvijas kultūru. Jauniešu deju grupā “Jautrais pāris” gan dejo divi Brazīlijas latvieši.” Pilsētu, kurā dzīvo Sandro, uzbūvēja 32 nacionalitāšu pārstāvji, tajā skaitā arī latvieši, tāpēc katru gadu tiek rīkota liela balle, kuras laikā visu šo dažādo kopienu pārstāvji satiekas, svin, bauda viens otra gatavotus gardumus, kompāniju, dejo līdz rītam un lieliski pavada laiku. Sandro iepriekš izmēģinājis piedalīties vairākās deju grupās, līdz atradis savu īsto vietu – “Staburagu”: “Latvijas grupa mani pilnībā apbūra. Kā dejotājs tajā startēju no 1993. līdz 1998. gadam un tad sāku studēt, dejošanai vairs nebija laika. Pēc studiju beigšanas atgriezos grupā 2004. gadā – jau kā horeogrāfs un grupas vadītājs. Un tā līdz šai dienai. Es pats, kā arī mana deju grupa, esam patīkami satraukti par tuvojošos notikumu. Visi mani dejotāji jūtas lepni par to, ka viņiem ir dota iespēja atspoguļot un izkopt Latvijas kultūru Brazīlijā. Esmu pārliecināts, ka noslēguma pasākumā Daugavas stadionā mēs visi būsim uz augsta emociju viļņa, iespējams, pat raudāsim aizkustinājuma dēļ. Tas būs ļoti skaists mirklis, un esam pagodināti, ka varēsim tajā piedalīties.”

Vācieša bērnības sapnis – Dziesmu svētki

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Līdzīgas sajūtas par Latviju ir arī vācietim Damiano Muro no Minhenes – viņš jau kopš bērnu dienām jūt neizskaidrojamu interesi par latviešu valodu un kultūru, lai gan ar Latviju viņam nekad iepriekš nav bijis nekādas saistības: “Es esmu dažādu valodu entuziasts – man ļoti patīk tās apgūt, it īpaši mazāk zināmas un ne tik populāras valodas. Latviešu valodu pašmācības ceļā sāku mācīties 2014. gadā, taču piedalīšanās Dziesmu un deju svētkos ir bijis mans sapnis jau no mazotnes.” Damiano kopš pagājušā gada maija ir Minhenes latviešu jauktā kora “Laima” dalībnieks. Korī viņš nokļuvis tikai tādēļ, ka vienā ballītē savu zināšanu dēļ atpazinis latviešu valodu: “Kolēģa jubilejas ballītē pēkšņi izdzirdēju, ka kāds viņam velta apsveikuma dziesmu latviešu valodā. Pie sevis nodomāju – es taču zinu šo valodu! Tad piegāju dziedātājam klāt, sākām runāt par Latviju, tās kultūru, pasākumiem, un viņš mani uzaicināja piedalīties korī. Šī satikšanās man ir devusi iespēju piepildīt savu bērnības sapni par Dziesmu un deju svētkiem. Man ir sajūta, ka latviešiem šie svētki ir tikpat nozīmīgi kā amerikāņiem “Super Bowl” (amerikāņu futbola fināls), kura laikā apvienojas visa nācija, kopīgi gaida šo notikumu, jūtas vienoti tajā un svin to ar vērienu. Es jūtos ārkārtīgi pagodināts, ka varu piedalīties Dziesmu un deju svētkos – zinu, ka būs iespaidīgi. Neesmu latvietis, tāpēc redzu šo pasākumu no tādas puses, par kuru daudzi pat neiedomājas – Dziesmu un deju svētki ir atvērti ikvienam – arī citu tautu pārstāvjiem, ja vien viņiem ir interese par šo valsti. Tā ir lieliska iespēja būvēt tiltus starp cilvēkiem, valstīm. Domāju, ka nākotnē es varētu arī kādu laiku dzīvot un strādāt Latvijā – esmu šeit bijis jau iepriekš, un man ļoti patīk jūsu valsts.”

Latvieši svin dzīvi

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Nīderlandiete Nina van Liere iespēju piedalīties Dziesmu un deju svētkos nopelnīja, pateicoties nejaušībai – meitene, studējot “Erasmus” apmaiņas programmā Latvijā, vēlējās izmēģināt ko jaunu: “Gribēju darīt ko tādu, ko mājās nekad nebiju mēģinājusi. Bārā satiku vienu meiteni, kura arī bija apmaiņas studente. Meitene man sāka stāstīt par kādu kori, kurā viņa piedalās, un šis stāsts mani ļoti ieinteresēja. Es gan neesmu nekāda labā dziedātāja, bet man ļoti patīk to darīt. Sākumā domāju, ka tas viss nebūs tik nopietni, bet tad mani sagaidīja diezgan nepatīkams pārsteigums – man bija jāierodas uz noklausīšanos, par ko nedaudz uztraucos. Taču man tik ļoti patika cilvēki, kuri piedalījās korī, ka es tomēr piekritu un aizgāju izmēģināt savus spēkus.” Kā izrādījās, Ninas dziedātprasmes bija pietiekami spēcīgas, lai viņa kļūtu par kora “DeCoro” pilntiesīgu dalībnieci: “Mani pieņēma, un kopš tā brīža es gāju uz mēģinājumiem divas reizes nedēļā – tas bija ļoti patīkami un jautri, jo visi kora dalībnieki ir lieliski cilvēki. Lai gan es un vēl viena meitene vienīgās no visa kora sastāva nebijām latvietes, mēs jutāmies ļoti piederīgas – viss kolektīvs ir atsaucīgs, pretimnākošs, pret mums atvērts. Tas, kas mani tik ļoti sajūsmina latviešos un Latvijā – jūs nemitīgi svinat dzīvi! Ne tikai dzimšanas dienas, bet arī vārda dienas, vasaras, rudens iestāšanos – patiesībā jebko! Dzīve šeit, Latvijā, ir svētki.” Nina vēl īsti nenojauš, kas viņu sagaida Dziesmu un deju svētku laikā, bet ir pārliecināta, ka pasākums būs skaists un labi organizēts: “Man īsti nav ne jausmas, kā tas būs, taču jūtu, ka būs aizraujoši un emocionāli. Mani draugi vienmēr tik kaismīgi runāja par šo notikumu, ka es gluži vienkārši nespēju laist garām izdevību piedalīties šajos svētkos. Šobrīd esmu atpakaļ Nīderlandē – apmaiņas programmā biju tikai uz vienu semestri, bet esmu patiesi laimīga, ka man bija iespēja būt tieši Latvijā. Un priecāšos atgriezties Dziesmu un deju svētku laikā.”

Okupācija nesalauž

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Arī vāciete Sofija Dora dzied korī “DeCoro”, un, gluži tāpat kā Nina, Latvijā nonākusi apmaiņas programmas dēļ: “Mājās, Vācijā, spēlēju orķestrī, taču man nebija iespējas uz Latviju līdzi paņemt savus mūzikas instrumentus. Man ļoti pietrūka mūzikas, tāpēc meklēju dažādas iespējas, lai varētu muzicēt kopā ar dažādiem cilvēkiem – dziedāšana korī bija zelta vidusceļš. Jau iepriekš biju dzirdējusi, ka Latvijā ir stipras un skaistas koru tradīcijas, un man bija liela vēlme iepazīties ar vietējiem cilvēkiem, uzzināt, kā viņi dzīvo, ko dara. Sāku pētīt Latvijas Universitātes mājaslapu, sazinājos ar kora vadību un biju ļoti laimīga brīdī, kad mani uzņēma dalībnieku sastāvā.” Sofiju uzrunāja tieši kora kolektīva savstarpējā saliedētība un sirsnība: “Koris nav liels, un tas ir ļoti labi – visi viens otru pazīst, visi ir draugi. Man ir sajūta, ka tā ir mana lielā latviešu ģimene, manas mājas, esot prom no mājām. Piedalījāmies dažādos koncertos Liepājā, Vilcē, Smiltenē un citās Latvijas pilsētās. Tā bija lieliska pieredze – labākā apmaiņas programmas daļa. Šis koris pavisam noteikti ir iemesls, kādēļ Latvijā paliku par vienu semestri ilgāk, nekā sākumā biju plānojusi.” Sofija nespēj sagaidīt Dziesmu un deju svētkus – meitene jau pirms kāda laika cītīgi meklējusi informāciju par iepriekšējiem svētkiem, lai saprastu, kas un kā notiks, kā izskatīsies: “Esmu redzējusi daudzus video, dzirdējusi vēl vairāk stāstu no draugiem par to, cik maģisks un emocionāls ir šis pasākums. Tajā kopā apvienojas tūkstošiem cilvēku, tā man būs lieliska pieredze, unikāla iespēja. Mana apmaiņas programma tuvojas noslēgumam, un es varu teikt, ka šis ir bijis piedzīvojumiem bagāts gads – esmu satikusi tik daudzus cilvēkus, kuri mīl savu valsti, ir tik ļoti patriotiski noskaņoti. Latvijas galvaspilsēta Rīga ir daudzveidīga gan cilvēku, gan kultūras ziņā – daudz pasākumu, notikumu. Latvijā ir gan pilsētas, gan lauki, un visam tik tuvu – skaista jūra. Un es jūtu to, cik latvieši ir lepni par savu zemi, savu valsti – šīs sajūtas man ļoti bieži pietrūkst Vācijā. Ir lieliski redzēt, kā “jauna” valsts, kura bijusi okupēta tik daudzus gadus, spēj saglabāt savu identitāti, uzturēt tradīcijas.”

Interesanti

Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva uzsver, ka ārzemnieku skaits ar katriem nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem tikai aug: “Konkrētas statistikas par to, cik daudz ārzemnieku piedalās svētkos, mums nav, taču redzam, ka šādu dalībnieku skaits ar katru reizi ir lielāks. Ir divi virzieni — ārzemnieki, kas dzīvo Latvijā un izvēlas piedalīties svētkos, piemēram, citvalstu diplomātiskā korpusa darbinieki, kā arī ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu draugi, kuri aizraujas ar mūsu Dziesmusvētku kustību. Iemesli, kāpēc šie cilvēki vēlas piedalīties un piedalās svētkos, ir visdažādākie — tuvinieku aizrautība ar svētku procesu, iespēja piedalīties unikālā kultūras notikumā, mīlestība pret latviešu kormūziku u.c.

LA.lv