Dziedinošās sēnes. Zemestauki, bet arī gailenes, krimildes, tintenes 0

Neparastie un dziedinošie zemestauki

Foto no izdevniecības Lauku avīze arhīva

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

“Sēnes ir bagātas ar olbaltumvielām, aminoskābēm, vitamīniem, minerālvielām,” stāsta farmācijas doktore Vija Eniņa. “Veselības aizsardzībai noder antibiotiskās vielas, fenolu tipa un citi bioloģiski aktīvi savienojumi.” Pēdējā laikā interesi radījuši sēņu struktūrā esošie polisaharīdi betaglikāni (lentināns, zimozāns, lihenīns), ar tiem notiek interesanti un daudzsološi pētījumi par iedarbību uz cilvēka organismu. Sēnes ir arī dabisks antibiotiku avots: tā kā gan micēlijam augsnē, gan augļķermenim virszemē nepieciešama aizsardzība pret baktērijām, šim nolūkam sēnes producē antibiotiskās vielas. No tām zināmākās, kas tiek lietotas medicīnā, ir penicilīni, tetraciklīni u. c. Līdz ar to var teikt, ka ārstnieciskas var būt visas sēnes, taču šādas īpašības gan parasti piedēvē tām, kuras ir vairāk lietotas un pētītas. No Latvijā augošajām tādas ir, piemēram, melnā bērzu piepe jeb čaga, zemestauki jeb zemes olas, šitake, austersēnes, gailenes, krimildes, porcelāna tintenes, uzskaita V. Eniņa.

Zemestauki aug gan Eiropā, gan Āzijā, arī Tālajos Austrumos un Ziemeļamerikā. Šī sēne atrodama arī Latvijā, īpaši jauktajos un lapu koku mežos. Sēnes augļķermenis ir balts, līdzīgs vistas olai, pildīts ar recekļainu masu. Gan pārtikā, gan medicīnā zemestaukus izmanto tikai olas stadijā – tad tos var ēst arī svaigus. Šīs vērtīgās sēnes parasti ievāc no jūnija līdz augustam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā zemestauki daudz analizēti veselības un profilakses jautājumu pētnieka Sergeja Kuzņecova uzņēmumā “Veselības laboratorija”. S. Kuzņecovs stāsta: “Zemestauku vērtīgās dziednieciskās īpašības bija zināmas jau pirms diviem trim tūkstošiem gadu Ķīnā un Japānā. Tie satur fitoestrogēnus, polisaharīdus, fermentus, steroīdus, mikroelementus, kas stimulē imunitāti – paaugstina organisma pretestības spējas. Zemestauki palīdz nieru, gastrītu, kolīta, kuņģa čūlu, kā arī dažādu sāpju ārstēšanā.”

Rūpnieciski zemestauku sulu iegūst ar speciālu bioaktivitātes metodi. Pēc S. Kuzņecova teiktā, sēnes bioloģiski aktīvās vielas palīdz, ja ir sirds un asinsvadu saslimšanas, noder pret trombiem un vēnu iekaisumiem, samazina pēcoperācijas tūsku veidošanos. Radikulīta, reimatisma un pod­agras gadījumos sāpošās vietas ierīvē ar sulu. To dzert drīkst ilgstoši, var lietot arī profilaksei. Savukārt zemestauku ziede palīdz pie apdegumiem, apsaldējumiem, psoriāzes un hemoroīdiem. Ja ir gripa, iesnas un apgrūtināta elpošana, ziedi var ieziest degunā. Tā palīdz arī artrīta, artrozes un radikulīta pacientiem, paātrina brūču sadzīšanu, samazina iekaisumu. Zemestauku želeja ir tonizējošs produkts – dažas tēj­karotes no rīta dod enerģiju un možumu visai dienai, palīdz aizsargāt organismu no infekcijām.

Tautas medicīnā no zemestaukiem gatavo izvilkumu: sagrieztu sēni aplej ar spirtu vai degvīnu un nostādina trīs nedēļas ledusskapī. Lieto pa tējkarotei uz 1/2 glāzi ūdens. Izvilkumu var izmantot locītavu un muguras sāpju mazināšanā, tomēr pirms zemestauku vai to produktu lietošanas vajadzētu konsultēties ar ārstu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.