Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. janvāris, 2013
Drukāt

Dziedot un mēļojot

saucejas_62

Uzņemoties iepazīstināt “Kultūrzīmju” lasītājus ar mūzikas ierakstiem, nolēmu sākt ar saknēm – ar latviešu folkloru un pāris 2012. gadā tapušiem ierakstiem, kuru vērtība ir plašākas ievērības cienīga. 


 

Pirmais no tiem – “Dziediet, męitas, vokorā”, kuru iedziedājušas “Saucējas” – 2003. gadā tapusi tradicionālās dziedāšanas grupa (Iveta Tāle, Marianna Auliciema, Kristīne Jansone, Indra Mētra, Zane Pērkone, Signe Pujāte, Vineta Romāne, Vija Veinberga), kas repertuāru un dziedāšanu mācās no ierakstiem vai tieši no teicējām. Otrais “Saucēju” albums ir veltīts Sēlpils un Vārnavas dziedāšanas tradīcijai. Atšķirībā no citu novadu folkloras sēļu dziesmas nav saglabājušās vēsturiskajos skaņu ierakstos, tāpēc iespējamais skanējums jārekonstruē. Tam labs pamats ir Jurjānu Andreja 1891. gadā un Emiļa Melngaiļa 1923. gadā veiktie pieraksti. Spriegi, arhaiski, griezīgi neparasti skan krāšņā burdondaudzbalsība un sekundu saskaņas (Jurjānu Andrejam tas kādreiz lika domāt par dziedātāju neprasmi, bet kur nu – tā ir brīnišķa senās dziedāšanas īpatnība, kas daudziem folkloras pētniekiem liek sajūsmā aizturēt elpu). Kopā ar sēlisko izlokšņu zinātāju Maiju Poišu tika veiktas tekstu fonētiskās transkripcijas un apgūti izlokšņu smalkumi, bet dziedājumu izmēģināšana autentiskajā vidē – Sēlijas paugurainajā reljefā – likusi pat mainīt rotāšanas un ganu dziesmu tempus.

Diskā iekļautas arī vīru dziesmas un instrumentu skanējums (ne tik bieži nācies dzirdēt tāšu taures dobjo balsi, kas karavīru dziesmā iegūst īpašu nozīmi un krāsu).

Kopumā tas ir 96 lappušu biezs izdevums. Grupas vadītājas Ivetas Tāles materiāls par Sēlpils un Vārnavas folkloras teicējiem un vācējiem, neparasti bagātīgais fotoattēlu klāsts, katras dziesmas teksta publicējums ar precīzām avotu norādēm un plašie komentāri – tas viss liecina par mērķtiecīgu pētniecību, kurā tapis brīnišķīgs mūzikas ieskaņojums – 23 dziesmu un instrumentālo (kokles un āžraga) melodiju cikls, kas vienlaikus veido cilvēka mūža un gadskārtu loku.

“Latviešu tradicionālā daudzbalsība ir īsts šedevrs pasaules tautu vokālās mūzikas kontekstā,” tā albuma ievadā raksta austrāliešu muzikologs Džozefs Džordania. Tā ir apbrīnas vērta parādība arī latviešu mūzikas kontekstā – ja vien ieklausāmies ar pašcieņu un pietāti. “Saucējas” to veic – krāšņi, aizrautīgi, gudri. Vien brīžam sekundas un citas daudzbalsīgās saskaņas skan jau pārlieku perfekti un profesionāli, toties pilnībā ļaujot izbaudīt daudzbalsības krāšņumu – tik senu un laikmetīgu vienlaikus.

saucejas2_6

Līdzīgi veidots arī cits “Lauskas” klajā laistais albums – “Saviešu mēļošana”, kurā iekļautas dziesmas no dažādiem Latvijas novadiem par krāsaugiem un dziju krāsošanu folkloras kopas “Savieši” ieskaņojumā. Madaras un vālīšu staipeknis, mazpazīstamās krāsu mēles un nārbuļi, bērzi, ozoli un alkšņi – katram no tiem sava nokrāsa, tos apdziedot.

“Saviešu” dziedātāju ieskaņojumi ir izsmeļoši komentēti – tas ir bagāts materiāls izziņai par krāsām senajā goda tērpā (Dr. hist. Anete Karlsone), augiem latviešu tautasdziesmās (Janta Meža, Latvijas Dabas muzeja vecākā botāniķe), madarošanu un mēļošanu (vēsturniece Baiba Dumpe). Pievienoti arī folkloras vācēju pieraksti par krāsām un krāsošanu no dažādām Latvijas vietām un astoņpadsmit dziesmu teksti ar plašu informāciju par teicējiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+