Mobilā versija
-1.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
6. septembris, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: Dziesma nav par peldkostīmiem (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Latvijā tā varētu šķist diezgan eksotiska problēma, kamēr Francijā, pēc mediju ziņām spriežot, norit ļoti karstas diskusijas. Runa ir par peldkostīmiem. Taču ne jau sieviešu modes žurnālos tie tiek apspriesti, bet augstā politiskā līmenī, jo, tāpat kā “dziesma nav par krekliem”, tā nav par peldkostīmiem. Tā ir par vērtībām.

Stāsts īsumā: neilgi pēc tam, kad 14. jūnijā islāma terorists sarīkoja asiņaino braucienu pa Francijas pilsētas Nicas promenādi, citas slavenas franču Rivjēras kūrortpilsētas Kannu vara nolēma aizliegt pludmalēs nēsāt visu ķermeni sedzošos peldkostīmus jeb burkini, jo tas uzkrītoši demonstrē piederību reliģijai. Šim piemēram sekoja vairākas citas kūrortpilsētas, un policija sāka izrakstīt sodus, bet tas, kā jau viegli varēja paredzēt, raisīja sašutumu ne vien starp musulmaņiem, bet arī kreisajās aprindās. Te jāpiebilst, ka Francijas dienvidu daļa tradicionāli ir labēji noskaņota, un arī aizlieguma “autors” – Kannu mērs Davids Lisnērs pārstāv Nikolā Sarkozī vadīto Republikāņu partiju, kamēr valstī valdošā joprojām ir Sociālistu partija. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka arī “peldkostīmu” jautājums drīz vien pārauga par politisku grūstīšanos, un, piemēram, sociālistu valdības izglītības ministre aizliegumu nosauca par “bīstamu nacionālajai saliedētībai un rasistisku attieksmi veicinošu”, bet iekšlietu ministrs to vērtēja kā “antikonstitucionālu”, pārmetot, ka opozīcija tikai mēģina krāt popularitātes punktus (kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, vairums ir par burkini aizliegumu). Tomēr jāatzīmē, ka starp pilsētu mēriem, kas ieviesa aizliegumu, bija arī Sociālistiskās partijas biedri, un, kas vēl būtiskāk, izrādījās, ka tā atbalstam sliecas arī sociālistu premjers Mauels Valss, kurš atzinis, ka viņa partija šajā jautājumā nav vienota. Lai gan vairākas tiesas jau atcēlušas pašvaldību noteiktos aizliegumus, diskusijas, pēc premjera teiktā, tikšot turpinātas.

Var runāt par aizliegumiem, apgalvojot, ka tie nedemokrātiski, bet var runāt par noteikumiem. Tos atbildīgās iestādes var noteikt pēc saviem ieskatiem. Piemēram, dažās valstīs līdzās pludmalēm ir iekārtoti peldbaseini, bet, ja gribi tādā peldēties, nāksies uzvilkt peldcepuri (reiz redzēju, ka kāds to mēģināja aizvietot ar celofāna maisiņu, tomēr peldbaseina uzraugs nekavējoties norādīja, ka tā gan nevarēs). Tāpat arī nūdisti savas “cilvēktiesības” sauļoties plikiem nevar īstenot, kur iegribas, bet īpaši ierādītās teritorijās, un tāda kārtība netiek uzskatīta ne par segregāciju, ne brīvības ierobežojumu. Tāpēc nekā nedemokrātiska pašvaldības noteiktajos pludmales noteikumos nav. Tādi pastāv arī islāma valstīs, un tur pārkāpējus gaida nopietnas nepatikšanas. Tāpēc islāma reliģijai piederīgo un viņu aizstāvju sašutums ir liekulīgs.

Cita lieta – vai šāds aizliegums ir plašākas problēmas risinājums? Francija to jau ir mēģinājusi darīt, pirms vairākiem gadiem aizliedzot seju aizsedzošo musulmaņu apģērbu (tagad jau līdzīgas idejas tiek apspriestas arī citās Eiropas valstīs, arī Latvijā), tomēr tas nav pasargājis no pieaugošajām problēmām. Patiesībā, ja šāds aizliegums kļūst aktuāls, tas liecina, ka slimība jau ielaista – migrācijas procesi bijuši palaisti pašplūsmā, jau izveidojušās noslēgtas kopienas un tajās sazēlušas radikālisma idejas.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Kur mans komentārs?

  2. Piespiest muslimietes atkailināt vēderiņus ir tikpat neīstenojama iecere,kā krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus piespiest runāt valsts valodā publiskajā telpā.

  3. Kāds naivums – runa jau nav par peldkostīmiem, bet par kristīgās pasaules , Eiropas un pat Francijas vērtībām…

  4. Atklāti sakot, sieviešu piespiešana peldēties pēc iespējas atklātos peldkostīmos nav vērtība, lai kā to mēģinātu Antoneviča kungs iztēlot.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atdeva sirdi…

Saeimas deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers izstājušies no partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) un savu turpmāko darbību politikā saista ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA).

“NSL” ir parlamenta opozīcijas frakcija, tajā līdz šim strādāja septiņi deputāti, bet līdz ar Šimfas un Platpera izstāšanos paliks pieci, kas ir minimālais skaits frakcijas nodibināšanai. Turklāt divi no palikušajiem nemaz nav partijas “NSL” biedri. Ja vēl kaut viens deputāts nolemtu frakciju atstāt, tā beigtu pastāvēt. Arī LRA Saeimā strādā opozīcijā, taču socioloģiskās aptaujas rāda, ka tai ir lielākas iespējas iekļūt nākamajā Saeimā nekā Ingunas Sudrabas vadītajai “NSL”.

Vai jūs uztrauc iespējama situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos Trampa paziņojuma par Jeruzalemi dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+