Kultūra
Kultūrpolitika

Dziesmu svētki baltiešu spogulī 16

Foto – Timurs Subhankulovs

Kā dalībnieki Dziesmu un deju svētkos jebkad savā mūžā piedalījušies vai arī gatavojas to darīt 29% Latvijas, 30% Igaunijas un 27% Lietuvas iedzīvotāju. Turklāt visiem visbiežāk šī iesaiste bijusi kā koru dalībniekiem.

Šie ir daži no secinājumiem nesen publiskotajā Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra 2017. gadā veiktajā pētījumā “Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja par Dziesmu un deju svētkiem”, kas notika profesores Andas Laķes vadībā. Pētījuma mērķa grupa bija Baltijas valstu pastāvīgie iedzīvotāji no 15 līdz 74 gadiem – kopā 3030 respondentu.

Kā apmeklētāji svētkos klātbijuši 45% Latvijas, 65% Igaunijas un 51% Lietuvas iedzīvotāju, bet kopumā šajā tradīcijā iesaistīti 87% Latvijas, 95% Igaunijas un 84% Lietuvas iedzīvotāju.

Latvijā aptaujātie visbiežāk apmeklējuši svētku gājienu, arī Noslēguma pasākumu, nedaudz mazāk – Deju lielkoncertu. Dati tomēr liecina, ka Baltijas valstīs ir ļoti atšķirīga svētku pasākumu apmeklēšanas pieredze – Lietuvā ir visaktīvākie svētku pasākumu apmeklētāji, kamēr visneaktīvākie – Latvijā.

Vairāk nekā pusei jeb 53% Latvijas iedzīvotāju arī kāds no ģimenes ir jebkad mūžā bijis vai joprojām ir iesaistīts Dziesmu un deju svētkos.

No tiem Baltijas valstu iedzīvotājiem, kas nekad nav piedalījušies svētkos, 37% Latvijā, 27% Igaunijā un 32% Lietuvā atzīst, ka gribētu to darīt. Taču viņu uzskati par šķēršļiem tam atšķiras. Latvijas respondenti pieminējuši brīvā laika trūkumu (24%), laika trūkumu piedalīties mēģinājumos (18%) un to, ka neinteresē šādas kultūras un mākslas norises (13%). Igaunijā aptaujātie norādījuši uz laika trūkumu piedalīties mēģinājumos (17%), to, ka nav atbilstošu prasmju (13%) un ka šādas aktivitātes nav populāras radu, draugu, paziņu lokā (13%). Lietuvā – brīvā laika trūkumu (29%), atbilstošu prasmju trūkumu (14%) un intereses trūkumu (11%).

Arī Baltijas valstu iedzīvotāju priekšstati par galvenajiem ieguvumiem no dalības svētkos diezgan būtiski atšķiras. Latvijā aptaujātie par tādiem uzskata vispirms nostiprinātu kopības sajūtu (43%), spilgtas emocijas (40%), nostiprinātu nacionālās piederības sajūtu (26%). Pavisam nelielai daļai svētki asociējas ar kaut ko negatīvu (3%) – bardaku, troksni, naudas izdošanu, kā arī kodīgiem krekliem, vāju organizāciju un to, ka visi ģībst. Igaunijā aptaujātie starp lielākajiem ieguvumiem no svētkiem uzsvēruši spilgtas emocijas (61%), nostiprinātu kopības (59%) un nacionālas piederības sajūtu (44%). Savukārt Lietuvas iedzīvotāji uzskata, ka galvenais ir iespēja būt kopā ar citiem cilvēkiem un iepazīt viņus (29%), iegūt jaunus draugi un paziņas (24%) un spilgtas emocijas (22%).

Lūgti nosaukt, kādu dziesmu gribētu dzirdēt nākamo svētku Noslēguma koncerta repertuārā, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk pieminējuši “Manai dzimtenei”, “Mana dziesma”, “Pūt, vējiņi!” un “Dziesma par pēdējo lapu”. Populārākie nosauktie mūziķi – komponisti Raimonds Pauls un Mārtiņš Brauns, grupa “Prāta vētra”. Starp vairāk nekā vienu reizi nosauktajām dziesmām ir arī “Saule, Pērkons, Daugava”, “Gaismas pils”, “Manai tautai”, “Pie Dieviņa gari galdi”, “Kalniem pāri”, “Vella kalpu dziesma”, “Debesis iekrita tevī”, “Ziemeļmeita”, “Es skrienu” un citas. Starp pieminētajiem mūziķiem ir arī Ieva Akuratere, Jāzeps Vītols, Imants Kalniņš, Ēriks Ešenvalds, Emīls Dārziņš, “Jumprava”, Ainārs Mielavs, Lauris Rei­niks, brāļi Ziemeļi, Uldis Stabulnieks, Mārtiņš Freimanis, Boriss Rezņiks, Emilis Melngailis, Raimonds Tiguls un Intars Busulis, starp grupām – “Līvi”, “Musiqq”, “The Sound Poets”.

Visu triju valstu iedzīvotāji ir arī nedaudz atšķirīgās domās par to, kam ir būtiskākā loma svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā. 55% Latvijas respondentu uzskata, ka Kultūras ministrijai, 44% – kolektīvu dalībniekiem, 33% – to mākslinieciskajiem vadītājiem. Igaunijā aptaujātie izceļ svētku rīkotājinstitūcijas (58%), kolektīvu dalībnieku (45%) un māksliniecisko vadītāju (41%) nozīmi. Savukārt Lietuvas iedzīvotāji, tāpat kā Latvijā, uzskata, ka būtiska loma ir Kultūras ministrijai (52%), kā arī rīkotāj­institūcijai (47%).

LA.lv