Dziesmu svētku dalībnieces pieredzētais 0
Paldies visiem diriģentiem un svētku organizatoriem, kas piecu gadu laikā kopā ar dziedātājiem radīja dvēseliskas emocijas!
Cik burvīgi ir izrauties no ikdienības un starot, dvēseli veldzējot! Dziesmu svētku laikā Bauskas novada jauktajam korim ”Mežotne” bija iespēja dziedāt Vokāli simfoniskās mūzikas koncertā arēnā ”Rīga”. Koncerts bija ļoti pārdomāts. Inteliģenti, smalki un ar vajadzīgo humora devu koncertu vadīja G. Āboliņš. Nav vārdos izsakāma izvēlēto skaņdarbu burvība! Paldies visiem, bet īpaši koncerta mākslinieciskajam vadītājam A. Ozoliņam! Otrais kulminācijas vilnis bija Dziesmu svētku koncerti Mežaparka estrādē. Milzīgs pacēlums! Baudīju katru kora daudzbalsības mirkli. Paldies koncerta mākslinieciskajiem vadītājiem A. Birziņai un I. Cinkusam!
Visos mēģinājumos biju, nostāvēju kājās un no estrādes nenogāju.
Bet kā vari no sirds izdziedāties arī mēģinājumā, ja pat ”Gaismas pils” laikā koristi spraucās garām gan noejot, gan uzejot. Jā, karsti, jā, ģībonis. Bet iet jau pastaigājoties, nevis izjūtot pietāti pret dziesmu, diriģentu un citiem koristiem.
Noslēguma koncertā blakus korim trīs dziedātājas bija aizkavējušās. Kad tās iespraucās starp savējām koristēm, tad vietas palika pavisam maz. Stāvēju, uz sāniem sagriezusies, bez iespējas kustēties 23 x 23 kvadrātcentimetros.
Ir pienācis laiks runāt par koristu ētiku. No koncerta organizatoru puses bija lūgums neapsēsties – daļa apsēdās, bija lūgums nesarunāties – sarunājās. Diriģenti atgādināja, ka jāpievērš uzmanība dziesmām – dažs runāja par randiņu. Latviešiem reiz tika ieaudzināts, ka vecāki ļaudis jāgodā. Ja simtgadnieks stāv tavā priekšā, tad arī tu stāvi. Ja dzied himnu, tu stāvi. Ja lūdz Dievu, tu dziedi stāvot.
Koncertā dziesmas laikā dažs paspēlējas ar mobilo telefonu, dziesmas laikā paceļ fotokameru un iemūžina kadrus. Ierosinu pie ieejas katram koristam pirmajā mēģinājumā izsniegt zilu aproci, katrā nākamajā citas krāsas aproci. Ja šādu aproču nav, tad ģenerālmēģinājumā un koncertā šie dziedātāji lai paliek aiz vārtiem.
Paldies virsdiriģentam G. Kokaram, kurš pamācīja, kā diriģents jāsagaida un jāpavada no estrādes. Paldies M. Sirmajam, kas lūdza kopkorim ievibrēt dvēseles stīgas un tikai tad un tikai tā dziedāt!
CITI VIEDOKĻI
Aija Raļļa Jūrmalā: “To cilvēku, kurš noteica repertuāru noslēguma koncertam Mežaparkā, nevar turpmāk ne tuvu laist pie teikšanas. Kā var izstumt tautā iemīļotas un zināmas dziesmas un programmā ielikt kaut kādas jaunas dziesmas un sešas līgodziesmas! Nevienai dziesmai nevarēju dziedāt līdzi. Varbūt kopumā trīs četras dziesmas bija tādas, kurām skaisti un saprotami vārdi. Pārējām nevarēja vārdus saprast. Otrkārt, koncerts nedrīkst būt ilgāks par četrām stundām. Nav iespējams nosēdēt. Ja būtu zinājusi, būtu atnākusi uz otro sadziedāšanās daļu vai ietu uz Deju svētkiem.”
Anda Driķe: “Nedēļas garumā izcilu koncertu un uzstāšanos bija tik daudz, ka spēj tikai no vienas vietas pagūt uz otru. Sirdī īpaši iekrita brīnums – garīgās mūzikas koncerts Domā. Kāds koru saliedējums, balsu filigrāns apvienojums ar simfoniskā orķestra smeldzīgajām skaņām līdz bungu piesitienam! Kāda unikāla diriģentu prasme visu saturēt vienā veselumā! Redzētais un dzirdētais aizkustināja līdz asarām, un pārdzīvojums pārauga ovācijās.”
