Horeogrāfi, deju lieluzveduma “Māras zeme” koncepcijas autori Jānis Purviņš un Jānis Ērglis.
Horeogrāfi, deju lieluzveduma “Māras zeme” koncepcijas autori Jānis Purviņš un Jānis Ērglis.
Foto: LETA

Dziesmu svētku deju lieluzveduma autori domās par alternatīvu iecerētajiem tērpiem 7

XVI Deju svētku Deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskās koncepcijas autori – mākslinieciskie vadītāji Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs sadarbībā ar Dziesmu un deju svētku rīkotāju – Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC), izstrādā alternatīvus risinājumus scenogrāfijai un lieluzveduma tērpiem, šodien informē LNKC.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
VIDEO. “Vai tu zināji, ka krāpniekam nemaz nav svarīgi, vai tev kontā ir vai nav nauda?” Padoms kā pārbaudīt, vai krāpnieki uz tava vārda nav paņēmuši kredītus 4
Lasīt citas ziņas

Kā inform LNKC sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bika, komanda turpina darbu gan pie repertuāra, gan pie māksliniecisko risinājumu pilnveidošanas.

Jānis Purviņš pauda, ka uzveduma koncepcija iecerēta tā, lai dejotāji tās četrās daļās atklātu stāstu par Latviju kopš 12. un 13. gadsimta, atklājot cilvēkus, kuri paaudzēs dzīvojuši savā zemē un dažādu vēsturisko notikumu griežos varējuši izlolot savu valsti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmajā daļā tiks izdejots stāsts par 12. un 13.gadsimtu ar Mārtiņa Brauna un grupas “Auļi” mūziku. Otrajā daļā tiks atklāti viduslaiki ar grupas “Iļģi” mūziku, trešajā daļā tiks veidots stāsts par jaunlatviešiem, pirmajiem Dziesmu svētkiem, 1905. gadu, strēlniekiem, Latvijas valsts dibināšanu; skanēs Raimonda Paula un Jura Kulakova mūzika. Ceturtajā, daļā Latvijas valsts simts gadus iecerēts skatīt caur latviešu skatuviskās dejas attīstību, sākot no pirmās skatuviskās dejas “Jautrais pāris” līdz pat mūsdienām, parādot septiņpadsmit dažādu autoru deju fragmentus no zelta fonda.

No februāra līdz aprīlim Latvijas novados notiks skates jeb koprepertuāra aprobācijas process, maijā – repertuārā tiks veikti visi nepieciešamie precizējumi un papildinājumi, bet oktobra beigās noslēgsies lieluzveduma koprepertuāra izveide, pavēstīja Inga Bika.

Jau rakstījām, ka pastāvēja iecere Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkos, kas norisināsies 2018. gadā no 30. jūnija līdz 8. jūlijam, līdztekus jau ierastajiem svētku pasākumiem organizēt latviešu tautastērpu skates uzvedumu. Šā brīža svētku iecere paredz, ka skatītājiem tiktu piedāvāts apmeklēt kopumā trīs deju lieluzveduma “Māras zeme” un trīs svētku noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” priekšnesumus.

Trešdien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē tika izskatīts LNKC ierosinājums par lieluzvedumu “Māras zeme” un īpaši šim pasākumam nepieciešamajiem tērpiem. Pašvaldību pārstāvji vienojās, ka neatbalstīs uzvedumam nepieciešamo tērmu izveidi un finansēšanu tikai no pašvaldību līdzekļiem. LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis aģentūrai LETA teica, ka pašvaldību vadītāji nav gatavi finansēt tērpus, kurus varēs izmantot tikai vienu reizi un no tiem ilgtermiņā nebūs ieguvuma. Pēc viņa paustā, nepieciešams cits veids, kā šo situāciju atrisināt, jo tērpu finansēšana būs dārga un tai nevajadzētu gulties tikai uz pašvaldību pleciem.