Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
31. oktobris, 2013
Drukāt

Dziesmu svētku galvenajam uzdevumam jābūt spējai vienot latviešus

Foto - LetaFoto - Leta

XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XV Deju svētku "Līgo!" noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē.

Dziesmu un deju svētku galvenajam uzdevumam jābūt spējai vienot latviešus Latvijā un pasaulē, secināts konferencē “Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei”, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bika.

Konference “Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei” Rīgas Latviešu biedrības namā notika trešdien un ceturtdien, to rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Vieni no būtiskākajiem uzdevumiem ir pārskatīt un skaidrot sabiedrībai virsvadītāju un virsdiriģentu, kā arī māksliniecisko vadītāju izvirzīšanas kārtību, izstrādāt Dziesmu un deju svētku nolikumu un sagatavot svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2014.–2018. gadam.

LNKC direktores vietniece Signe Pujāte norādīja, ka nākamo svētku kontekstā īpaši aktuāls ir infrastruktūras jautājums: “Lai mazinātu dalībnieku noslodzi un palielinātu svētku pieejamību, ārkārtīgi būtiski ir risināt svētku norišu vietu kapacitāti”.

Konferencē secināts, ka svētku repertuārs jāveido, izmantojot gan laika pārbaudi izturējušas vērtības, gan jaundarbus, kuru atbilstību svētkiem ir stingri jāizvērtē.

Dziesmu un deju svētku kontekstā tika uzsvērta arī starpsvētku pasākumu loma svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšanā, kā arī svarīgi ir pievērst lielāku uzmanību to prestižam un kvalitātei un apmeklētāju skaita palielināšanai.

Pamatojoties uz iedzīvotāju aptaujas datiem, kā arī konferencē izskanējušajiem viedokļiem, par vienu no uzdevumiem izvirzīta 2013.gada veiksmīgās svētku komunikācijas prakses turpināšana.

Konferences paneļdiskusijās piedalījās Uģis Brikmanis, Dace Melbārde, Gatis Mūrnieks, Mārtiņš Klišāns, Vita Jermoloviča, Jānis Vētra, Rūta Muktupāvela, Gints Ceplenieks, Iveta Pētersone-Lazdāne, Artūrs Maculēvičs, Edīte Siļķēna, Anda Beitāne, Lilija Zobens, Līga Ribicka, Eiženija Aldermane, Anda Laķe, Romāns Alijevs, Agra Bērziņa, Inguna Grietiņa, Egons Salmanis, Inta Ūbele, Dace Reinika, Antra Purviņa, Sandra Mežore, Dace Tihovska, Māra Mellēna, Valdis Muktupāvels, Česlavs Batņa un Daina Vītoliņa, kā arī Eino Pedaniks (Eino Pedanik, Igaunija), Ene Luka-Legikjana (Ene Lukka-Legikjan, Igaunija) un Vida Šatkauskiene (Lietuva).

Bika informēja, ka konferenci tiešraidē noskatījušies vairāk nekā 1000 iedzīvotāju.

XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētki notika no 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Svētkos piedalījās 40 600 dalībnieku – kolektīvi no Latvijas (vairāk nekā 1600, tostarp 100 mazākumtautību kolektīvi un individuālie izpildītāji skatēs), latviešu diasporas (47) un ārvalstīm (26). Svētkus klātienē apmeklēja aptuveni 500 tūkstoši cilvēku.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+