Foto – Dainis Bušmanis

Dziesmu svētku kauss pildās lēnām 0

Pēc gada sagaidāmo XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku budžeta glāze uzskatāma vairāk par pilnu nekā par tukšu, jo jau šobrīd var rēķināties ar 80% nepieciešamā finansējuma.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Šādu pārliecību iepriekšējās darba nedēļas izskaņā notikušās otrās Dziesmu un deju svētku padomes sanāksmes laikā pauda tās priekšsēdētāja, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.

Var arī priecāties, ka, visticamāk, izdosies panākt 8. jūlija pasludināšanu par brīvdienu, darba dienu pārceļot pirms vai pēc svētkiem, un ka, pēc kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes solītā, līdz 2018. gadam Rīga varētu tikt pie jauna stadiona, kur sanākt dejotājiem.

 

Nezināmais lielums – 
gatavība ziedot

CITI ŠOBRĪD LASA

No diskusijām padomes locekļu vidū tomēr varēja nojaust, ka svētku norises nodrošināšanā joprojām ir daži nezināmie un riska faktori. No tiem lielākais – nav skaidrs, no kādiem avotiem un kādā ceļā tiks savākti ziedojumi 200 tūkstošu latu apjomā, kas arī ir paredzēti dziesmas un dejas Lielās dienas budžetā, bet līdz šim ieplānoti ar cerību, ka viss nokārtosies. “Ja šo naudu neizdodas piesaistīt, tas tomēr ir liels risks, jo tie ir 10% Dziesmu svētku kopējā budžeta. Vienā gadījumā tas ir viens liels pasākums, kas nenotiek, bet, šo summu izņemot no kopbudžeta, var gadīties, ka būs nozares, kas vispār nevarēs atbraukt uz svētkiem,” brīdināja diriģents Romāns Vanags. Var tikai cerēt, ka piepildīsies kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes paredzējums, ka prāvo summu tomēr izdosies savākt, uzrunājot sabiedrību un uzņēmējus.

 

“Šis bija viskomplicētākais Dziesmu svētku budžets visā atjaunotā Latvijas valstiskuma laikā. Tāpēc tas atstājis savu iespaidu arī uz svētku māksliniecisko pusi,” teica svētku rīkotāju – Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra – direktore Dace Melbārde.

 

Pēc svētku mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vārdiem, konkrēti tas izpaudies tā, ka vēl līdz nesenam laikam nav bijis īstas skaidrības par vairāku nozīmīgu koncertu māksliniecisko vadību. M. Sirmais atzīst, ka pilnīga pārliecība par to, ka šajā lietā viss kārtībā, viņā radīšoties vien pēc 20. augusta, kad visi nozaru pārstāvji nāks ar savām prezentācijām.

 

Kam tiks 
līdzfinansējums?

Ne mazāk jautājumu un neskaidrību saistās arī ar KM iecerēto vērienīgo reformu valsts mērķdotācijas sadalē pašvaldībām Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanai. “Šī ir ļoti būtiska reforma Dziesmu svētku procesā,” uzsvēra ministre Ž. Jaunzeme-Grende.

KM jau ir ziņojusi, ka daudzu kolektīvu pastāvēšanai vitāli svarīgo finansējumu iepriekšējā – 983 000 latu – apjomā, visticamākais, atjaunos ar šā gada oktobri līdz ar grozījumiem valsts budžetā. Ņemot vērā, ka starplaikā par Dziesmu svētku procesa nepārtrauktību pārsvarā gādā pašvaldības, nolemts, ka valsts piešķirtā nauda turpmāk tiks definēta nevis kā mērķdotācija, bet gan kā līdzfinansējums. KM izstrādātie jaunie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā paredz arī, ka pašvaldībām būs spēks rokās pašām noteikt, kādiem mērķiem to izmantot – atlīdzībai kolektīvu vadītājiem vai arī tautas tērpu, mūzikas instrumentu, degvielas iegādei. Dziesmu svētku biedrības vadītāja Antra Purviņa gan pārliecināta, ka vispirms šī nauda novirzāma kolektīvu vadītāju atalgojumam un krīzes ietekmē likvidēto štata vietu atjaunošanai. “Prioritātei tomēr jābūt kolektīvu vadītāju atalgojumam, jo ar daudz benzīna vien šo problēmu neatrisinās,” skeptisks pret degvielas iekļaušanu izdevumu listē bija arī diriģents R. Vanags. Tostarp izskanēja arī, ka ir kolektīvi (piemēram, no Krāslavas), kuru ierašanās uz svētkiem ir apdraudēta tieši augsto degvielas izmaksu dēļ.

Reklāma
Reklāma

Beidzot kļuvis arī nedaudz skaidrāks, kuriem kolektīviem, pēc KM domām, vispār ir tiesības uz šo līdzfinansējumu.

 

Pēc “LA” rīcībā esošā projekta, prioritārā secībā tas pienāktos tiem, kuri gatavo Dziesmu un deju svētkiem noteikto koprepertuāru, un pēc tam nāktu pārējie kolektīvi, kuri vismaz reizi gadā piedalījušies svētku starplaikā notiekošajos pasākumos. Pēc KM datiem, pirmajā un otrajā grupā pērn ietilpa 1681 kolektīvs (52%). Turklāt visiem šiem kolektīviem jābūt reģistrētiem Latvijas Digitālajā kartē.

 

Projekts paredz, ka pašvaldībām par naudas izlietojumu būs jāatskaitās Valsts kases sistēmā. KM pārstāvji norādīja – ja izrādīsies, ka kāda pašvaldība šajās lietās būs blēdījusies, to automātiski iekļaus “melnajā sarakstā”, neļaujot pretendēt uz šo naudu nākamajā gadā. Taču vairāki padomes locekļi – visasāk kordiriģentu pārstāvji Romāns Vanags un Māris Sirmais – ieteica šo kontroles sistēmu vēl pastiprināt, lai pilnībā varētu novērst situāciju, ka kolektīviem jācieš kādas pašvaldības negodīgas rīcības dēļ, jo iepriekš gadījies, ka “apsviedīgāki” pagastu vadītāji šo naudu izmantojuši pavisam citiem mērķiem.

Padomes pārstāvji bija vienisprātis, ka turpmāk likuma ceļā jāiecementē Dziesmu un deju svētku virsvērtība attiecībā uz citām aktivitātēm un jaunievedumiem, kas varētu tikt plānoti no KM budžeta. Jāšaubās gan, vai šie skaļie vārdi vismaz paredzamā nākotnē mainīs skarbo sociālo un finansiālo situāciju, kādā, pēc diriģenta Māra Sirmā vārdiem, atrodas daudzi kolektīvu vadītāji. “Pazīstu daudzus talantīgus, augstāko izglītību ieguvušus diriģentus, kuri strādā par smieklīgu samaksu, bez kādām sociālajām garantijām, turklāt pašvaldība viņiem neatmaksā arī benzīna naudu. Arī man ir augstākā izglītība, bet, vadot kori “Kamēr…”, man ar Rīgas pašvaldību ir uzņēmuma līgums, kas man negarantē neko. Rodas jautājums, kāpēc esmu apguvis šo profesiju šajā valstī. Nesaprotu, kāpēc kolektīvu vadītāji par to klusē, jo sanāk taču tā, ka Latvijā var strādāt tikai valsts korī, Operas korī un “Ave sol”, kura diriģentam, starp citu, arī ir uzņēmuma līgums.” Arī KM pārstāvji atzina, ka, lai gan kopējais pašvaldību ieguldījums Dziesmu svētku procesā pērn mērojams ar gandrīz deviņiem miljoniem latu, tomēr situācija ir ļoti dažāda, dažās pašvaldībās kolektīvu vadītāji esot pat pašnodarbinātā statusā. Māris Sirmais uzskata, ka kultūras finansēšanā pašvaldībās būtu jāievieš kāds valsts standarts, piemēram, līdzīgi kā izglītībā.

 

Uzziņa

Finansējums Dziesmu un deju svētkiem

* 2012. gadā – Ls 373 297. No tiem: Ls 86 298 – likumā “Par valsts budžetu 2012. gadam”, Ls 200 000 – “Latvijas dzelzceļa” ziedojums, Ls 87 000 – no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

* 2013. gadā tas paredzēts Ls 2 841 720 apjomā.

* Kopējais finansējums 2012. un 2013. gadā: Ls 3 215 017.

 

Pašvaldību ieguldījums Dziesmu svētku procesā (2011)

* Kopumā sniegts atbalsts 3034 kolektīviem, iztērējot ap deviņiem miljoniem latu.

* Vidējais atalgojums vienam kolektīva vadītājam bijis 140 lati (par pusslodzi).

* Vienam kolektīvam dažādiem mērķiem (tērpiem, transportam, notīm) iztērēti 379 lati.