Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. maijs, 2013
Drukāt

Dziesmu svētku rīkotāja Dace Melbārde: Maz vērtētas iepriekšējo svētku kļūdas

foto - Letafoto - Leta

Dziesmu un deju svētku rīkošanā daudz kļūdu radās no tā, ka nepietiekami tika vērtētas iepriekšējo sarīkojumu kļūdas, šādu viedokli laikrakstam “Neatkarīgā” paudusi Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde, kuras pārraudzībā ir XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku rīkošana.

“Liela kļūda tika pieļauta, kad nenoorganizēja 2008. gada svētku izvērtēšanas konferenci. Pat vienkārši nedeva iespēju kārtīgi izrunāties par ēnas pusēm, kas radās, tos rīkojot. Līdz ar to mēs kā jauna komanda, ķeroties pie šo svētku veidošanas, bijām vairākas reizes spiesti iekāpt tajā pašā upē. Jau iepriekšējos svētkos bija pamatīga ažiotāža ap biļetēm, ko vajadzēja jau tad izvērtēt un saprast, kas ir pamatcēloņi. Mēs gan mēģinājām mācīties – diezgan būtiski samazinājām ielūdzamo skaitu, atklāti un pat provokatīvi stāstījām par to, bet…” stāstījusi Melbārde.

Melbārde gan uzsvērusi, ka daudzas un, iespējams, pat lielākās problēmas ar sliktās pieredzes analīzi vien pārvarēt nebūtu iespējams, jo cēloņu novēršana nav iespējama bez lielām valsts investīcijām. “Domāt, ka krīzes gados kāds varētu uztaisīt jaunu stadionu vai estrādi, ir diezgan nereāli. Tomēr tad šis jautājums tiktu daudz vairāk aktualizēts,” skaidrojusi Melbārde.

Dziesmu svētku rīkotāja uzsvērusi, ka ilgtermiņā ir jādomā par jaunas estrādes būvi. Viņasprāt, projekts, kas 2007. gadā uzvarēja starptautiskā konkursā, ir pilnīgi reāls no izmaksu viedokļa. “2007./2008. gadā tas būtu izmaksājis 16 miljonus latu. Tas nozīmē, ka nekas jau īpaši mainījies nav. Ir pakalpojumi, kas degvielas izmaksu dēļ kļuvuši dārgāki, bet ir pakalpojumi, kas tagad maksā mazāk. Es pieļauju, ka estrāde vairāk par 20 miljoniem nemaksā, to varētu izdarīt dažos gados. Manuprāt, projekts ir ļoti reāls. Vajadzīga politiskā griba un Rīgas domes un Latvijas valdības sadarbība.”

Vaicāta, cik izmaksās esošās estrādes sakārtošana svētkiem, Melbārde skaidrojusi, ka no dziesmu svētku budžeta par to praktiski netiek nemaksāts un nekas netiek ieguldīts estrādes sakārtošanā, jo to dara “Rīgas meži” kā estrādes apsaimniekotājs. “Vienīgais, ko mēs plānojam, dalībnieku skaits būs lielāks, nekā domāts, – tāpēc risinām jautājumus, kā novietot estrādes sānos papildu podestūru, lai dziedātājiem nav jāstāv piekalnītē, kas, uzlīstot lietum, kļūst slidena. Tas ir vienīgais jautājums, kas infrastruktūras ziņā plānots no dziesmu svētku budžeta. (…) Infrastruktūras sakārtošanai jānotiek atsevišķi no svētku budžeta.”

Savukārt dejotājiem nepieciešamais Daugavas stadions uz svētkiem būs “savests tādā stadijā, lai būtu cilvēku dzīvībai drošs”. “Viena lieta, ko vienmēr darām, – lūdzam pirms svētkiem ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai stadions un estrāde ir cilvēkiem droši. Tā ir būtiska lieta,” stāstījusi Melbārde, “tomēr tas, kā šobrīd vizuāli izskatās Daugavas stadions… Tas ir kā likt naudu tukšā mucā. Domājam par to caur scenogrāfisko skatpunktu. Cik ar scenogrāfiju varam aiztaisīt ciet, tik ir. (…) Patiesībā Daugavas stadions pat ne tik daudz no svētku, bet gan no sporta skatpunkta ir īsts kauna traips. Mūsu sportistiem nav normāla Eiropas līmeņa stadiona, kur trenēties, kur rīkot sacensības.”

“Ir labi, ka no jebkuras ažiotāžas, ilgtermiņā rodas kas pozitīvs. Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauti potenciālie risinājumi: jauna stadiona izbūve, kas varētu būt Deju svētku stadions, vai esošā Daugavas stadiona vērienīga pārbūve. Mēs ļoti ceram, ka ažiotāža varētu rosināt arī estrādes sakārtošanu. Nākamie svētki notiks tad, kad Latvija svinēs savu simtgadi. Konkrēti lēmumi ir jāpieņem līdz gada beigām. Būtu ideāli, ja līdz nākamajiem skolēnu svētkiem 2015.gadā tiktu izstrādāts estrādes tehniskais projekts, lai pēc to beigām varētu sākties reālā būvniecība,” piebildusi svētku rīkotāja, “man ir grūti iztēloties, kur gan citur mēs valsts simtgadi svinēsim. Krastmalā? Tur var sanākt kopā, patusēt, bet uztaisīt plašai auditorijai pārredzamu pasākumu ir ļoti grūti. Estrāde ir visideālākā vieta – vēsturiski, enerģētiski. Dziesmu svētki vēsturiski bijuši tradīcija, kas tieši saistīta ar Latvijas valsts un nācijas veidošanos. Tie ietekmējuši valsts izveidošanos, iznesuši valsts ideju cauri padomju laikiem, radījuši dziedošo revolūciju. Tikai loģiski, ja dziesmu svētki kļūtu par Latvijas simtās jubilejas kulmināciju.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+