Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. marts, 2013
Drukāt

Dziesmu un deju svētku laikā visā Latvijā cer pacelt valsts karogu

foto - Letafoto - Leta

Iecerēts, ka ar XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem varētu tikt iedibināta jauna tradīcija, svētku laikā visā Latvijā paceļot valsts karogu.

 

Kā aģentūrai LETA skaidroja Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva, Dziesmu un deju svētku padome, kuras sastāvā ir plašs svētkos iesaistīto institūciju, sabiedrības grupu un profesionāļu loks, cer, ka šajos svētkos pirmo reizi tiks ieviesta jauna tradīcija un valsts karogs tiks novietots pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām visu Dziesmu un deju svētku norises laiku no 30. jūnija līdz 7. jūlijam.

Svētku koncepcijas “Gaisma līgo Latvijā” autors un svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis uzskata, ka ikviena cilvēka dalība Dziesmu un deju svētkos ir ļoti nozīmīga, un šo ikviena cilvēka nozīmību iecerēts parādīt ar valsts karoga pacelšanu svētku laikā.

Iecerēts, ka 30. jūnijā uzreiz pēc ekumēniskā dievkalpojuma Rīgas Domā no plkst.13.12, kad Saule zenītā ir Zilupē, līdz plkst.13.40, kad Saule zenītā ir Pāvilostā, visā Latvijas teritorijā pret sauli tiks pacelti karogi. “Man ir būtiski, lai ar šo tiktu pateikta doma, ka ikviens ir svarīgs. Ne tikai mēs visi kopā, bet arī katrs atsevišķi pārstāv Latviju un Latvijas kultūru,” sacīja Brikmanis.

Jautājums par karoga pacelšanu Dziesmu un deju svētku laikā nodots saskaņošanai vairākām ministrijām un sabiedriskām organizācijām, bet pēc tam par to būs jālemj valdībai.

Svētku norises laikā 4. jūlijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, tādēļ svētku programmā 4. jūlijā nav plānoti lielie koncerti, bet notiekošos koncertus iecerēts sākt ar klusuma brīdi. Šajā dienā karogs tiktu novietots sēru noformējumā.

Jau ziņots, ka XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Šovasar Dziesmu un Deju svētki, svinot savu 140 gadu jubileju, pulcēs rekordlielu dalībnieku skaitu no visas pasaules. Ja pirmajos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos piedalījās 1000 dalībnieku, kas jau tolaik bija ievērojams skaits, tad šovasar tiek sagaidīts, ka svētkos piedalīsies gandrīz 40 000 dalībnieku – tie ir vairāk nekā 1500 kolektīvi, tostarp 100 mazākumtautību, 57 latviešu diasporas un 25 ārvalstu kolektīvi.

Šīs vasaras svētku programmu veidos 62 pasākumi. Svētki sāksies jau 21. jūnijā ar “Rīgas Mākslas telpā” izveidoto tautas lietišķās mākslas izstādi “Dziesma top citādi”, bet 29. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā norisināsies koru kari un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs skatāmas Latvijas amatierteātru izrādes. Tomēr, ja tā varētu teikt, svētku atklāšanas kulminācija notiks 30. jūnijā, kad diena sāksies ar ekumēnisko dievkalpojumu Doma baznīcā, kam Mazajā ģildē sekos vokālo ansambļu konkurss, bet novados notiks Dziesmu un deju svētku atklāšanas pasākumi, Rīgas Latviešu biedrības namā notiks bērnu folkloras kopu un solistu koncerts “Zvaigžņu sega”, Ķīpsalas hallē pēcpusdienā sāksies tautas tērpu skate, savukārt dienas noslēgumā plkst.21.30 Dziesmu svētku parkā notiks Dziesmu un deju svētku atklāšanas un virsdiriģentu, virsvadītāju godināšana.

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki būs nozīmīgi ar to, ka tie paies Latvijas lielo personību jubilejas zīmē. Svētku laikā īpaši tiks godināts komponists Jāzeps Vītols viņa 150. gadadienā, iekļaujot gan vairākus viņa skaņdarbus svētku noslēguma koncerta repertuārā, gan arī veltot viņa daiļradei atsevišķu koncertu, kurā skatītājus un klausītājus ar izpildījumu priecēs arī Latvijas kordiriģenti.

Vītola 150. dzimšanas dienai veltīts koncerts notiks 2. jūlijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Iecerēts, ka diriģentu korī iesaistīsies 70 līdz 100 diriģentu, tostarp svētku virsdiriģenti Edgars Račevskis, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Sigvards Kļava, Juris Kļaviņš, Jānis Zirnis, Ivars Cinkuss un citi. Šī būs pirmā reize, kad tik plaši tiks pārstāvēts Latvijas diriģentu koris kā atsevišķs projekts un iekļauts Dziesmu un deju svētku programmā. Šogad 150 gadu jubileja tiek svinēta arī spilgtam latviešu rakstniekam Rūdolfam Blaumanim, kura daiļrade svētku laikā tiks iekļauta amatierteātru programmā, savukārt vokālie ansambļi koncertos godinās dzejnieku Ojāru Vācieti, kuram šis būtu 80 gadu jubilejas gads. Nešaubīgi arī mūžībā aizgājušā Imanta Ziedoņa daiļrade būs nozīmīga svētku sastāvdaļa.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+