Mobilā versija
Brīdinājums +5.8°C
Lūcija, Veldze
Otrdiena, 12. decembris, 2017
20. decembris, 2016
Drukāt

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai divos gados 7,5 miljoni (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna īstenošanai 2018. gadā iecerēts tērēt 6 924 528 eiro.

Minēto plānu šodien apstiprināja valdība.

Tikmēr 2016. gadā plāna īstenošanai piešķirtais finansējums ir 594 528 eiro, savukārt 2017. gadā – 624 528 eiro.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns izstrādāts, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Pamatojoties uz svētku periodiskumu, plāns izstrādāts trīs gadiem un atbilst kārtējo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam no 2016. līdz 2018. gadam.

Plāna mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas, ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba, ilgtspējas faktorus.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānā noteikti vairāki uzdevumi, tostarp nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai, kā arī stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku kapacitāti.

Plāna uzdevumos noteikts arī nodrošināt un pilnveidot pārvaldības sistēmu, pilnveidot tiesību aktus, nodrošināt 2018. gada Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumus, kā arī Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 2018. gadā sagatavošanu un sarīkošanu.

Vienlaikus plānā paredzēts sākt gatavošanos 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks no 2018. gada 30.jūnija līdz 8. jūlijam.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Mīļie tautieši!
    Mēs kā tas bieži gadās jaucam lietas vienā putrā!
    Nekad dziesmu svētku tradīcija nav bijusi kopt tautas dziesmu ; un deju svētku tradīcija nav bijusi kopt tautas deju. Dziesmu svētku uzdevums bijis kopdziedāt populārākās latviešu komponistu radītās dziesmas un deju svētkos ir bijis mērķis kopdejot populārākās latviešu horeogrāfu dejas.
    Folkloru – tautas dziesmas un dejas popularīzē citi pasākumi. Tāpēc nav saprotama jaunlaiku paraža – deju svētkus veidot ar horeogrāfijām, kas līdz tam nav nekur dejotas. Deju svētki nav domāti kā jaunrades skate!

  2. Iezemieši ālejas.

  3. Kontekstā ar notiekošo murgu ap 2018.gada svētkiem, poliestera tērpiem un izvaroto horeogrāfiju visiem atbildīgajiem ar Melbārdi priekšgalā jāzaudē amats. Vismaz.

Draugiem Facebook Twitter Google+