Mobilā versija
+3.3°C
Aleksandrs, Doloresa
Piektdiena, 17. novembris, 2017
3. marts, 2017
Drukāt

Dziesmusvētku dārgākās biļetes maksās vēl vairāk; lētākās – tāpat 2 eiro (3)

1. Ērika Naļivaiko radikālie ierosinājumi

1no4
Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA
Cenu politika

* Neformāli izskanējis, ka 2018. gada Dziesmu un deju svētkos tiks veikta minimāla cenu korekcija palielinājuma virzienā, nelielam skaitam pašu dārgāko biļešu nemaksājot vairāk par 65 eiro – apmēram par 15 eiro vairāk nekā iepriekšējos svētkos.

* Zemākā cenu robeža joprojām būs divi eiro.

* Biļešu cenu politika Dziesmu un deju svētku padomei tiks prezentēta maijā.

Dziesmu un deju svētku padome šomēnes spriedīs par tuvojošos Dziesmu un deju svētku biļešu izplatīšanas modeļiem. Kā liecina iepriekšējo svētku pieredze, uz Noslēguma koncertu un Deju lieluzvedumu Daugavas stadionā pieprasījums pēc biļetēm aizvien krietni pārsniedzis piedāvājumu, taču no “LA” rīcībā esošās informācijas par apspriešanā esošajiem risinājuma variantiem var secināt – atrast visu sabiedrību apmierinošu modeli lielā mērā ir neiespējamā misija.

Pēc bēdīgi tradicionālās ažiotāžas ap biļešu pārdošanu un lielajām rindām pirms 2013. gada Dziesmu svētkiem 2015. gada februārī “Biļešu paradīzes” īpašnieks Ēriks Naļivaiko – pēdējo Dziesmu svētku biļešu izplatītājs – kultūras ministrei Dacei Melbārdei un Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktorei Signei Pujātei iesniedza vēstuli ar četriem variantiem biļešu tirdzniecībai. Jāteic, tie ir visai radikāli, kā arī, protams, vērtējami tikai kā vienas personas privāts viedoklis, taču – pārdomu vērti.

Pirmais variants paredz, ka visas biļetes tiktu nodotas pašvaldībām proporcionāli to ieguldījumam svētku norisē, atbilstoši dalībnieku skaitam. Tālāk lai pašvaldības pašas šīs biļetes sadala – pārdod, dāvina, rīko loteriju… Otrs: gadu vai divus pirms svētkiem tiktu rīkota loterija par tiesībām iegādāties biļetes. Ja kāds pēc tam mēģinātu pārdot šīs savas tiesības citam, tas būtu normāli, jo katrs ar savu mantu var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Trešais: biļešu cenas noteiktu, balstoties uz tirgus ekonomikas principiem, atbilstoši šāda mēroga pasākumam. Palīdzēt noteikt cenu robežas varētu privātie producenti, kuri jau gadu desmitus nodarbojas ar koncertu un masu pasākumu rīkošanu. Ceturtais: gadu vai divus pirms svētkiem pārdot visu pārdošanai paredzēto svētku biļešu komplektu izsolē ar augšupejošu soli kādam privātam uzņēmējam vai uzņēmēju grupai, paredzot simt procentu samaksu desmit dienu laikā pēc izsoles. Uzvarētājs – biļešu komplekta vairumpircējs – pats noteiktu cenu un veidu, kā tirgot biļetes mazumtirdzniecībā.

Ar Ēriku Naļivaiko satikusies LNKC direktore Signe Pujāte un apspriedusi viņa priekšlikumus. Kopā ar Valsts kontroles atzinumiem par 2013. gada biļešu sadali un sabiedrībā izskanējušajiem viedokļiem tie tiks prezentēti arī Dziesmu un deju svētku padomē. Ielūkojoties svētku organizatoru piedāvātajos biļešu tirdzniecības modeļos, var redzēt dažus aizguvumus no Naļivaiko idejām.

  1. Ērika Naļivaiko radikālie ierosinājumi
  2. Četri biļešu izplatīšanas modeļi
  3. Ja viss paliek pa vecam
  4. Vai koncertu pelnījis svētku dalībnieks?

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. nodokļu maksātājs Atbildēt

    1. Domāju , ka izloze būtu vislabākā dāva visiem Latvijas iedzīvotājiem. Izlozei varētu būt 3 kategorijas. 1 cilvēka biļete, ģimenes cilvēku biļetes , tur , gan būtu jāņem vērā ,ka vajadzētu padomāt, ka ģimenes ir ar vienu 2 vai 5 bērniem.
    Loterija var būt bezmaksas vai par simbolisku samaksu, kur iegūtos līdzekļiem iegādājas bērnu mūzikas skolām vai parastajām skolām piemēram mūzikas instrumentus.
    2. 20% biļetes rezervēt dārgajam galam. Piemēram , lai tie ir 100 vai 200 eiro. Jo tās paradzētas tūristiem. Iegūto naudu d;avina kādam skolēnu projektam pie skolām lai nodrošinātu bērniem iespēju attīstīt talantus. vai izveido katrā novadā 1 zinātnes labratoriju bērniem.
    3. Kategoriski iebilstu, ka dod punktus par apmeklētajiem maksas pasākumiem, jo tieši naudas trūkums daudziem liedz tos apmeklēt.

  2. Žēl ka tā sanācis Atbildēt

    Kādreiz Dziesmusvētkiem bija smukas biļetes. Šīs tādas paprastas izskatās. Var jau būt, ka smukums tiek tikai resnajam galam.. bet to mēs neredzam.

  3. dziesmu svētki 1973 Atbildēt

    Kā šodien atceros 1973. gada Dziesmu svētku simtgades koncertu. Abi mani vecāki dziedāja slavenos koros. Apmēram stundu pirms noslēguma koncerta sākuma bez steigas, mierīgi nopirku biļeti alejā pie galdiņa. Bez stresa sameklēju vietu un apsēdos, ak jā, nopirku saldējumu protams. Nekādas ažiotāžas, nekāda interneta utt. VISI kuri vēlējās noskatījās koncertu utt. Man nav saprotams, KAS ir mainījies. Iedzīvotāju skaits ir samazinājies utt. Vai kāds var to paskaidrot, jeb KATRAM tur ir jābūt un ja tu neesi, tad tu esi NULLE???????

Draugiem Facebook Twitter Google+