Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. februāris, 2014
Drukāt

Dziesmusvētku noslēgumam – īpašu statusu, bet ne brīvdienu

Foto: LETAFoto: LETA

Sakārtojot infrastruktūru un padarot svētku koncertus pieejamus lielākam skatītāju skaitam, būtu iespējams saīsināt svētku programmu un rīkot noslēguma koncertu sestdienā, aģentūrai LETA stāstīja kultūras ministre Dace Melbārde.

Ja noslēguma koncerts notiktu sestdienā, tad atkristu vajadzība noteikt jaunu brīvdienu pirmdienā pēc svētkiem

Pērn Dziesmu un deju svētku padome rosināja Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai piešķirt svētku dienas statusu. Tika izstrādāts likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” grozījumu projekts, saskaņā ar kuru plānots noteikt, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienas ir svētku dienas un, ja svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darba diena nosakāma par brīvdienu.

Šonedēļ tikšanās laikā ar kultūras ministri Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda atbalstu infrastruktūras sakārtošanai kā plānam, kas varētu atrisināt jautājumu par jaunas brīvdienas noteikšanu pirmdienā pēc svētkiem. Kultūras ministre atzina, ka šāds risinājums ir iespējams, bet tādā gadījumā jāizpilda priekšnoteikums par Daugavas stadiona pārbūvi, lai deju svētku koncertus varētu apmeklēt daudz vairāk skatītāju, kas kompensētu koncertu skaita samazināšanu.

Prezidents apņēmies atbalstīt un iesaistīties sarunās ar Rīgas domi par Mežaparka estrādes rekonstrukciju. Nacionālais attīstības plāns paredz vairāku nozīmīgu 21. gadsimta kultūras un sporta būvju radīšanu – mūsdienīgu akustisko koncertzāli, Laikmetīgās mākslas muzeju, nacionālo stadionu.

Prezidents tādējādi neatbalsta Dziesmu svētku padomes virzītos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne norādīja, ka prezidents neatbalsta vispārēju brīvdienu. Viņaprāt, tā piešķirama tikai svētku dalībniekiem.

Tā kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir rosinājusi sagatavot šos likuma grozījumus, pašlaik likuma grozījumu projekts turpinās savu gaitu, komentēja ministre. Paredzēts, ka 27.februārī Dziesmu svētku padomes veidoto grozījumu projektu iesniegs valsts sekretāru sanāksmē.

Ministre uzsvēra, ka Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai tomēr būtu piešķirams īpašs statuss, jo Dziesmu svētki 19.gadsimta beigās ļāva latviešiem apzināties sevi kā nāciju un lielā mērā ietekmēja padziļinātu folkloras pētniecības sākšanos. Padomju laikā Dziesmu un deju svētkiem bija duāla nozīme – no vienas puses, svētkos bija jāiekļauj ideoloģiskās nodevas, bet, no otras, – tā bija iespēja dziedāt tautasdziesmas, valkāt tautastērpus, simbolu valodā paust ilgas pēc brīvības un iznest nacionālo identitāti cauri grūtiem laikiem. Ministre norādīja, ka Dziesmu un deju svētki ir arī starptautiski atzīti un iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbu sarakstā

Ministre jau iepriekš paudusi, ka par lielo kultūras infrastruktūras objektu – Laikmetīgās mākslas muzeja, akustiskās koncertzāles un sporta stadiona – būvniecību Latvijas simtgades svinībām varēs runāt pēc tam, kad būs paziņots Eiropas Komisijas (EK) lēmums par to, vai piešķirt finansējumu šīm būvēm. Pēc viņas teiktā, pašlaik būvniecību plānot nevar, jo jāsagaida, vai EK atbalstīs finansējuma piešķiršanu būvju celtniecībai.

Jau ziņots, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 64% sabiedrības atbalsta ideju Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai noteikt svētku dienas statusu, savukārt 62% atbalsta viedokli, ka nākamā diena jānosaka par brīvdienu, ja svētku noslēguma diena iekrīt svētdienā, noskaidrots Latvijas Nacionālā kultūras centra pasūtītajā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā.

Pievienot komentāru

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+