Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. decembris, 2014
Drukāt

Kā krāsot dziju: tekstilmākslinieces Andas Plaumas pieredze (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Tekstildarbu meistarei Andai Plaumai dziju krāsošana ar augu krāsvielām ir radošs process, kurā tiek gūta jauna pieredze un reizē arī idejas turpmākajiem darbiem. Pasākumā “Satiec savu meistaru” viņa interesentiem mācīja, kā tikt pie visdažādākajiem krāsu toņiem, izmantojot dabas veltes.

Dabā izejmateriālu krāsošanai ir tik daudz, ka eksperimentēt var visu mūžu. Anda Plauma iesaka nebaidīties un uzticēties intuīcijai, jo iegūt vēlamo rezultātu var, tikai vairākkārt mēģinot. Katrai pašai sirds pateiks priekšā, kurš krāsu tonis viņai un viņas mīļajiem konkrētajā brīdī nepieciešams. Nav striktu noteikumu, kurus ievērojot būtu iespējams tikt pie kādas noteiktas krāsas. Pārsteigumu var sagādāt gan auga izcelsmes vieta, gan tas, kādā laikā materiāli ievākti. Krāsu nianses, kādas var iegūt no jūrmalas smiltīs augušām zālītēm, atšķirsies no leknā augsnē augušo dabas materiālu krāsas. Svaigi, zaļi augi dziju iekrāsos spilgtāku, kaltēti – blāvāku. Ne mazāk būtiski arī, kāds ūdens izmantots krāsošanai, – identisku daudzumu drogas mērcējot krāna, akas, lietus vai sniega ūdenī, nekad nevar iegūt vienādu krāsu. Kaļķainā vai ar dzelzi bagātā ūdenī dzijas nekrāsojas tik labi kā mīkstā sniega, lietus vai ezera ūdenī. Tāpēc to pirms krāsošanas vēlams novārīt un radušos nosēdumus nokāst.

Jaunajām saimniecēm pirms dziju krā­so­šanas tekstildarbu meistare iesaka noskaidrot, vai augi, ar kuriem paredzēts krāsot dziju, nav aizsargājami vai indīgi un apmēram kādus toņus no tiem var gaidīt. Anda Plauma par vienu no uzticamākajiem informācijas avotiem uzskata Ilgas Madres grāmatu “Krāsošana ar augu krāsvielām” un publikācijas žurnālā “Praktiskais Latvietis”.

Dziju krāsošanai var izmantot visas auga daļas. Tiesa, miecvielām bagātākās (saknes, mizas) dāvās spilgtākus toņus un būs noturīgākas pret saules gaismu. – Mūsdienās ir bezgala lielas iespējas iegādāties daždažādus rokdarbu izejmateriālus, bet neviens no tiem nespēj sniegt to īpašu sajūtu, kas pārņem, paņemot rokās krāsu niansēm bagātās segas vai villaines, kuras tapušas, izmantojot senās zināšanas, – atzīst Anda Plauma. Senatnē visbiežāk krāsoja vilnas dzijas un lina diegus, bet mūsdienās rokdarbnieces eksperimentē arī ar sintētiskajām šķiedrām. Vienīgi to krāsojums ir nedaudz gaišāks un bālāks par dabisko izejmateriālu toņiem.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Mēļu krāsu iegūst nevis no mellenēm (Vaccinium myrtillus), bet gan no mēlenēm (Isatis tinctoria). Lūdzu, neceliet neslavu cienījamajai tekstilmāksliniecei, jo es neticu, ka viņa ir šo kļūdu pieļāvusi.

Draugiem Facebook Twitter Google+