Mobilā versija
+2.3°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Svētdiena, 23. aprīlis, 2017
3. marts, 2017
Drukāt

Eirosavienība pošas 60. dzimšanas dienai, mēģinot “nofotografēt nākotni”

Foto - Ilmārs ZnotiņšFoto - Ilmārs Znotiņš

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka

Marta beigās Latvijas un vēl 26 Eiropas Savienības (ES) valstu līderi tiksies Romā, lai atzīmētu 60 gadus kopš Romas līguma parak­stīšanas jeb ES pamatakmens likšanas. Kā jebkura dzimšanas diena, šis  brīdis varētu kalpot svinīgām runām, iespējai nopūst svecītes tortē un atskatam uz 60 miera gadiem pasaules daļā, kur iepriekš gadsimtiem ilgi neskaitāmos karos izlietas miljoniem cilvēku asinis.

Taču tikšanās Romā būs kas vairāk. Tas būs brīdis, kad ES, kurā pēc Apvienotās Karalistes lēmuma izstāties paliks 27 valstis, tiks izsniegta dzimšanas apliecība. ES profesionālajā žargonā to sauc par Balto grāmatu. Atšķirībā no Jāņa Jaunsudrabiņa bērnības atmiņām, kam dots tāds pats nosaukums, šī Baltā grāmata gan drīzāk ir mēģinājums nofotografēt nākotni – Eiropas Savienību 2025. gadā.

Kāda būs šī fotogrāfija? Tas atkarīgs Eiropas valstu izvēles. Eiropas Komisijas piedāvātajā Baltajā grāmatā iezīmēti pieci iespējamie maršruti, un katrs no tiem 2025. gadā mums ļautu ieraudzīt atšķirīgu Eiropu.

Pirmais piedāvātais ceļš – turpināt iesākto. Tas nozīmētu pakāpeniski virzīties uz priekšu, turpinot visus iesāktos darbus, vai tā būtu interneta pieejamība, droša gāzes piegāde vai investīcijas un jaunas darba vietas. Par jauniem lēmumiem būtu jāvienojas visām 27 valstīm. Jaunas tirdzniecības vienošanās ar citām pasaules valstīm – kā nesenais CETA līgums ar Kanādu – varētu uz ilgāku laiku “iestrēgt” sarežģītajā apstiprināšanas mehānismā.

Otrais maršruts – tikai un vienīgi vienotais tirgus. Citas politikas jomas – piemēram, klimata vai drošības politika – paliktu valstu pārziņā.

Trešais – tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk jeb vairāku ātrumu Eiropa. Piemēram, desmit valstis nolemj apvienot savas policijas datubāzes, tāpēc sadarbība drošības jautājumos kļūst daudz ciešāka. Vēl citas izlemj rīkot kopīgus iepirkumus aizsardzības jomā, bet citas izlemj neiesaistīties nevienā jaunā projektā.

Ceturtais scenārijs – darīt mazāk, bet efektīvāk. Visas 27 valsties vienojas darīt vairāk un ātrāk, lai gūtu panākumus, piemēram, terorisma apkarošanā, citās politikas jomās aktivitāti attiecīgi samazinot.

Piektais ceļš – darīt daudz vairāk kopā. Tas nozīmētu, ka valstis izvēlas daudz ciešāku sadarbību, lēmumus vēl vairāk nozarēs pieņemot kopā.

Visi piedāvātie scenāriji paredz, ka ES valstis vēlas sadarboties, tie neparedz arī izmaiņas eirozonā. Kuru no šiem ceļiem Eiropa izvēlēsies? Ļoti iespējams, ka 2025. gada ES fotogrāfijā mēs varēsim saskatīt vairāku piedāvāto scenāriju iezīmes – tie nav savstarpēji izslēdzoši.

Svarīgākais tagad ir uzsākt diskusiju, kādā Eiropā mēs vēlamies dzīvot. Kā, iepazīstinot ar Balto grāmatu, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Eiropas nākotne ir mūsu pašu rokās. Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, turpināsies arī darbs pie ES.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+