Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. oktobris, 2015
Drukāt

Čikāgas latviešu iedvesmotājs Ilmārs Bergmanis savu 85. jubileju nosvinēt atbrauca uz Rīgu (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ilmāru Bergmani Čikāgas latviešu aktīvajā sabiedrībā pazīst visi – daudzi kopā ar viņu ir piedalījušies demonstrācijās, kas ASV tika rīkotas par Latvijas brīvību sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Daudzi atceras, ka Bergmaņa vadībā jo krāšņi izdevās Čikāgas latviešu dziesmu un deju svētki 2002. gadā. Ilmāra vārds atrodams latviešu mēnešraksta “Čikāgas Ziņas” redakcijas kontaktu sarakstā, bet es ar Bergmaņu ģimeni iepazinos šovasar.

Saglabātā bērnības dienasgrāmata

Kad saņēmu ziņu, ka Ilmārs 3. oktobrī savu 85. jubileju svinēs Rīgā, ielūgumā teikums “Dāvanas nav vēlamas” mulsināja, taču skaidrs, ka atceļā uz mājām lidmašīnā gaviļnieks daudz neko līdzi paņemt nevarēs. Ilmāra dzīvesbiedre Ārija teic, ka izlēmuši – sarīkos Rīgā svinības arī tāpēc, ka jāsapazīstina taču beidzot abu dzimtu radi Latvijā.

Par mazo dāvanu – “Lauku Avīzes” izdoto Alfrēda Bērziņa grāmatu “Nepublicētās atmiņas” – Ilmārs priecājās, pieminot, ka ASV viņš Alfrēdu Bērziņu ir labi pazinis. Rožu un citu ziedu pušķus jubilārs svinību izskaņā devās nolikt pie Brīvības pieminekļa. Latvija viņam bijusi vienmēr sirdī ļoti dārga – un viņš arvien atcerējies Rīgu tajā rudenī pirms 71 gada, kad ģimenei sākušās karalaika bēgļu gaitas. Ilmārs ir saglabājis pusaudža gados rakstītu dienasgrāmatu, kuras fragmentus nolasīja savā dzimšanas dienā: kā 1944. gada 6. oktobrī no Torņakalna preču stacijas ar vilcienu ģimene izbraukusi uz Liepāju. Pēc tam tā nokļuvusi Vācijā, kur pēc kara dzīvoja “dīpīšu” jeb pārvietoto personu nometnē. Lai pēc kara no Vācijas tiktu uz ASV, vajadzēja galvojumu. Bergmaņiem to deva starptautiska organizācija – Pasaules luterāņu federācija. Toreiz ASV bija nolemts uzņemt pavisam 200 000 ieceļotāju no Baltijas valstīm.

Nebraskas štata galvaspilsētā Linkolnā Ilmārs aktīvi darbojās trimdas organizācijās: “Tur bija ap tūkstoš cilvēku liels aktīvs latviešu kodols. Es piedalījos dažādās sanāksmēs, protesta akcijās, runāju televīzijā, izdevām “Linkolnas Vēstnesi”. Piedalījos arī Amerikas latviešu apvienībā, kur mans galvenais darbs bija būt lobijam, kas virza ideju, ka Latvijai jāatgūst brīvība, un par šo ideju pārliecināt citus.”

Izstudējis tirgzinības, Ilmārs atrada darbu lielos uzņēmumos par grāmatvedības revidentu; piecus gadus viņš pavadījis Dienvid­āfrikā. No 1969. gada strādājis ASV valdībā par izglītības apgādes programmu vadītāju.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Sandra Lazdiņa 19. oktobris, 2015 17:25
    Atbildēt

    Paldies Ilmāram Bergmanim ar kundzi par latviešu cīņas gara par Tēvzemes brīvību uzturēšanu un latviskuma saglabāšanu trimdas zemē Amerikā!!

    Tā tomēr ir un paliek pagātne, bet Latvija iet bojā ŠODIEN! Kur šodien dzirdamai, redzami patriotu patiesie vārdi, kur aicinājumi valdībai un tautai mosties un pārtraukt visu nodevīgo un valsti, latviešus iznīcinošo? Kāpēc tagad lielie patrioti KLUSĒ??! Un vai tie ir patrioti ,kas klusē?!!

  2. Paldies Ilmāram Bergmanim ar kundzi par latviešu cīņas gara par Tēvzemes brīvību uzturēšanu un latviskuma saglabāšanu trimdas zemē Amerikā!!

  3. Klucis 16. oktobris, 2015 21:32
    Atbildēt

    “…. kā 1944. gada 6. oktobrī no Torņakalna preču stacijas ar vilcienu ģimene izbraukusi uz Liepāju. ”
    ================================================================
    Neviena vārda LA par 1944.g. 5.- 6. oktobrī Rīgā policijas ģenerāļa un SS-obergrupenfīrera F.Jekelna vadībā veikto visu darbaspējīgo vīriešu tvarstīšanas akciju. Pavisam toreiz ar varu tika izvesti ap 20 000 latviešu (Pētersons A. Krustugunīs. R., 2007, – 362.lpp.)

    Klusē kremļa defekācijas kluci – ar šiem sīkajiem faktiem nekas neaizēnos milzīgos Latvijas bērnu, sieviešu, sirmgalvju desmitu tūkstošu upuru izvešanas akcijas, nedz zvēriski nobendēto abu dzimumu civilistu skaitu Centrālcietumā, nedz slepeni nogalināto patriotu skaitu visos psrs okupacijas laika gados, nedz pāri par 200 000 kas bija spiesti kara beigās emigrēt, krievu nezvēriem atkal tuvojoties cilvēku valstij. Un no kuriem daudzi gāja bojā jūrā, gan arī bada, slimību dēļ nometnēs. Viss šis krievu komunistu – zvērisku necilvēku noziegumu masveidīgums un daudzums un prettiesiskā Lavijas nevainīgu pilsoņu slepkavu nesodāmība līdz šodienai ir ne ar kādām vācu okupācijas laiku pretlikumībām nesalīdzināma. Bet gan tieši otrādi – pasvītro milzīgo krievu okupantu noziegumu skaitu pirmskara, kara un īpaši zemiski miera laikā, salīdzinot ar vācu nacistu kara laika noziegumem.

  4. “…. kā 1944. gada 6. oktobrī no Torņakalna preču stacijas ar vilcienu ģimene izbraukusi uz Liepāju. ”
    ================================================================
    Neviena vārda LA par 1944.g. 5.- 6. oktobrī Rīgā policijas ģenerāļa un SS-obergrupenfīrera F.Jekelna vadībā veikto visu darbaspējīgo vīriešu tvarstīšanas akciju. Pavisam toreiz ar varu tika izvesti ap 20 000 latviešu (Pētersons A. Krustugunīs. R., 2007, – 362.lpp.)

  5. Liels paldies Dacei Kokarevičs kundzei par lielisko rakstu atzīmejot manu 85 gadu jubileju.

  6. Un… vai tiešām ne vārda par patieso Latvijas situāciju, par joprojām okupantu pārpilno valsti (kuru dēļ tas bija spiests pamest Tēczemi), par uzspiestajiem Āfrikas “bēgļiem” utt.??!

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+