Mobilā versija
+24.8°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
25. februāris, 2017
Drukāt

Dzimtas likteņiem izaustā vēsture (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

"Tauta veidojas no daudziem gudriem, strādīgiem, stipriem cilvēkiem, kas uz saviem pleciem iznesuši dažādos laikus, krīzes un karus," pārliecināta grāmatas "Ceturtais bauslis" autore Biruta Eglīte.

Šonedēļ svinīgi atvērta izdevniecības “Lauku Avīze” izdotā Birutas Eglītes grāmata “Ceturtais bauslis”, kas ir unikāls vienas latviešu dzimtas likteņstāstu izausts Latvijas simt gadu vēstures audekls. Grāmatas autore – rakstniece un Lauku bibliotēku atbalsta biedrības dibinātāja un vadītāja Biruta Eglīte, jau pazīstama ar savām grāmatām “Vienas ģimenes fenomens” (1996), “Šīs spēles noteikumi” (1998), “Kas jūs bijāt, Gunār Astra?” (1998), “Atstumtie” (2002), “Zvēri un cilvēki” (2015) u. c. Taču viņas jaunākais veikums – grāmata “Ceturtais bauslis” –, autores vārdiem sakot, būs pati personiskākā no visām. Tāpēc arī grāmatas atvēršana un tikšanās ar lasītājiem būšot pavisam citāda.

“LA” jau pērnvasar vēstīja par Spridzānu dzimtu, kas vairāku gadu mērķtiecīgā darbā apzinājusi vairāk nekā tūkstoš dzimtas pārstāvjus astoņās paaudzēs, aizrokoties dzimtas saknēs līdz pat 18. gadsimta beigām un apvienojot vairāk nekā 150 uzvārdus. Viena no izpētes aizsācējam bija Biruta Eglīte. Liela daļa Spridzānu pulcējušies arī vairākos dzimtas salidojumos. Savstarpēji iepazīstoties un satuvinoties, nācies atskārst, cik interesantām personībām bagāts ir radu pulks. Ideja izdot grāmatu par to likteņstāstiem dzima jau pirmā salidojuma laikā 2008. gadā.

Četras pierakstītas klades un grāmata – tāds ir sausais atlikums no aptuveni desmit gadu laikā uzklausītajiem Spridzānu dzimtai piederīgo piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem laiku griežos. Grāmatā “Ceturtais bauslis” iekļauti divdesmit paši spilgtākie, emocionālākie un personiskākie no tiem. Tie, kuros autore saklausījusi dzimtas cilvēku likteņu un Latvijas vēstures pagrieziena punktus vai arī vēl maz pieminētas liecības.

“Es ļoti daudz braucu pie radiem, iepazinos, iztaujāju. Centos uzsildīt atmiņas dzimtas salidojumu un citos radu kopā būšanas pasākumos. Tomēr ne visi gribēja dalīties savā pieredzē, jo dažas atmiņas jo­projām tik ļoti sāp,” pauž Biruta. Par katra stāsta lielāko vērtību autore uzskata pilnīgu godīgumu un atklātību, taču atzīst, ka rakstīt par dzīviem cilvēkiem esot ļoti grūti, bet vienlaikus ārkārtīgi interesanti: “Cilvēka dabā ir parādīt sevi labāku un noklusēt kaut ko, kas varbūt nav tik ērts vai skaists. Taču tieši šī izdibinātā patiesuma pērle padara stāstus cilvēcīgus. Tiem ir pavisam cita vērtība.”

Rūpīgi krātie cilvēkstāsti ilgi glabājušies kladēs, jo Biruta nav varējusi iztēloties formu, kādā to pasniegt lasītājiem. “Dzimtas grāmatu Latvijā ir ļoti daudz, bet lielākoties tās ir par vienu spilgtu personību, kurai fonā pārējie dzimtas cilvēki. Mums tas galīgi nederēja, jo Spridzānos ir ļoti daudz spilgto personību,” viņa stāsta. Taču kādā brīdī Birutai bijis pilnīgi skaidrs redzējums, kādai jābūt šai grāmatai: “Tā ir Latvijas 100 gadu vēsture, lielākoties visiem zināmi notikumi un procesi, caur kuriem mēs un mūsu senči gājuši. Notikumi, kas veidojuši mūsu valsti un mainījuši cilvēku dzīvi – iedvesmojot un apbalvojot, laužot un sadragājot, liekot pielāgoties un pārbaudot izturību un godaprātu.” Grāmata satuvinās dzimtu, pārliecināta rakstniece, tomēr viņai neesot šaubu, ka tā būs interesanta ne vien Spridzāniem, bet jebkuram tās lasītājam.

Divdesmit piesātinātos stāstos aizskartas arī mazāk zināmas un pat pilnīgi unikālas liecības. Piemēram, kas notika ar cilvēkiem, atgriežoties no Sibīrijas – kā viņus uzņēma un vai tas daž­brīd nešķita pat smagāks pārdzīvojums par pašu izsūtījumu. Cits stāsts vēstī par kādu padomju laikā notikušu milzu traģēdiju, ko varas iestādes noklusēja un par kuru ziņas neparādījās nevienā plašsaziņas līdzeklī. Viens no Spridzānu dzimtas pārstāvjiem bijis izmeklētājs šajā lietā un pirmo reizi par to atklāti runā grāmatā “Ceturtais bauslis”.

“Valsts veidojas kopā ar saviem iedzīvotājiem, to dzimtām, kas turas kopā, cits citu balstot, bet ir arī kritiski brīži, kad pazūd jebkādi kontakti un tos atjaunot ir ļoti grūti. Ne velti ceturtais Dieva bauslis skan: tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē,” saka B. Eglīte.

 

Tikšanās ar grāmatas autori 

* Rīt, 24. februārī, no plkst. 15 līdz 16.30 Rīgā, Ķīpsalas izstāžu centrā, “Latvijas grāmatu izstādē” Rakstnieku viesistabā pasākumā “Latvijas simtgadi sagaidot: vēsture, iedvesma un garša” notiks grāmatas “Ceturtais bauslis” prezentācija.

* Izstādē “Lauku Avīzes” izdevniecība arī paziņos “Lata” romāna konkursa uzvarētājus. Varēs satikties ar portāla “Garšīga Latvija” un grāmatas “Eiropas vēsture latviešu virtuvē” autoriem Sandru un Valdi Ošiņiem.

* Tiekoties ar lasītājiem, Biruta Eglīte jauno grāmatu “Ceturtais bauslis” vērs arī sestdien, 25. februārī, Rēzeknes novada Nagļu pagasta kultūra namā, 
5. martā Rēzeknē, Centrālās bibliotēkas lasītavā, un 18. martā – Viļakas novada Upītes Tautas namā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Prieks par Birutu un viņas paveikto! Malacīte!

JRT darbu Tabakas fabrikā sāks ar "Marķīzi de Sadu"Alvis Hermanis: "Uz šo trimdas laiku, mūsu teātris sauksies "JRT pie Dzemdību nama", jo es šaubos, ka daudzi zinātu, kur "Tabakas fabrika" atrodas."
Draugiem Facebook Twitter Google+