Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. februāris, 2015
Drukāt

Dzimtas sakņu meklētājs. Saruna ar norvēģu rakstnieku Terji Binderu (3)

Foto no personiskā arhīvaFoto no personiskā arhīva

Terje Binders ir norvēģis ar latviešu asinīm – tā viņš pats par sevi būtu teicis vēl pirms gadiem desmit, ja būtu par to aizdomājies, jo ir norvēģietes un Norvēģijā dzimuša latvieša dēls. Šobrīd Terjem ir pamats saukt sevi gan par norvēģi, gan latvieti, jo, savas latviskās saknes meklējot, viņš katru gadu brauc uz Latviju, ir izpētījis gan tēva mātes, gan tēvatēva dzimtu un par sava latviskuma apjausmu sarakstījis grāmatu “Kur piedzimst vējš” (“Der vinden ble født”), kuras latviešu izdevums tiks atvērts Latvijas Grāmatu svētkos Ķīpsalā.

– Lasīju grāmatu un domāju – cik neparasti, tā ir gluži kā Latvijas – un pat visas Eiropas – 20. gadsimta sākuma vēsture caur dzimtas prizmu. Turīga dzimta, kuras locekļi izklīst pasaulē, līdzdalība 1905. gada revolūcijā, reakcija, nepieciešamība bēgt, tēva brālis, kurš pamet drošu, kaut ne ļoti pārtikušu dzīvi Norvēģijā, aiziet strēlniekos un krīt Latvijas Brīvības cīņās…

T. Binders: – Savādi, ka tā saki, jo mans draugs vēsturnieks arī teica gluži to pašu: Eiropas vēsture dzimtas ietvaros. Viņš teica, ka mani apskaužot, jo esot tik garlaicīgi, ka paša dzimta cēlusies tepat no Sunmēres filkes (smejas).

– Un vēl grāmata man lika aizdomāties, kā cilvēks var iesaistīties vēsturiskos notikumos, jo tavam* tēvatēvam taču nepavisam nebija šāds noskaņojums, viņš bija tāds nejaušais revolucionārs, kurš dabūja ciest.

– Tieši tā, tēvatēvs nāca no ļoti spēcīgas baptistu kopienas, un baptisti ir nevardarbīgi. Taču vecmammas dzimta savukārt cēlusies no Purmsātiem, kur revolucionārais noskaņojums bija ļoti izteikts; viņa dzimusi tajā pašā saimniecībā, kur Fricis Roziņš (Viens no Latvijas Komunistiskās partijas pamatlicējiem. – L. K.). Daudzi mani radinieki, kaimiņi iesaistījās 1905. gada notikumos, daudziem reakcijas laikā par to piesprieda nāvessodu. Es varu tikai iztēloties, kā tas noticis, ka mans vectēvs iesaistījās revolūcijā, kādēļ vecāmāte izlēma pamest Latviju, atstājot dēlus pie vīratēva, un grāmata ir mana versija par notikušo.

* Norvēģijā mūsdienās uz “jūs” pieņemts uzrunāt tikai karaliskas izcelsmes personas, tādēļ, kaut arī pirms intervijas ar rakstnieku nebijām pazīstami, intervijā saglabāta norvēģu starpā ierastā uzruna “tu”.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Novēlu, lai autors atrastu radiniekus Latvijā. Jauki, ja raksta tādas grāmatas. Latvijas kultūrtelpu grūti iedomāties bez Rislaki. Tas ir Skats no malas. Paplašināts skats, kurš robežas pārbīda tālāk un pasauli tuvāk. Ir bijis tik daudz traģisku lappušu, bet Terje Binders kopumā raksta pozitīvi un ar mīlestību pret Latviju. Arī tā ir izmaiņa. Pirms 100 gadiem bija ļoti maz ārzemnieku, kuri to darīja un tur bija maz cieņas pret latviešiem. Tātad esam arī mēs mainījušies un caur ērkšķiem pie rozēm. Tā nav novēlama pieredze- kā bērnam ziloņa mugurā glābties no Taizemes taifūna. Bet izdzīvojot rūdījumu tu iegusti. Mēs noteikti nevaram žēloties, ka mūsu vēsture ir garlaicīga. Un vēl tūkstošiem dzimtu vēstures ir apzināmas un piederīgo apziņā atgriežamas.

  2. Intresanti un mazliet skumji paliek lasot-kā par visu mūsu tautas nepelnīti ļoti smago vēsturi!

    • Krievijas karaspēks ienāca Norvēģijā, padzina hitleriešus un aizgāja atpakaļ otrpus robežai. .. Tas arī visvairāk mūs atšķir, tāpēc norvēģi smaida vairāk, tāpēc viņiem par okupācijām ir citi spriedumi un citas atmiņas.

Draugiem Facebook Twitter Google+