Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. februāris, 2014
Drukāt

Dzimtās valodas dienā apspēlēs “Bildu ābici” (1)

Foto: 123RFFoto: 123RF

Kopš 1999. gada 21. februārī pēc UNESCO iniciatīvas pasaulē atzīmē Starptautisko dzimtās valodas dienu, un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) aicina pievērst uzmanību tam, ka šogad aprit 300 gadi kopš dzimis izgudrotājs un latviešu laikmetīgās literatūras pamatlicējs Gothards Frīdrihs Stenders, portālu LA.lv informēja UNESCO LNK konsultante Liene Krīvena.

G. F. Stendera gadadiena iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014. – 2015. gadam. Būdams Apgaismības laikmeta mācītājs, skolotājs, pētnieks, Stenders īpaši pievērsās tautas garīgajai un laicīgajai izglītošanai, tostarp lasīšanas un rakstīšanas mācīšanai. Viņš iestājās par jaunas lasīšanas sistēmas izveidi un 1787. gadā izstrādāja pirmo ilustrēto ābeci “Bildu ābice”.
Tas iekļaujas šī gada vispasaules tēmā, kam UNESCO aicina pievērsties Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, proti: “Vietējās valodas globālai pilsonībai: valoda zinātnē”, aicinot pētīt zināšanas, tradīcijas un prasmes, kas nodotas dalībvalstu pamatiedzīvotāju dzimtajās valodās.

21. februārī Rīgas domes NVO namā notiks Starptautiskās dzimtās valodas dienas svinēšana un konkursa “Darini ābeci” atklāšana. Šī akcija – konkurss risināsies līdz 23. aprīlim – Pasaules grāmatu un autortiesību dienai. Konkursā Latvijas bērni un jaunieši aicināti iepazīties ar Stendera “Bildu ābici” un izprast tās veidošanas principus un vēsturisko kontekstu, diskutēt par 21. gadsimta vērtībām, ko atspoguļot mūsdienīgā ābecē, un, izmantojot interaktīvo tāfeli, radīt vizuālu kompozīciju – zīmētu alfabēta burtu ar tam pievienotu divrindi – pamācību. Tādējādi taps mūsdienu bilžu ābece, līdzīga Gotharda Frīdriha Stendera ābecei, ar 21. gadsimta pamācībām dzīvei Latvijas bērnu un jauniešu skatījumā.

Pasākumā NVO namā būs skatāma Jura Cibuļa ābeču kolekcija un bērnu un jauniešu vizuālo darbu konkursa “Blaumaņa brīnumzālītes” izstāde. Ar literāro darbu piedāvājumu internetā un “runājošām pasakām” iepazīstinās “Letonika.lv” vadītāja Anita Vasiļjeva, par lībiešu valodu šodien stāstīs filoloģe un lībiešu valodas skolotāja Zoja Sīle, savukārt ar latviešu nedzirdīgo zīmju valodu iepazīstinās Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāve Sandra Gerenovska un Lilita Janševska.

Koncertā kopā ar Rīgas Vācu kultūras biedrības vokālo ansambli “Morgenrot”, deju kolektīvu “Rīgas danču klubs”, Rīgas Igauņu pamatskolu, Latvijas lietuviešu tautas deju kolektīvu “Bijūnas” tiks izspēlētas, izdziedātas un izdejotas dažādu tautu tradīcijas un iepazītas valodas.

Latviešu valdodas aģentūra aicina uz Dzimtās valodas dienas pasākumu 21. februārī plkst. 10.00 Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē. Tajā tiks apbalvoti radošo darbu konkursa “Dzimtas stāsti. Ar saknēm Latvijā” uzvarētāji, Valsts vēstures arhīva pētniece Ina Grosena stāstīs par dzimtas koka veidošanu, bet arheologs Rūdolfs Brūzis – par latviešu saknēm Livonijā un ko vēsta arheoloģija par to. Savukārt ar rakstnieku, triloģijas “Zīmogs sarkanā vaskā” autoru Jāni Lejiņu notiks saruna par vēsturiska romāna tapšanu. Pasākuma noslēgumā plkst. 13.00 – folkloras kopas “Vilki” koncerts “Latviešu karavīru gaitas cauri gadsimtiem dziesmās”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ventiņ stāstnic un zāļ siev – Reiter Līg Atbildēt

    Valod un dziesam priekš viss latvieš taut i kopig mant. To vaig turet makten augsta goda. Katra puse i sāv apvidvārd un izloksens, cour ko valod i bagāt. Bez dialektem valod i plik. Kater cilēk dzīv nosak valods smalkum. Kā cilēks i erāds, tā viš rune un tād dziesam dzied. Eklōses kā skan valod, tā viš dzīvo. Nemaz nevaig tulk, le nojaust pa ko i rūnšen. Ja valod i venkārš bez sarežģītem svešvārdem, ta arīdzan dzīv i venkārš bez sveš pemaisijum. Ja valod i aprobežot un trūkst vārd, le izteiktes, ta arīdzan dzīvošan i erobežot. Ja valod i izkopt smalk, un pa smalkam lietam var smalk izteiktes, ta arīdzan pat dzīv i smalk. Letiņ valod i diktam muzikāl. Kad letiņ rune, šķiet ka vīņ ju dzied.
    Le jums i lust un patikšan runat dzimta mēlē!

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+