Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. novembris, 2013
Drukāt

Trīsdesmitgadnieki atklāj, kāpēc paliek Latvijā, nevis meklē laimi pasaulē (4)

Anda KrauzeAnda Krauze

Hei, piepildi sapni tepat!

Foto- Anda Krauze Teksts – Andris Tiļļa

Domājot, kā kopā ar jums, godājamie lasītāji, “Mājas Viesa” lappusēs svinēt Latvijas 95. dzimšanas dienu, izlēmām uzrunāt šodienas trīsdesmitgadnieku paaudzes pārstāvjus – jaunus, spēkpilnus cilvēkus, kuru rokās vārda tiešā nozīmē atrodas mūsu valsts nākotne. Jo viņi ir pašā dzīves plaukumā, laiž pasaulē bērnus, veido karjeru, vairums – daudz un smagi strādā, lai nodrošinātu savas ģimenes. Un arī izlemj – saistīt sevi ar Latviju vai ne. Mēs meklējām un atradām tos, kuri ir skaidri izvēlējušies: viņi grib būt un palikt šeit, Latvijā.

– Pa tēva līniju piektajā paaudzē esmu rīdziniece. Sākotnēji – centra meitene, pusaudža gados pārcēlos dzīvot uz Maskavas forštati. Multikulturāla vide, nav tik daudz latviskā, cik gribētos… Mamma pat aizliedza iet cauri parkiem! Taču manī gruzdēja spīts – beidziet aprunāt manu dzīvesvietu! Pēc dziesmas “Daļa Rīgas”, kas veltīta šim rajonam, tiku nodēvēta par “maskačkas” advokāti, – pasmaidot nosaka Māra. Šķiet, saklausu viņas dungošanu:

“Par daudz šeit pagātnes

Un patiesības rūgtas,

Un piecpadsmitais trolejbuss jau leģendārs…”

Māra priecājas, ka Latvija attīstās, aug arī Rīga. Pirms septiņiem gadiem viņas uzņemtajā videoklipā redzamās Maskavas forštates vietas pārmainījušās līdz nepazīšanai. Tās kļuvušas draudzīgākas, aicinošākas.

– Pilsēta mainās līdzi sabiedrībai. Nevar piespiest kādu to mīlēt, bet var ieinteresēt, raisīt emocionālu pārdzīvojumu. Sākotnēji ierosmi dziesmām guvu tieši no pilsētvides, tagad iedvesmojos no sociālām, sabiedrībai svarīgām problēmām. Latvijas 95. dzimšanas dienu sagaidīsim Tallinā, kur ar koncertu uzstāsimies turienes latviešiem.

Māra ar Jāni darbojas Imanta Ziedoņa fondā “Viegli”, abi strādā padomē.

– Gatavojam izdošanai jauno fonda mūzikas albumu. Iepriekšējam bija nosaukums “Viegli”, šim, visticamāk, būs – “Vieglāk”. Imanta Ziedoņa dzeja ir tik ritmiska, ka pateicīga dziesmām. Koncerts paredzēts decembra vidū Dzelzceļa muzejā. Albuma radošais direktors – mans dzīvesbiedrs Jānis.

Jānis Holšteins-Upmanis:

– Agrāk šķita, ka labāk dzīvot ārzemēs – vairāk iespēju. Taču, uzklausot daudzos paziņas, draugus, kuri strādā svešatnē, saproti, ka tur tā zāle nemaz nav zaļāka kā te… Hei, gribas piepildīt savu sapni dzimtajā vietā, kur esi uzaudzis! Vidē, kurā visi spēles noteikumi ir zināmi, un tieši tādēļ ir vieglāk radīt savējos, ko piedāvāt citiem. Tā arī kļūsti interesants sabiedrībai. Brīžiem latvietis var gausties un čīkstēt, taču, kad saņemas, spēj veikt lielus darbus. Jā, līderis gan viņam vajadzīgs. Ja runā par ”Dinamo Rīga”, atceras vienīgi Sandi Ozoliņu…

Jānis apsver, ka viņam latviskā izjūta sakņojas ikdienā – domās, darbos, tā nav īpaši jāorganizē – jāpiesprauž karodziņš pie žaketes atloka.

Kādu viņi iedomājas Latviju pēc pieciem gadiem – valsts simtgadē?

– Kā mazu bērniņu – saudzējamu, audzinošu un augošu. Joprojām Lielais Kristaps pārbrien Daugavu ar bērniņu uz rokas.

upmane

Māra Upmane-Holšteine, dzimusi Rīgā 1984. gada 24. augustā.

Dziedātāja, popularitāti ieguva, būdama latviešu indiroka grupas Astro’n’out soliste. Grupa dibināta 2003. gadā, un tās populārākās dziesmas ir “Daļa Rīgas” un “Gravitātei nē”. Dzīvesbiedrs – dziesminieks Jānis Holšteins-Upmanis (komponists Goran Gora), dzimis 1984. gada 2. martā Rīgā. Abi – sabiedriski aktīvi, darbojas Imanta Ziedoņa fonda ”Viegli” valdē.

goran

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tas tikai kārtējo reizi pierāda, cik stiprs dzinulis uz labām lietām ir ģimene, īpaši bērni! Nu prieks, prieks!

Draugiem Facebook Twitter Google+