Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. novembris, 2016
Drukāt

Dzimtenes pagodinājumi beidzot panākuši Andri Nelsonu (1)

Foto: Timurs SubhankulovsFoto: Timurs Subhankulovs

Pirmdien, 31. oktobrī, mūzikas mīļotājiem bija vienreizēja iespēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (LVLMA) aulā sastapt pasaulslaveno latviešu diriģentu Andri Nelsonu.

Diriģentam pasniedza divus apbalvojumus, precīzāk izsakoties – apliecinājumu diviem goda nosaukumiem. JVLMA rektors Artis Sīmanis pasniedza Andrim Nelsonam goda profesora diplomu, savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis – apliecinājumu par LZA akadēmiķa titula piešķiršanu.

Kā savā apsveikuma runā sacīja Spārītis, lēmums par šīs akadēmiskās izcilības zīmes piešķiršanu pieņemts jau 2012. gada 29. novembra LZA Senāta sēdē, tātad pirms teju četriem gadiem. “Visa vaina jūsu jaunībā,” apsveicot diriģentu, aizrādīja LZA prezidents, “jūsu transkontinentālajam skrējienam akadēmiķu nosaukumi un paši akadēmiķi netiek līdzi.”

Pats Andris Nelsons, saņemot pagodinājumus, bija samulsis un teica, ka uz Mūzikas akadēmijas skatuves ir divējādas izjūtas: “No vienas puses, ir liels prieks un ļoti patīkami, taču no otras puses esmu uztraucies, mute sausa un pārņem tās pašas sajūtas, kas bija, šeit studējot trompetes spēli: ka nevarēšu nospēlēt tā, kā gribētos, nebūs artikulācijas.”

Neraugoties uz samulsumu, Andris Nelsons publiskajā sarunā ar Latvijas Radio programmas “Klasika” direktori Gundu Vaivodi dalījās savā pieredzē, strādājot ar dažādiem simfoniskajiem orķestriem visā pasaulē. Uz jautājumu, kādas kvalitātes citvalstu klausītāji novērtē latviešu komponistu – Jāzepa Mediņa, Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda – mūzikā, kuru Andris Nelsons regulāri iekļauj koncertprogrammās, pazīstamais diriģents atbildēja, ka, pēc viņa domām, tā ir plašā muzikālā palete, instrumentācijas prasme, kas piemīt visu laiku latviešu komponistiem, kā arī sevišķā kormūzikas izjūta, kas “mūsu komponistiem ir gēnu līmenī”. Arī programmās, pie kurām Nelsons pašreiz strādā gan ar Bostonas Simfonisko orķestri, gan ar Leipcigas Gewandhaus, esot iekļauti latviešu komponistu darbi – tos atklāt gan diriģents vēl nedrīkstēja.

Mūzikas mīļotājus noteikti iepriecinās arī vēsts, ka Andris Nelsons pēdējā laikā vairāk pievērsies trompetes spēlei, kuru 16 gadus, aktīvi strādājot kā diriģents, bija pametis novārtā. “Pērn trompeti man uzdāvināja Hokans Hardenbergers (pasaulslavens Zviedrijas trompetists, viens no Andra Nelsona skolotājiem – L.K.).” Gunda Vaivode izaicināja Andri Nelsonu nospēlēt Rīgā Haidna Trompetes koncertu – redzēsim, vai un kad aizņemtajam mūziķim izdosies tam izbrīvēt laiku…

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Un ko saka tie, Mūzikas Akadēmijas Profesori, kas nevēlējās izsniegt izziņu, ka Andris
    ir students, lai nsūtītu armijā?! Nožēlojamie latvieši un vesels bars ar pielīdējiem tagad, kad Andris kādam
    Vajadzīgs…. cerams, ka Andris nav tāds vientiesis….. Padzīs tos liekuļus no sevis tālāk ….

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+