Mobilā versija
Brīdinājums +3.8°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
10. oktobris, 2013
Drukāt

Zigfrīds Dzedulis: Par uzturēšanās atļaujām cīnās spekulanti

Foto - Indra DoršsFoto - Indra Doršs

Būtībā ar tiem tika atjaunota krīzes paisuma gados gandrīz pilnīgi izzudusī spekulēšana ar nekustamajiem īpašumiem, kas Latvijā bija uzplaukusi milzīgos apmēros un ar ko nodarbojās visi, kam vien nebija slinkums.

Spekulāciju aizstāvji demagoģiski biedē iedzīvotājus – sētniekus, vannasistabu sienu flīzētājus, atkritumu aizvācējus un citus, ka, lūk, šo “jauko” kārtību atceļot, viņiem vairs nebūšot darba, tas būšot jāmeklē ārzemēs. Īpašumu spekulāciju pārtraukšana būšot smags sitiens valsts ekonomikai, tostarp būvniecībai – jaunas mājas nebūvēs un neremontēs, jo, lūk, nebūšot ne kam tajās dzīvot, ne kam būvēt. Visi prasmīgākie meistari arī būšot ārzemēs. Turklāt krievi, ķīnieši un citu zemju bagātnieki ļaujot mūsējiem atbrīvoties no grimšanas banku kredītu parādos. Bet tā – atliek tikai atrast bagātu ārzemnieku, un mūsu bāleliņš ir brīvs no kredītu jūga. Vēl lielākas nepatikšanas mums draudot pasaules mērogā – Latvija zaudēšot savu reitingu jeb pievilcību ārzemju ieguldītāju acīs. Galīgi naivajiem tiek iestāstīts, ka trijos gados par īpašumiem ārzemnieku izdotie aptuveni 545 miljoni latu paliek Latvijas ekonomikā.

Ne jau par valsts ekonomiku vai par reitingiem ir šis tēlotais uztraukums. Tās patiesībā ir bailes zaudēt spekulatīvo, toties ļoti ienesīgo biznesu, kurā patiesībā var neko nedarīt – jāatrod kāds, no kura var nopirkt lētāk, lai pēc tam to pārdotu divreiz dārgāk… Rīgā, tās pievārtē un citās labās vietās ir tūkstošiem uzbūvētu, bet gadiem neapdzīvotu ģimenes privātmāju, kuru celtniecībā ieguldītas prāvas summas. Tās jādabū atpakaļ no krieviem, ķīniešiem un citiem, kuri spēj maksāt to, ko vietējie iedzīvotāji vairs nespēj zemo ienākumu un “saskrūvēto” cenu dēļ. Tās jādabū atpakaļ arī bankām, kuras dalīja kredītus pa labi un pa kreisi, arī tās labprāt gribētu tikt vaļā no parādniekiem atņemtajiem dzīvokļiem un mājām.

Vienlaikus Rīgā gandrīz 10 000 iedzīvotāju gadiem ilgi stāv dzīvokļu rindā. Patiesībā rindā stāv visa ģimene, tātad rindā stāvētāju skaits būtu jātrīskāršo vai jāčetrkāršo.

Diemžēl džins ir izlaists no pudeles jau sen – reizē ar vienlaidu privatizāciju, ar “Latvijas gāzes”, “Latvijas balzama”, citu ražojošu uzņēmumu, kā arī lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu pārdošanu ārzemniekiem. Un var tikai piekrist tiem, kuri teic, ka Latvijā vairs neesot lāga ko pārdot, tāpēc tagad ir kārta mājām un dzīvokļiem. Tagad mēģinājumi pārtraukt vai būtiski ierobežot šo totālo izpārdošanu ir jau gaužām novēloti. Par sekām, ko tā radīs, bija jākliedz pirms trim gadiem, kad neliela grupējuma interesēs tika pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mums nav ko zaudēt, kā tikai savas važas!

Saeimā ceturtdien spraigas debates raisīja priekšlikumi par pielaides valsts noslēpumam automātisku piešķiršanu deputātiem. Rosinājums gan tika noraidīts. Viens no priekšlikumu autoriem, deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) sacīja: “Mēs esam tautas priekšstāvji, brāļi un māsas! Mēs neesam kalpi! Esam saimnieki savā zemē! Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpu dvēseļu paliekas! Parādām piemēru Latvijas tautai, kādiem jābūt labiem saimniekiem savā zemē! Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. [..] Mēs, Saeimas tautas priekšstāvji, lemjam, kuriem no Saeimas locekļiem un ministriem liegt pieeju Latvijas valsts noslēpumam, nevis drošības dienests. [..] Ja jums tik ļoti gribas būt kalpam kādam no SAB vadītājiem, man ir grūti atteikt šo mazohismu.”

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+