Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. oktobris, 2013
Drukāt

Zigfrīds Dzedulis: Par uzturēšanās atļaujām cīnās spekulanti

Foto - Indra DoršsFoto - Indra Doršs

Būtībā ar tiem tika atjaunota krīzes paisuma gados gandrīz pilnīgi izzudusī spekulēšana ar nekustamajiem īpašumiem, kas Latvijā bija uzplaukusi milzīgos apmēros un ar ko nodarbojās visi, kam vien nebija slinkums.

Spekulāciju aizstāvji demagoģiski biedē iedzīvotājus – sētniekus, vannasistabu sienu flīzētājus, atkritumu aizvācējus un citus, ka, lūk, šo “jauko” kārtību atceļot, viņiem vairs nebūšot darba, tas būšot jāmeklē ārzemēs. Īpašumu spekulāciju pārtraukšana būšot smags sitiens valsts ekonomikai, tostarp būvniecībai – jaunas mājas nebūvēs un neremontēs, jo, lūk, nebūšot ne kam tajās dzīvot, ne kam būvēt. Visi prasmīgākie meistari arī būšot ārzemēs. Turklāt krievi, ķīnieši un citu zemju bagātnieki ļaujot mūsējiem atbrīvoties no grimšanas banku kredītu parādos. Bet tā – atliek tikai atrast bagātu ārzemnieku, un mūsu bāleliņš ir brīvs no kredītu jūga. Vēl lielākas nepatikšanas mums draudot pasaules mērogā – Latvija zaudēšot savu reitingu jeb pievilcību ārzemju ieguldītāju acīs. Galīgi naivajiem tiek iestāstīts, ka trijos gados par īpašumiem ārzemnieku izdotie aptuveni 545 miljoni latu paliek Latvijas ekonomikā.

Ne jau par valsts ekonomiku vai par reitingiem ir šis tēlotais uztraukums. Tās patiesībā ir bailes zaudēt spekulatīvo, toties ļoti ienesīgo biznesu, kurā patiesībā var neko nedarīt – jāatrod kāds, no kura var nopirkt lētāk, lai pēc tam to pārdotu divreiz dārgāk… Rīgā, tās pievārtē un citās labās vietās ir tūkstošiem uzbūvētu, bet gadiem neapdzīvotu ģimenes privātmāju, kuru celtniecībā ieguldītas prāvas summas. Tās jādabū atpakaļ no krieviem, ķīniešiem un citiem, kuri spēj maksāt to, ko vietējie iedzīvotāji vairs nespēj zemo ienākumu un “saskrūvēto” cenu dēļ. Tās jādabū atpakaļ arī bankām, kuras dalīja kredītus pa labi un pa kreisi, arī tās labprāt gribētu tikt vaļā no parādniekiem atņemtajiem dzīvokļiem un mājām.

Vienlaikus Rīgā gandrīz 10 000 iedzīvotāju gadiem ilgi stāv dzīvokļu rindā. Patiesībā rindā stāv visa ģimene, tātad rindā stāvētāju skaits būtu jātrīskāršo vai jāčetrkāršo.

Diemžēl džins ir izlaists no pudeles jau sen – reizē ar vienlaidu privatizāciju, ar “Latvijas gāzes”, “Latvijas balzama”, citu ražojošu uzņēmumu, kā arī lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu pārdošanu ārzemniekiem. Un var tikai piekrist tiem, kuri teic, ka Latvijā vairs neesot lāga ko pārdot, tāpēc tagad ir kārta mājām un dzīvokļiem. Tagad mēģinājumi pārtraukt vai būtiski ierobežot šo totālo izpārdošanu ir jau gaužām novēloti. Par sekām, ko tā radīs, bija jākliedz pirms trim gadiem, kad neliela grupējuma interesēs tika pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi.

Pievienot komentāru

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (20)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+