Mobilā versija
+2.1°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
10. oktobris, 2013
Drukāt

Zigfrīds Dzedulis: Par uzturēšanās atļaujām cīnās spekulanti

Foto - Indra DoršsFoto - Indra Doršs

Būtībā ar tiem tika atjaunota krīzes paisuma gados gandrīz pilnīgi izzudusī spekulēšana ar nekustamajiem īpašumiem, kas Latvijā bija uzplaukusi milzīgos apmēros un ar ko nodarbojās visi, kam vien nebija slinkums.

Spekulāciju aizstāvji demagoģiski biedē iedzīvotājus – sētniekus, vannasistabu sienu flīzētājus, atkritumu aizvācējus un citus, ka, lūk, šo “jauko” kārtību atceļot, viņiem vairs nebūšot darba, tas būšot jāmeklē ārzemēs. Īpašumu spekulāciju pārtraukšana būšot smags sitiens valsts ekonomikai, tostarp būvniecībai – jaunas mājas nebūvēs un neremontēs, jo, lūk, nebūšot ne kam tajās dzīvot, ne kam būvēt. Visi prasmīgākie meistari arī būšot ārzemēs. Turklāt krievi, ķīnieši un citu zemju bagātnieki ļaujot mūsējiem atbrīvoties no grimšanas banku kredītu parādos. Bet tā – atliek tikai atrast bagātu ārzemnieku, un mūsu bāleliņš ir brīvs no kredītu jūga. Vēl lielākas nepatikšanas mums draudot pasaules mērogā – Latvija zaudēšot savu reitingu jeb pievilcību ārzemju ieguldītāju acīs. Galīgi naivajiem tiek iestāstīts, ka trijos gados par īpašumiem ārzemnieku izdotie aptuveni 545 miljoni latu paliek Latvijas ekonomikā.

Ne jau par valsts ekonomiku vai par reitingiem ir šis tēlotais uztraukums. Tās patiesībā ir bailes zaudēt spekulatīvo, toties ļoti ienesīgo biznesu, kurā patiesībā var neko nedarīt – jāatrod kāds, no kura var nopirkt lētāk, lai pēc tam to pārdotu divreiz dārgāk… Rīgā, tās pievārtē un citās labās vietās ir tūkstošiem uzbūvētu, bet gadiem neapdzīvotu ģimenes privātmāju, kuru celtniecībā ieguldītas prāvas summas. Tās jādabū atpakaļ no krieviem, ķīniešiem un citiem, kuri spēj maksāt to, ko vietējie iedzīvotāji vairs nespēj zemo ienākumu un “saskrūvēto” cenu dēļ. Tās jādabū atpakaļ arī bankām, kuras dalīja kredītus pa labi un pa kreisi, arī tās labprāt gribētu tikt vaļā no parādniekiem atņemtajiem dzīvokļiem un mājām.

Vienlaikus Rīgā gandrīz 10 000 iedzīvotāju gadiem ilgi stāv dzīvokļu rindā. Patiesībā rindā stāv visa ģimene, tātad rindā stāvētāju skaits būtu jātrīskāršo vai jāčetrkāršo.

Diemžēl džins ir izlaists no pudeles jau sen – reizē ar vienlaidu privatizāciju, ar “Latvijas gāzes”, “Latvijas balzama”, citu ražojošu uzņēmumu, kā arī lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu pārdošanu ārzemniekiem. Un var tikai piekrist tiem, kuri teic, ka Latvijā vairs neesot lāga ko pārdot, tāpēc tagad ir kārta mājām un dzīvokļiem. Tagad mēģinājumi pārtraukt vai būtiski ierobežot šo totālo izpārdošanu ir jau gaužām novēloti. Par sekām, ko tā radīs, bija jākliedz pirms trim gadiem, kad neliela grupējuma interesēs tika pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi.

Pievienot komentāru

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Aizbērt Daugavu!

Lai atslogotu satiksmi pār tiltiem, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis rosinājis izskatīt ideju par prāmju un laivu satiksmi Daugavas šķērsošanai.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+