×
Mobilā versija
Brīdinājums -11.7°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
10. oktobris, 2013
Drukāt

Zigfrīds Dzedulis: Par uzturēšanās atļaujām cīnās spekulanti

Foto - Indra DoršsFoto - Indra Doršs

Būtībā ar tiem tika atjaunota krīzes paisuma gados gandrīz pilnīgi izzudusī spekulēšana ar nekustamajiem īpašumiem, kas Latvijā bija uzplaukusi milzīgos apmēros un ar ko nodarbojās visi, kam vien nebija slinkums.

Spekulāciju aizstāvji demagoģiski biedē iedzīvotājus – sētniekus, vannasistabu sienu flīzētājus, atkritumu aizvācējus un citus, ka, lūk, šo “jauko” kārtību atceļot, viņiem vairs nebūšot darba, tas būšot jāmeklē ārzemēs. Īpašumu spekulāciju pārtraukšana būšot smags sitiens valsts ekonomikai, tostarp būvniecībai – jaunas mājas nebūvēs un neremontēs, jo, lūk, nebūšot ne kam tajās dzīvot, ne kam būvēt. Visi prasmīgākie meistari arī būšot ārzemēs. Turklāt krievi, ķīnieši un citu zemju bagātnieki ļaujot mūsējiem atbrīvoties no grimšanas banku kredītu parādos. Bet tā – atliek tikai atrast bagātu ārzemnieku, un mūsu bāleliņš ir brīvs no kredītu jūga. Vēl lielākas nepatikšanas mums draudot pasaules mērogā – Latvija zaudēšot savu reitingu jeb pievilcību ārzemju ieguldītāju acīs. Galīgi naivajiem tiek iestāstīts, ka trijos gados par īpašumiem ārzemnieku izdotie aptuveni 545 miljoni latu paliek Latvijas ekonomikā.

Ne jau par valsts ekonomiku vai par reitingiem ir šis tēlotais uztraukums. Tās patiesībā ir bailes zaudēt spekulatīvo, toties ļoti ienesīgo biznesu, kurā patiesībā var neko nedarīt – jāatrod kāds, no kura var nopirkt lētāk, lai pēc tam to pārdotu divreiz dārgāk… Rīgā, tās pievārtē un citās labās vietās ir tūkstošiem uzbūvētu, bet gadiem neapdzīvotu ģimenes privātmāju, kuru celtniecībā ieguldītas prāvas summas. Tās jādabū atpakaļ no krieviem, ķīniešiem un citiem, kuri spēj maksāt to, ko vietējie iedzīvotāji vairs nespēj zemo ienākumu un “saskrūvēto” cenu dēļ. Tās jādabū atpakaļ arī bankām, kuras dalīja kredītus pa labi un pa kreisi, arī tās labprāt gribētu tikt vaļā no parādniekiem atņemtajiem dzīvokļiem un mājām.

Vienlaikus Rīgā gandrīz 10 000 iedzīvotāju gadiem ilgi stāv dzīvokļu rindā. Patiesībā rindā stāv visa ģimene, tātad rindā stāvētāju skaits būtu jātrīskāršo vai jāčetrkāršo.

Diemžēl džins ir izlaists no pudeles jau sen – reizē ar vienlaidu privatizāciju, ar “Latvijas gāzes”, “Latvijas balzama”, citu ražojošu uzņēmumu, kā arī lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu pārdošanu ārzemniekiem. Un var tikai piekrist tiem, kuri teic, ka Latvijā vairs neesot lāga ko pārdot, tāpēc tagad ir kārta mājām un dzīvokļiem. Tagad mēģinājumi pārtraukt vai būtiski ierobežot šo totālo izpārdošanu ir jau gaužām novēloti. Par sekām, ko tā radīs, bija jākliedz pirms trim gadiem, kad neliela grupējuma interesēs tika pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. 5. pants šajā nozarē nedarbojas!

“Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai “AP” paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Rimšēvičs šos apgalvojumus kategoriski noliedz un uzskata, ka Guseļņikovs šādi cenšas ietekmēt Latvijas valsti, lai panāktu savu uzvaru starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtajā prasībā. Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola otrdien pauda viedokli, ka AS “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskatāmas par provokāciju un vēršanos pret valsti. Vakar “Norvik banka” izplatīja paziņojumu, kurā raksta: “Mēs noteikti nevēršamies pret Latvijas valsti kopumā, mēs tikai gribam vienlīdzīgu attieksmi.”

Jāpiebilst, ka janvāra beigās par “Norvik bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieku tika iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Paziņojumā presei viņš toreiz rakstīja: “Priecājos [..] atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā.”

Vai piekrītat, ka pret Latviju patlaban vērsta kampaņa no ārpuses?
Draugiem Facebook Twitter Google+