Foto: Kinofotofonodokumentu arhīvs

Dzintara dziesmas vēsturē: Ar “Varbūt” Pauls aiziet no Krūkļa pie Petera 0

Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

1974.gadu Latvijas estrādes dzīvē varam droši uzskatīt par Viktora Lapčenoka gadu. “Mikrofona” aptaujas rezultāti liecināja, ka viņa dziedātās dziesmas ieņēma gan pirmo, gan trešo un gan ceturto vietu. Diemžēl togad “Mikrofona” aptaujas noslēguma koncerts nenotika un mākslinieks nesaņēma pelnītos laurus. Raimonda Paula liriskā melodija “Varbūt” koncertā būtu izskanējusi kā trešās vietas ieguvēja.

Raimonda Paula daiļradi varam iedalīt trīs posmos – Krūkliskajā, Peteriskajā, un Račiskajā – un Viktora izpildītā “Varbūt”, atrodas uz pirmo divu periodu robežlīnijas. Arhīvu dokumentos rakstīts, ka tās vārdu autors ir Jānis Peters, taču, kā zina stāstīt pats Maestro, patiesībā tos sarakstījis viņa pirmais sadarbības partneris, dzejnieks Alfrēds Krūklis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesa, lai dažādotu savu daiļradi Maestro visos trīs posmos ne reizi vien veica pa muzikālam sānsolim, izmantojot arī kāda cita dzejnieka vārdus. Piemēram, “Baltā saule” ir Ziedoņa Purva darbs, “Es nāku no mazas tautas” sarakstījis Knuts Skujenieks. Vēl raibāk klājās “Manai dzimtenei”, kas tika uzrakstīta 1972.gadā un veltīta Dziesmu svētku simtgadei. Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks to nodziedāja Raimonda Paula autorkoncertā un šķita, ka šai dziesmai ceļš uz estrādi vaļā, tomēr Kultūras ministrija ielika spieķos sprunguli un neļāva dziesmu iekļaut repertuārā. Tā izskanēja tikai 1975.gadā, brīnumainā kārtā iekļūstot repertuārā un izpelnoties trīs atkārtojumus kā koncerta noslēguma dziesma. Un cerams, ka uz mūžu mūžiem iekļuvusi zelta repertuārā kopā ar “Jāņu vakaru”,
“Gaismas pili”, “Lauztajām priedēm” un citiem lieliskajiem skaņdarbiem.

Runājot par Viktoru Lapčenoku, jāuzsver, ka viņš estrādes aizkulisēs tika uzskatīts par Paula dziesmu štata izpildītāju, lai arī citu komponistu rakstīto kompozīciju viņa repertuārā netrūkst. Pats dziedātājs par šādu zīmogu īpaši neskumst. Vēl vairāk, viņš ir pateicīgs par dienu, kad iepazinās ar Maestro un nonāca uz skatuves. Viktors ir stāstījis, ka pilnībā izpratis Paula dziesmas un, jau to tapšanas brīdī, sapratis kā dziesmas būs jādzied. Tā bijis arī ar “Varbūt” un, iespējams, tādēļ cilvēkiem šī dziesma iepatikusies. Šo dziesmu vēlāk iedziedājuši citi pazīstami mākslinieki, kā, Intars Busulis un Olga Rajecka.

Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja. Aprīļa balsojums ir noslēdzies, bet jau 1.maijā sāksies izšķirošie šīs sezonas notikumi – pusfinālu balsojumi, kas noteiks, kuras deviņas dziesmas tiks trešās sezonas finālā. Savukārt, 2015./16. gada sezonas “Amigo Dzintara dziesmu” aptaujas iemīļotākā melodija tiks noteikta krāšņā brīvdabas koncertā – šovasar tam izraudzīta Pasta sala Jelgavā. Uz 18.jūnijā gaidāmo koncertu biļetes, sākot ar 23.martu varēs iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta vietnē “bilesuparadize.lv”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.