Foto no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva

GUNĀRS JĀKOBSONS

Vasara Latvijā cilvēkus vilina pie jūras, bet es šodien vairāk sliecos uz ezera pusi. Tādēļ atgriežamies 1980. gadā, kad “Mikrofona” aptaujā ar dziesmu “Ezers” startēja Haralds Sīmanis.

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115

Lasīt citas ziņas

Man šī aptauja saistās ar trīs momentiem. Pirmo reizi uzvarēja aktieris – proti, Imants Skrastiņš ar “Kamolā tinēju”. Pirmo reizi populārākās dziesmas tika apkopotas skaņu platē un togad iznāca “Mikrofons 80”. Un pirmo reizi piešķīra debitanta balvu, ko saņēma Haralds Sīmanis. Tā bija tāda maza glezniņa, turklāt Raimonds Pauls paspieda Haraldam roku un teica: “Tā turpināt”.

Tā tas sākās 1980.gadā, un Haralds Sīmanis ar šo aptauju iemantoja patiešām lielu popularitāti Latvijā. “Ezers” ar savu skanējumu atšķīrās no visa, kas līdz tam tika pārraidīts Latvijas Televīzijā un radio. Viņš ir savdabīgs, savrups tīrradnis, kā reiz teica Marģers Zariņš. Ja balss diapazons sasniedz gandrīz četras oktāvas, tas nav joks. Turklāt Haralds ne ērģeles, ne ģitāru nav mācījies spēlēt mūzikas skolā, bet visu paveicis pašmācības ceļā. Pēc “Mikrofona” viņš iekļuva Filharmonijas kolektīvos “Tip-Top”, “Lāčplēsī”, tad nāca armija, tad Cēsu restorāns, kur viņš divarpus gadus nokalpojis, bet radošais koeficients bijis nulle. Tad Haralds aizvien biežāk sāka muzicēt viens pats, reizēm arī ar Ievu Akurateri, Ilzi Grunti un citiem mūziķiem. Viņš ir ne tikai dziesminieks, bet arī lielisks mūziķis, ērģelnieks, beigu beigās arī piektās kategorijas skārdnieks, arī tas nav maz.

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

“Ezers” skanēja koncertos itin bieži, līdz izgāja tā laika izpratnē starptautiskā arēnā. Koncertēts tika Baltkrievijā, arī Tbilisi festivālā, kuru rīdzinieku ansamblis “Tip-Top” kļuva par laureātiem. Haralds Sīmanis atceras, kā dziesma sākumā tikusi uztverta: “Kad ieskanējās mans falsets, bija tāds kā šoks, tad atskanēja smiekli, pēc tam svilpšana, tad kāju dauzīšana. Kad es beidzu savu falsetu, tad gan sekoja skaļi, skaļi aplausi”.

Vārdu autoru Arvīdu Ulmi Haralds satika Cēsu Svētā Jāņa baznīcas tornī, kur tika labots jumts. Ulme ar savu Pieminekļu aizsardzības centru organizēja jumtu nomaiņu daudzās vietās Latvijā, bet Haralds lika jumtu. Zem šī jumta bijušas vienas no labākajām ērģelēm visā Latvijā. Kad lijis lietus, viņi nokāpuši lejā un spēlējuši ērģeles.

“Ezers” kā dzejolis Ulmem tapa vienā elpas vilcienā pie Burtnieku ezera Antiņos. Sākumā bijuši trīs panti, tad cenzors vienu nosvītrojis ar argumentu – vai tad mēs tagad dzīvojam tādā tumsā? Meldiņš Haraldam dzimis baznīcas tornī.

Šodien tautā iemīļotākās dziesmas tiek apkopotas “Amigo Dzintara dziesmu” aptaujā, kas notiek nu jau trešo gadu. Iepriekšējās sezonas populārākās dziesmas joprojām var noklausīties aptaujas vasaras tūrē. Šajā nedēļas nogalē, 22. augustā Alūksnes estrādē notiks “Amigo Dzintara dziesmu” pēdējais koncerts. Nepalaidiet garām!

Autors ir “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2

Dzintara dziesmas vēsturē: Disko ritmi Raimonda Paula gaumē – “Tai pilsētā”

Dzintara dziesmas vēsturē. Spēcīga konkurente Paulam un Peteram – “Deviņvīru spēks”

Dzintara dziesmas vēsturē: Lustīgākā dziesma duetam – “Zilie lini”

Dzintara dziesmas vēsturē: Noslēpumainā “Pusnakts stundā”