Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. novembris, 2015
Drukāt

Dzintara dziesmas vēsturē: Oda Latvijas skaistumam – “Kurzeme” (2)

Foto no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.Foto no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.

Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2.

Raimonda Paula un Jāņa Petera sarakstītā, Viktora Lapčenoka nodziedātā “Kurzeme” ir viena no tām latviešu skaistajām dziesmām, kas tika “apdalīta” politisko peripetiju dēļ. 1973.gadā “Mikrofona” aptaujas koncerts nenotika, tādēļ tā nesaņēma oficiālus uzvarētājas laurus, lai arī bija izpelnījusies visvairāk klausītāju balsu.

Šīs dziesmas pirmsākumi saistās ar Oļģertu Dunkeru, kurš jau ilgus gadus atdusas Liepupes kapsētā. Tieši viņš rosināja sarakstīt dziesmas tekstu filmai “Klāvs – Mārtiņa dēls”, un Raimonds Pauls izteicis vēlēšanos, lai tekstu raksta Jānis Peters. Tā radās pazīstamā “Ances romance”, kas savulaik Margaritas Vilcānes izpildījumā bija ļoti pazīstama visā Latvijā. Pats Peters ir īsts kurzemnieks, tāpēc prata piemeklēt vislabākos vārdus dziesmai par savu dzimto pusi.

Abu autoru sadarbība sākās visai interesantā veidā dažus gadus agrāk. Vidzemes pusē, Zvejniekciemā reiz esot satikušies Margarita Vilcāne, Ojārs Grīnbergs, Maestro un Jānis Peters. Peters sacījis, ka Raimonda Paula dziesmu teksti viņam šķietot pārāk vecmodīgi un sentimentāli. Nezinu, kā Maestro reaģējis, klāt nebiju. Taču zināms, ka viņš vēlāk piezvanījis dzejniekam un teicis: “ja esi tik gudrs, tad raksti pats.” Tā radās dziesma “Zilā”, kas 1971.gada “Mikrofona” aptaujā izcīnīja otro vietu. Tā bija abu lielisko meistaru pirmā kopdziesma, kam sekoja visas pārējās – apmēram tūkstotis! Starp citu, dziesminieks, tā viņš sevi dažkārt sauc, Jānis Peters necieš terminus – dziesmas teksts un teksta autors -, jo viņš ir dzejnieks. Tas skanot tāpat, kā gleznas krāsotājs, jēdziena gleznotājs vietā. Un labāk, viņaprāt, skanot – dziesmas vārdi.

Par spīti popularitātei, “Kurzeme” netika iekļauta Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku simtgades repertuārā, un runāja, ka tā ir aizliegta.

Protams, nevar nepieminēt arī rīdzinieku, Teikas puiku Viktoru Lapčenoku. Tā ir viena no pirmajām “Modo” izpildītajām dziesmām. Kā Viktors man kādreiz stāstīja, viņam “Kurzeme” ļoti patikusi – gan teksts, gan meldiņš. Tā viņu esot saviļņojusi. Tā ir dziesma par Latviju, kas skāra sirdi, – ļoti latviska un himniska dziesma. Un Viktors Lapčenoks teica, ka to ierakstīt skaņuplatē bijis ļoti viegli un vienkārši.

Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja, kas ik mēnesi noskaidro populārākās melodijas. Šobrīd ikviens mūzikas cienītājs www.dzintaradziesmas.lv, pa bezmaksas telefonu 807 000 00 vai draugiem.lv “Amigo” lapā var nobalsot par sev tīkamāko dziesmu no deviņām novembra pretendentēm. Divas populārākās iekļūs finālā, lai pavasarī sacenstos par gada tautā iemīļotākās dziesmas titulu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. kautkā novārtā atstāts! kā mazsvarīga persona Latviešu tautai! un piebāžot Latviešu portālus, ziņas tv, ar Mums Latviešiem svešām, nevajadzīgām ziņām, par pilnīgi mums svešu zemju, personu, tautu notikumiem!

  2. Diemžēl, jau 2 gadi! Kā negaidīti, Mums Latviešu tautai, no mums aizgāja Harijs Spanovska kungs! Ļoti Žēl! Es pat nevaru iedomāties Līgo svētkus bez viņa dziesmām! Viņš ir Latviešu tautas Lepnums! Mākslinieks ar Lielo Burtu! 16 novembrī viņš no mums aizgāja! Man tas bija šoks, ziņās sadzirdot! Viņš nebija parasts aktieris, vai dziedātājs. Viņš bija tas, kurš Deva Latviešiem Svētku omu, Prieku, Latviskuma sajūtu, klausoties viņa dziesmās! Mums daudziem, daudziem, Harijs Spanovska kungs ir un paliks Izcils Latviešu dziesmu izpildītājs, aktieris! Es ceru, 15,16,17 datumos par Mūsu Mākslinieku būs daudz stāstīts (radio, tv), rādīts, skandinātas viņa dziesmas!

Draugiem Facebook Twitter Google+