Foto no Kinofotofonodokumentu arhīva

Dzintara dziesmas vēsturē: Trauksmainās aptaujas spožā uzvarētāja “Es aiziet nevaru” 2

Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

1979.gada “Mikrofons”, kur atskanēja arī “Es aiziet nevaru”, bija trauksmaina aptauja. Noslēguma koncerts notika Dailes teātrī, un tajā piedalījās 19 komponisti ar 52 dziesmām. Par tām nobalsoja 6200 radio klausītāji. Vispirms aizliedza atskaņot Raimonda Paula un Valda Artava dziesmu “Trīs runči” Edgara Liepiņa izpildījumā, bet pēc koncerta Centrālkomiteja pieprasīja paskaidrojumu par otrās vietas ieguvēju, Imanta Kalniņa un Vika kopdarbu “Dziesma, ar ko Tu sācies”. Ja par Imanta Kalniņa dziesmu viss bija skaidrs, tad runču aizliegšana joprojām ir mīkla.

Kad jautāju Maestro, kā tapa “Es aiziet nevaru”, viņš stāstīja, ka toreiz bija jāraksta dziesmas viena pēc otras, jo koncertu bija ļoti daudz. “Modo” nospēlēja līdz pat 20 koncertiem mēnesī, tādēļ nebija laika gulēt uz veciem lauriem. Visu laiku bija jāraksta jaunas dziesmas, jāiedzied un jābrauc koncertēt. Sākotnēji šī dziesma izskanēja Mirdzas izpildījumā krievu valodā konkursā “С песней по жизни” Tallinā, kur ieguva pirmo vietu. Tā Mirdza tika uz Maskavu, kur piedalījās lielajā koncertā, ko translēja centrālā televīzija. Dziesmas nosaukums krievu versijā bija “Любовь Настала”, un arī Maskavā Mirdzai veicās ļoti labi. Viņa atkal izcīnīja pirmo vietu un saņēma smagu kristāla balvu, kas diemžēl esot saplīsusi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc tam dziesmai tika radīta latviskā versija ar Vizmas Belševicas vārdiem. Pazīstamā dzejniece, kura vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā, tolaik itin veiksmīgi darbojās kā vārdu autore dziesmām. Viņa ieguva pirmo vietu Mikrofona aptaujā gan ar “Es aiziet nevaru” 1979.gadā, gan nākamajā ar “Kamolā tinēju”. Kad dziesma tika radīta latviski, tad tā skanēja visur – gan “Modo” koncertos, gan Filharmonijā, Latvijas radio, aptaujas noslēguma koncertā, kur izcīnīja laureātes titulu. 1979.gada beigas bija zīmīgas Mirdzai Zīverei, jo “Melodija” izdeva viņas solo albumu “Viena diena manā mūžā” ar Zigmāra Liepiņa un Raimonda Paula dziesmām.

Tolaik bija izveidojies ļoti interesants un daudzsološs duets – Mirdza Zīvere un Imants Vanzovičs, par kuriem man ir ļoti spilgtas personiskas atmiņas. 1985.gada Sporta Laureāta režisoram bija ienācis prātā, ka man ne tikai jāvada šie sarīkojumi, bet arī vajadzētu kaut ko nodziedāt. Tika pierunāts Zigmārs Liepiņš uzrakstīt dziesmu “Komentētāja roks”, kas man bija jāiedzied. Es, protams, dikti spirinājos pretī, bet beigu beigās ar Zigmāru Vecrīgā šo dziesmu “ieklepojām”. Toreiz Sporta pilī 5000 skatītāju klātbūtnē es biju pagalam nobijies, tādēļ Imants un Mirdza mani turēja viens pie vienas rokas, otrs pie otras, lai es no satraukuma nenokrītu. Šī dziesma 30 gadus bija «noziedējusi». Es nevarēju atrast ne vārdus, ne melodiju. Zigmārs arī nezināja, kur tā melodija palikusi. Taču nesen pavisam nejauši to uz radio atnesa grupas “Vintāža” mākslinieciskais vadītājs Rihards Bērziņš.

Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja, kas ik mēnesi noskaidro populārākās melodijas. Šobrīd ikviens “Amigo Dzintara dziesmu” mājas lapā vai pa bezmaksas telefonu var nobalsot par sev tīkamāko dziesmu no deviņām februāra pretendentēm. Divas populārākās iekļūs finālā, lai pavasarī sacenstos par gada tautā iecienītākās dziesmas titulu.