Publicitātes foto

Dzintara ūdensroze. Rotkalis Māris Šustiņš spēris jaunu soli dzintara apstrādē 2

Mākslas galerijas “Putti” galeriste Diāna Jaunzeme-Meistere: “Attieksmē pret darbu Māris ir noslēpumains romantiķis, viņa stāstījums ir tīrs un atklāts. Viņš ir māk­slinieks ar izteiktu radošo amplitūdu, kas sākas no ažūriem dārgmetālu izstrādājumiem, turpinās ar laikmetīgām, askētiskākām metāla rotaslietām un iesniedzas mazo formu tēlniecībā. Klasiskā stilā veidotajām rotām vairāk raksturīgs smalks ažūrs un liela akmeņu bagātība. Toties titāna un citu moderno metālu darbos dominē lakonisms, izteikts telpiskums un askētisms. Mākslinieks ir asprātīgs un pamanās rotas tēlu veidot viegli rotaļīgu ar smalki izstrādātām detaļām it visā. Māris ir īsts dabas bērns, un šī mīlestība jūtama viņa darbu formas tīrībā un vienkāršībā, kas balstīta uz dziļām praktiskām zināšanām un izjustām proporcijām. Māris ir izteikti inovatīvs. Dzintara apstrādes tehnoloģijas ir sekojušas līdzi cilvēces attīstībai, un likās – šim materiālam vairs nav ko teikt. Tomēr darbu sērijā “Dzintara ceļš” Māris paver būtiski jaunu lapaspusi senajā dzintara apstrādes mākslā, nepārprotami rādot jaunus un laikmetīgus izteiksmes līdzekļus. Mākslinieka rotās svarīga loma vienmēr ir arī detaļām, kas dažkārt ir miniatūras. Reizēm mākslinieks alkst ar rotām izstāstīt savu stāstu. Tāds stāsts ir piecu gredzenu kolekcija, kas ataino ūdensrozes attīstības ciklus – no pumpura līdz auglim – un simbolizē personības veidošanos mūža garumā. Māra dzintara traktējums ir laikmetīgs, viņš to izceļ kā mūsu Latvijas dārgakmeni, nebaidoties nostādīt to līdzās vērtīgiem dārg­akmeņiem. Gredzenu izteiksmes forma ir tīra un arhetipiska. Sajūtama zaudētās paradīzes mentalitātē, mājiens no dao vai sinto, kas rada kopumā tīru un izteiksmīgu mākslas darbu, kas vienlaikus ir jauns pakāpiens dzintara apstrādē.”

Iezīmējot Latvijas prezidentūru ES Padomē un Latvijas darbības sākumu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padomes dalībvalsts statusā, martā Ženēvā ANO pils zālē “La Sale des Pas Perdus” vēstnieks Raimonds Jansons atklāja izstādi “Kas dzintaram padomā?”. Mākslinieku skaitā ir arī rotkalis Māris Šustiņš.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Kā jau daudzi mākslinieki aroda ierosmi Māris saņēmis no tēva, kurš strādāja savulaik leģendārajā kombinātā “Māksla”. Pēc maģistra grāda iegūšanas Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina meistardarbnīcā strādāja SIA “Metāla dizains”, kur tapa dažnedažādi ekskluzīvi metāla vides objekti – sarežģītas konstrukciju kāpnes, mēbeles, pilsētu pulksteņi, gaismas un dizaina objekti un interjera detaļas.

[wrapintext][/wrapintext]

CITI ŠOBRĪD LASA

“Viens no mūsu uzņēmuma radošākajiem projektiem bija dziedātājas Laimas Vaikules mājā Jūrmalā, kur iekštelpās un pagalmā tapa daudz interesantu vides objektu – fasādes metāla apdares paneļi, dekoratīvas jumta atsaites, neskaitāmas metāla interjera detaļas un dārza strūklaka. Ļoti intriģējošs un tehniski sarežģīts bija darbs pie atjaunotā Laimas pulksteņa, ko pazīst vai katrs rīdzinieks,” atceras Māris.

Ekonomiskā krīze no industriālā metāla lika pievērsties rotām un pedagoģijai. Šobrīd Māris strādā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā par metāla izstrādājumu dizaina programmas vadītāju. Strādājot klasiskajā stilā, viņš izmanto dārgmetālus. “Ja kompozīcijā izmanto sudrabu un zeltu, rotas kļūst cēlas un greznas,” smaidot saka mākslinieks. “Ja romantisks garastāvoklis, top plastiski lējumi sudrabā vai zeltā, tos rotā lieli pusdārgakmeņi, dārgakmeņi, koraļļi, pērles, emalja, patinējumi un zeltījumi. Kad gribas lietai pieiet tehniskāk, var ķerties pie titāna, molibdēna, tantala vai ar Latvijas vārdu saistītā niobija.”

Termiski apstrādājot metālus, paveras jaunas izteiksmes iespējas, jo tie dažādā temperatūrā iegūst toņus – no zeltīti dzeltenīga uz oranžu, sarkanu, violeti zilu, kas pāriet viegli zaļgani rozīgā nokrāsā u. c. Daudzveidība ir nepieciešama, jo katra attiecīga dzīves situācija pieprasa attiecīgu rotu. Māris to labi izjūt un ne velti veidojis neskaitāmu skaistumkonkursu balvas, mis un misis karalieņu kroņus. Viņa rotu darināšanas stilā pavīd jūtīgs romantisms un kaut kas no liriska jūgendstila. Citkārt tehnoloģiski sarežģīti meklējumi vai negaidīta vienkāršība.

Māri valdzina dabas norisēs paslēptā filozofija. Strādājot pie darbiem starptautiskai rotu izstādei, radās ideja veikt drosmīgu eksperimentu un izveidot gredzenu kolekciju kā ūdensrozes ziedēšanas ciklu, no pumpura līdz plaukumam un gatavam auglim. Par dzelteno ūdensrozes ziedu, protams, kalpoja dzintars, kam tika uzticēta galvenā loma šajā kolekcijā. “Mans īpašais zieds ir dzeltenā ūdensroze, jo tās simbolika saskan ar cilvēka iekšējiem ritiem. Ūdensrozes saknes iestiepjas dziļi zemē, tāpat kā cilvēka saknes stiepjas dziļi zemapziņā. Auga stublājs, tiecoties pēc gaismas, izaug cauri ūdenim, tāpat kā cilvēkbērns garīgi aug, tiecoties pēc mīlestības. Ūdensrozes zeltainais zieds atveras gaisā, saules staros, tāpat kā cilvēka gars uzplaukst brīvībā, kosmiskā gara ietekmēts,” savās pārdomās dalās Māris.

Reklāma
Reklāma

Meistaram bijušas četras personālizstādes, dalība vairāk nekā 20 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Viņa darbus savai pastāvīgajai kolekcijai iegādājies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.


Mākslas galerijas “Putti” galeriste Diāna Jaunzeme-Meistere: “Attieksmē pret darbu Māris ir noslēpumains romantiķis, viņa stāstījums ir tīrs un atklāts. Viņš ir māk­slinieks ar izteiktu radošo amplitūdu, kas sākas no ažūriem dārgmetālu izstrādājumiem, turpinās ar laikmetīgām, askētiskākām metāla rotaslietām un iesniedzas mazo formu tēlniecībā. Klasiskā stilā veidotajām rotām vairāk raksturīgs smalks ažūrs un liela akmeņu bagātība. Toties titāna un citu moderno metālu darbos dominē lakonisms, izteikts telpiskums un askētisms. Mākslinieks ir asprātīgs un pamanās rotas tēlu veidot viegli rotaļīgu ar smalki izstrādātām detaļām it visā. Māris ir īsts dabas bērns, un šī mīlestība jūtama viņa darbu formas tīrībā un vienkāršībā, kas balstīta uz dziļām praktiskām zināšanām un izjustām proporcijām. Māris ir izteikti inovatīvs. Dzintara apstrādes tehnoloģijas ir sekojušas līdzi cilvēces attīstībai, un likās – šim materiālam vairs nav ko teikt. Tomēr darbu sērijā “Dzintara ceļš” Māris paver būtiski jaunu lapaspusi senajā dzintara apstrādes mākslā, nepārprotami rādot jaunus un laikmetīgus izteiksmes līdzekļus. Mākslinieka rotās svarīga loma vienmēr ir arī detaļām, kas dažkārt ir miniatūras. Reizēm mākslinieks alkst ar rotām izstāstīt savu stāstu. Tāds stāsts ir piecu gredzenu kolekcija, kas ataino ūdensrozes attīstības ciklus – no pumpura līdz auglim – un simbolizē personības veidošanos mūža garumā. Māra dzintara traktējums ir laikmetīgs, viņš to izceļ kā mūsu Latvijas dārgakmeni, nebaidoties nostādīt to līdzās vērtīgiem dārg­akmeņiem. Gredzenu izteiksmes forma ir tīra un arhetipiska. Sajūtama zaudētās paradīzes mentalitātē, mājiens no dao vai sinto, kas rada kopumā tīru un izteiksmīgu mākslas darbu, kas vienlaikus ir jauns pakāpiens dzintara apstrādē.”