Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. oktobris, 2016
Drukāt

Vētras gaida ar prieku. Ilze Vainovska darina dzintara rotas

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Ilze Vainovska: "Ja cilvēks nemēģina dabu uzlabot, bet sadzīvot ar to, sanāk brīnumainas lietas."

Vētras gaida ar prieku

Senos laikos Kurzemē esot darbojies Dzintara likums, kas noteicis tiesības uz dzintaru tikai Zobenbrāļu ordenim. Vietējiem iedzīvotājiem dzintara paturēšana varēja beigties ar nāvi. Bet šodien uzņēmīgi vīri un pa reizei arī kāda sieva pirmās rudens vētras gaida ar nepacietību, jo tas ir laiks zvejot dzintaru. Uz šo sakrālo procesu liepājnieki dodas garos zvejnieku zābakos un ar speciālām ķeselēm un jūras dibenā zvejo vētras atnesto dārgumu.

“Dzintars latviešiem ir īpašs,” uzskata dzintara zvejniece, mezglotāja un tā īpašību suminātāja Ilze Vainovska. “Tas palīdz atrast ceļu pie būtiskā, pie savām saknēm. Dzintars ir pirmais pusdārgakmens, ar ko rotājās mūsu senči, dzintara amuletus arheologi atraduši jau akmens laikmeta apmetnēs.”

Ilze saka, ka ar ķeseli jūrā pašas noķerts dzintars ir kaut kas vairāk par skaistu materiālu, no kā vērt krellītes. Tas ir veiksmes apliecinājums, kas tāds arī jāsaglabā. Viņa uzsver, ka, ne meklējot dzintaru, nedz iesienot to mezglos, nav nepieciešami nekādi resursi, tā ir dabai visdraudzīgākā nodarbe. Arī mezglus sienot ar pirkstiem, nav vajadzīgs nekāds īpašs aprīkojums, ja nu vien plakanknaibles.

Vārdus vajag zināt!

Ilze divdesmit gadus strādājusi masu medijos, līdz nolēmusi mainīt dzīvi, turklāt tā, lai būtu saskaņā ar dabu un sevi. Līdz pašreizējai nodarbei nonākusi pamazām. Sākumā viņa sējusi to dzintaru, ko salasījis dzīvesbiedrs. Tad arī pati pievērsusies dzintara zvejai un savus atradumus, tādus no jūras nākušus, ar visiem puniem, buktēm un negludumiem, iesējusi senajos jūrnieku mezglos un pārvērtusi par kaklā valkājamu amuletu. Pamazām atradusi piemērotus diegus, lai darbs būtu ne tikai akurāts un skaists, bet arī izturīgs. Un cilvēkiem šādi amuleti patikuši. Te Pāvilostas sērfotāji pieprasījuši aproces, te dāmītes auskarus. Tad gan meistare lauzījusi galvu – ej nu atrodi divus vienādus dzintarus!

Stils, kā Ilze pārvērš dzintaru valkājamu, ir kas līdz šim neredzēts. Daži tradicionālie dzintara apstrādes meistari ir teikuši, ka tā nedrīkst darīt, ka dzintars noteikti ir jāapstrādā – jāpulē un jāuzlabo tā forma. Bet Ilze paliek pie sava: “Mans dzintars dzelzi nav redzējis. Galvenā doma – lai dzintars paliek tāds, kāds ir. Lai nav nekādas vardarbības – ne zāģēšana, slīpēšana, ne urbšana.” Arī Imants Ziedonis “Dzintarainajā pasakā” rakstīja, ka ir meistari, kas ar dzintaru aprunājas un nerauj nost trešo kāju, ja reiz tāda ir, lai tikai būtu kā visiem. Ja cilvēks nemēģina dabu “uzlabot”, bet sadzīvot, sanāk brīnumainas lietas. Ilze stāsta, ka arī mezgli savas vietas uz dzintara atrodot paši. Ilze: “Sākumā varbūt ir iecere, kā veidosies mezglu raksts, bet reizēm galarezultāts ir pilnīgi cits. Tie, kuri mēģina tehniku atdarināt, brīnās, kā var noturēt dzintaru, kamēr to iesien mezglos. Tad es atsmeju – vārdus vajag zināt!”

Meistare atzīst, ka tas ir liels gandarījums – redzēt, ar kādu prieku cilvēki atklāj, ka beidzot kāds izdomājis, kā pagatavot rotu no pilnīgi neapstrādāta dzintara. Daži pat atnesot iesiet savu dzintara gabaliņu, ko savulaik atraduši, nēsā ikdienā kabatā līdzi, bet baidās, ka izkritīs, pazaudēs.

Noķerts Liepājā

Nu jau Ilze izveidojusi savu zīmolu “Noķerts Liepājā”, viņas darbus var aplūkot facebook.com/ilzium. Palaikam viņa piedāvā arī kaut ko uztaisīt no jūras izskalotajiem kociņiem. Daži jūrnieku mezgli ir tik dekoratīvi, ka labi kalpo paši par sevi. Lai ieinteresētu cilvēkus par jūrnieku mezglu siešanu, kā pacietību audzinošu, bet interesantu nodarbi, ik pa laikam Ilze rīko meistardarbnīcas. Jūrā noķerto dzintara smalci var izmantot dažādi un recepšu, kā izmantot dzintara putekļus masāžas eļļās, krēmos un skrubjos, ir daudz. Ilze tikai piekodina neizmantot dzintara gabaliņu malšanai kafijas dzirnaviņās, bet labāk tos lēnām saberzt akmens piestā. Vēl interesantāk no mazajiem dzintara gabaliņiem ir taisīt uzlējumu. Dzintara ķērājas personiskā recepte ir vienkārša – uz 50 gramiem dzintara uzlej puslitru degvīna un noliek tumšā vietā vismaz uz diviem mēnešiem. Alkohols izvelk ārā dzintarskābi, kas zināma kā spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis. Līdz ar to uzlējums labi kalpo ierīvēšanai, ja sāp locītavas. Ierīvēt var arī degunu un vaigu kaulus, ja iesnas draud izplesties, bet drēgnā laikā, kad lavās klāt vīrusi, kādu graķīti var lietot arī iekšķīgi…

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+