“Dzintariņš” – sirsnīgas atmiņas un komandas sajūta 0
Šodien, 18. martā, Latvijas bērnu tautas deju ansambļa “Dzintariņš” bijušie un esošie dejotāji pulcēsies Latvijas Nacionālajā operā (LNO), lai grandiozajā jubilejas koncertā svinētu kolektīva 60. jubileju.
“Dzintariņa” mākslinieciskā vadītāja Olga Freiberga informē, ka jubilejas pasākumam cītīgi gatavojušies ne tikai pašreizējie dejotāji, bet arī tā absolventi. Jau kopš pagājušā gada septembra kādreizējie tautas deju ansambļa audzēkņi reizi nedāļā sanāca kopā, lai sagatavotu un noslīpētu deju soļus. “Jubilejas koncerts būs svētki gan tagadējiem, gan bijušajiem audzēkņiem, jo tajā uz nacionālās operas skatuves satiksies dažādu paaudžu “Dzintariņa” dejotāji vecumā no diviem līdz 65 gadiem. Būs arī manas mammas, kolektīva dibinātājas Zinaīdas Zeltmates pirmie audzēkņi, kuriem bija tikai divi vai trīs gadi, kad viņi pirmo reizi tika atvesti uz “Dzintariņu”. Tagad tautas deju ansamblī dejo jau viņu mazbērni,” norāda Olga Freiberga, kura ir vairākkārtēja Vispārējo, kā arī skolēnu Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja.
Dejojot “Dzintariņā”, izaugušas jau vairākas paaudzes, tostarp daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, piemēram, baletdejotāji Genādijs Gobranovs, Lora Ļubčenko, Marians Butkevičs, Rita Lukaševica, Elza Leimane, operdziedātāja Elga Brahmane, aktrises Gunta Virkava, Zane Burnicka, kā arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, bijusī parlamenta spīkere Ingrīda Ūdre, kādreizējais Rīgas mērs Aivars Aksenoks un citi.
Bijušais Saeimas un Eiropas parlamenta deputāts, patlaban Tūrisma attīstības valsts aģentūras konsultatīvās padomes valdes loceklis Aldis Kušķis, “Dzintariņā” dejojis no triju līdz 116 gadu vecumam, un viņam par kolektīvu palikušas vissirsnīgākās atmiņas: “”Dzintariņam”, protams, vienmēr ir ziedu laiki, bet tajā laikā, kad es dejoju, mēs ļoti daudz braukājām ar koncertiem. Tā bija skaistā puse, kam apakšā smags darbs. Bērnam jau ļoti svarīgi, lai būtu nodarbības, kolektīvs. “Dzintariņš” – tas man bija pirmais kolektīvs, draugi un draudzenes, novērtējums un disciplīna.”
Baletdejotāja Elza Leimane dejojusi “Dzintariņā” līdz astoņu gadu vecumam, kad mērķtiecīgi izvēlējusies baleta nodarbības: “Protams, manas atmiņas no tik agras bērnības ir ļoti izplūdušas, fragmentāras. Atceros, kā “Dzintariņa” mammas mūs tuntulēja braucienos – pirmo reizi kopā ar kolektīvu viena bez ģimenes braucu laikam triju gadu vecumā. Ļoti spilgti atceros vienu koncertu, kurā lielie puiši mūs nesa uz pleciem ārā. Un tad vēl – to pati neatceros, bet vecāki ir stāstījuši, – pirms koncerta uz operas skatuves es esot stāvējusi un raudājusi. Un, kad man jautāts, par ko raudu, es esot teikusi: “Esmu laimīga, esmu tik laimīga!””
Aktrise Gunta Virkava atminas, ka uz deju kolektīvu pie Zinaīdas Zeltmates gājusi līdz skolai: “No pašām nodarbībām atceros ļoti maz, tikai to, ka man ļoti patika mūzika, kustības, tādēļ likās brīnišķīgi, ka mamma mani ved uz dejošanu un pēc tam – uz mākslas vingrošanu. Atceros, kā pucējāmies koncertam – bija jāpērk svārciņi un deju čībiņas. Un vēl atminos nodarbību vietu, īpaši šaurās, garās kāpnes, pa kurām kāpām pašā augšā Mazajā Ģildē.”
Tautas deju kolektīva “Dzintariņš” pirmsākumi meklējami 1953. gadā, kad Poligrāfiķu kluba bērnu deju pulciņa vadītāja deju pedagoģe Zinaīda Zeltmate kopā ar saviem mazajiem dejotājiem pārcēlās uz tagadējās Mazās ģildes telpām, kur “Dzintariņa” dalībnieki dejo arī pašlaik.
