Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. jūlijs, 2015
Drukāt

Dzintars: valdība nekritīs bēgļu jautājuma dēļ (7)

Foto-LETAFoto-LETA

Raivis Dzintars

Valdība nekritīs bēgļu jautājuma dēļ, aģentūrai BNS ceturtdien pēc Saeimas ārkārtas sēdes teica Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.

“Kamēr koalīcija pastāv, vienmēr ir bijuši jautājumi, kur mums [koalīcijas partijām] ir bijušas būtiskas domstarpības. Nav jābūt lielam politikas pazinējam, lai saprastu, ka šis [bēgļu jautājums] varētu būt viens no tādiem,” sacīja Dzintars.

Atbildot uz jautājumu, vai bēgļu uzņemšanas jautājums varētu novest līdz koalīcijas krišanai, Dzintars atbildēja noliedzoši. “Tas nevarētu būt īstais iemesls. Īstais iemesls iestāsies tad, kad kāds no koalīcijas iekšienes vēlēsies nomainīt premjerministri Laimdotu Straujumu (“Vienotība”). Tas būs īstais iemesls,” viņš paskaidroja.

Komentējot tā saucamo Saeimas kvoruma noraušanu ceturtdien ārkārtas sēdē, Dzintars to nodēvēja par “politisko huligānismu”.

“Var izvairīties no atbilžu sniegšanas saviem kolēģiem. Tomēr nevarēs izvairīties no atbilžu sniegšanas vēlētāju priekšā,” viņš uzsvēra.

Dzintars arī norādīja, ka NA uzskata, ka bēgļu jautājuma izskatīšanu vajadzētu nodot Saeimas Ārlietu komisijai, kā arī deputātu lēmumprojektam vajadzētu būt konkrētam, lai tas paredzētu “konkrētas pozīcijas ieturēšanu sarunās ar Eiropas Komisiju”.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka ceturtdien kvoruma neesamības dēļ deputāti neuzdeva valdībai paskaidrot lēmumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē, kuru trešdien ar 45 deputātu parakstiem sasauca opozīcijas partijas, kā arī Nacionālā apvienība, netika pieņemts lēmums par uzdevuma došanu valdībai par bēgļu jautājuma izskaidrošanu, jo par sagatavoto lēmumprojektu balsoja tikai 41 deputāts un atturējās divi, bet, pārbaudot reģistrāciju, konstatēts, ka uz sēdi ieradušies 68 deputāti.

Deputāti, kuri bija ieradušies uz Saeimas sēdi un nepiedalījās balsojumā, bija no “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības jeb partijām, kuras arī valdībā atbalstīja bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Balsojumā atturējās divi NA deputāti Einārs Cilinskis, kā arī Ināra Mūrniece. Par lēmumprojektu balsoja “Saskaņas”, lielākā daļa NA, kā arī “No sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienības deputāti.

Ņemot vērā, ka balsojums kvoruma neesamības dēļ nenotika, tas tiks iekļauts nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā kā pirmais izskatāmais jautājums.

Prezidijs bija sasaucis ārkārtas sēdi, kurā valdībai tiks uzdots sniegt skaidrojumu saistībā ar lēmumu Latvijā uzņemt 250 bēgļu.

Saeimas lēmumprojekts paredzēja uzdot Ministru kabinetam līdz 13.jūlijam sagatavot un iesniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, rīcības plānu bēgļu izmitināšanai un integrācijai Latvijas sabiedrībā, kā arī pamatot finansiālās izmaksas un sniegt skaidrojumu, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segtas bēgļu izmitināšanas un integrācijas izmaksas triju gadu periodā.

Tāpat lēmumprojekts paredz līdz 14.jūlijam sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kuras ietvaros Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai būtu jāsniedz ziņojums par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Bēguļošana nav tas labākais, ko cilvēks var darīt. Parasti bēgšanas ir bijušas bezjēdzīgas. Pamest panikā savu valsti, savējos, kad valstij iet grūti, – šī nav pati labākā darīšana. Ja visi latvieši būtu bēguši 1. karā un 2. karā, tad tāda Latvija vispār nebūtu. Bet vairums palika šeit, un neviens palicējus nav apēdis – ne krievi, ne vācieši. Tikai tauta zaudēja savu dzīvo spēku, – daļu karā kritušo un daļu kas kā aitu bars metās uz Krieviju 1. pasaules kara laikā, uz Rietumiem – 2. kara laikā.

    Kārlis Ulmanis bija pieredzējis bēgļu nožēlojamo likteni un tautas dzīvā spēka zaudējumus 1. karā, tāpēc 2. karam sākoties, viņš teica – palieciet savās vietās, es palikšu savā. Ulmani aizveda ar varu, tāpat daudzus citus. Bet paši “uz savu roku” panikā bēgošie latviešu tautai bija vēl lielāks zaudējums nekā karā kritušie.

    Visa šī bēgļu padarīšana nekas labs nav ne no viena viedokļa. Par labāku dzīvi jācīnās pašu zemē, nevis jāapgrūtina citas tautas, ne arī jāceļ citu valstu ekonomika.

  2. … Vienotibas izpilditais ‘Politiskais huliganisms’ … Saeimas darba ( bet ari pret NA, un kas sakas agri sis valdibas sastadisanas stadija, ar tas nevelesanos ietvert NA koalicija, velako NA ministru uzmesanu un beidzas ar Kola NA atstadinasanu no amata ar kartejo politisko izrekinasanos ar patriotisko NA, un ta jau kuro reizi … un tas turpinas … ) Vienotibai draud tikt izrakstitai no lomas ka nakamas valdibas sastaditajai, sadejadam mahinacijam raditiem milzigiem zaudejumiem bijusa elektorata … un populara atbalsta asam krituma del … !

  3. referendumu par izstāšanos no ES! Kad stājāmies ES mums neteica,ka Latviju pārvērtīs par placdarmu bēgļiem,lai latviešus izšķīdinātu savā Tēvzemē .Izrādās,ka par daudz vēl esam ,jo palikušie negrib emigrēt,tad jāieved citas tautas,lai pilnīgi latviešu nāciju iznīcinātu.Tā ir speciāla politika-uzkūdīt bēgļus!

  4. Tā nav nekāda valdība ,kas apzināti rīkojas pret tautas interesēm.

  5. Bēgļu jautājumu izlemt vajadzētu referendumā!

  6. Valdība var krist,visā pasaulē dominējošo ienākuma nodokli pēc maksātspējas aizvietojot ar akcīzes nodokli šokolādei,konfektēm un kūkām!

  7. Ņemam atpakaļ tos,kas uz Angliju aizbēguši.Vai tas nebūtu taisnīgi?-ar visām atvasēm.

Draugiem Facebook Twitter Google+