Dzintaru koncertzālē atklāta ekspresīva diriģenta Arvīda Jansona skulptūra 0
Piektdien, 16. decembrī, atjaunotās vēsturiskās Dzintaru koncertzāles dienvidu galerijā tika svinīgi atklāta leģendārā latviešu diriģenta, Marisa Jansona tēva, Arvīda Jansona skulptūra, kas tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Jūrmalas domes atbalstu, LA.lv uzzināja koncertzālē.
Arvīds Jansons ir pirmais starptautiski atzītais latviešu diriģents, kurš aizsācis latviešu diriģentu slavas gājienu pasaulē un kura iesākto turpina gan viņa dēls Mariss Jansons, gan diriģents Andris Nelsons.
“Viņš pavēra iespēju apvāršņus Latvijas mūziķiem, iekarojot publikas sirdis daudzviet pasaulē un ar savu meistarību iedvesmojot jauniem panākumiem. Tādēļ šodien varam ar gandarījumu raudzīties uz Latvijas mūziķu sasniegumiem nu jau ne tikai dzimtajā zemē,” pauž mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.
Pasākuma viesu vidū bija arī maestro Raimonds Pauls, kurš dalījās atmiņās: “Ja Dzintaru koncertzālē diriģēja Jansons, mūziķu aprindās zināja, ka klausītāji nāks, jo viņš bija publikas mīlulis – kuplu frizūru, skaisti mācēja strādāt ar orķestri. Rīgas Jūrmala toreiz bija prestiža vieta ar lieliski organizē koncertdzīvi.”
Divarpus metrus augstās bronzas skulptūras autors ir mākslinieks Aigars Bikše. Viņš savā darbā centies attēlot, kā diriģents sazinās ar orķestri un nodod informāciju par skaņdarba interpretāciju ar ķermeņa starpniecību. “Spriegumi figūras ķermenī un roku kustību formas dinamika veido to izjūtu, kura pārvēršas orķestra instrumentu kopējā skanējumā. Spēks un enerģija, ar kādu diriģents savu skaņdarba izjūtu pārnes kolektīvā skanējumā, ir rietumu kultūras fenomens,” pauda tēlnieks.
Arvīda Jansona skulptūras izveides projekts ir daļa no lielākas sadarbības starp Dzintaru koncertzāli, Jūrmalas domi un Borisa un Ināras Teterevu fondu, kas iesākās ar latviešu dekoratīvās mākslas meistara Anša Cīruļa sienu gleznojumu izgaismošanu vēsturiskās Dzintaru koncertzāles vestibilā šā gada novembrī.
Arvīds Jansons dzimis 1914. gada 24. oktobrī Liepājā, kur arī iesākušās viņa mūziķa gaitas. Piecpadsmit gadu vecumā viņš sāk vijolspēles mācības Liepājas Tautas konservatorijā, kuru vēlāk absolvē ar izcilību, bet sapnis kļūt par diriģentu aizved uz Rīgu un studijām Latvijas konservatorijā. 1944. gadā viņš kļūst par Operas teātra diriģentu. Par pagrieziena punktu mūziķa karjerā kļūst 1946. gads, kad Vissavienības jauno diriģentu konkursā iegūst 2. prēmiju un saņem uzaicinājumu no leģendārā Ļeņingradas simfoniskā orķestra galvenā diriģenta Jevgeņija Mravinska strādāt par asistentu, bet vēlāk jau par otro diriģentu savā kolektīvā. Jau ar 1954. gadu Arvīds Jansons uzsāk aktīvu koncertdarbību ārvalstīs. Pasaules presē bieži tiek publicētas jūsmīgas recenzijas par koncertiem Skandināvijas valstīs, Japānā, Anglijā, Grieķijā, Spānijā, Austrālijā un daudzviet citur. Vasarās ar Ļeņingradas orķestri viņš bieži uzstājās arī Dzintaru koncertzālē. 1958. gadā viņš kļuva par Tokijas simfoniskā orķestra goda diriģentu, vēlāk par Tokijas goda pilsoni. Vēlākos gados paralēli koncertdarbībai tiek vadīti semināri un meistarklases Veimārā un Helsinkos. Slavenā diriģenta mūžs aprāvās negaidīti, koncerta laikā 1984. gada 21. novembrī Anglijā, Mančesterā.
