Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. janvāris, 2014
Drukāt

Dzirdi zaudēt gripas dēļ


iesnas_14

Vāja dzirde nav tikai iedzimta īpatnība vai vecuma pavadone. Tā var pasliktināties jebkurā vecumā pārslimotas gripas vai citas infekcijas slimības, galvas traumas vai skaļas mūzikas klausīšanās dēļ.

Visbiežāk vainīgs 
iekaisums


Mūsu spēju dzirdēt dažādas skaņas nodrošina trīs auss daļas vai līmeņi – ārējā auss, kas sastāv no auss gliemežnīcas un auss ejas, vidusauss, kurā atrodas bungplēvīte un dzirdes kauliņi, kā arī iekšējā auss, kur izvietots dzirdes nervs un skaņas receptori.

Ārējā ausī dzirdes pasliktināšanās iemesls visbiežāk ir iekaisums, kas radies pēc inficēšanās ar mikrobiem, sēnītēm vai vīrusiem, piemēram, tā saucamo jostas rozes vīrusu, vai nosprostojums auss ejā. Iekaisums var arī rasties, pārāk rūpīgi tīrot ausis vai pēc peldbaseina apmeklējuma, kad to var izraisīt mikrobs pseidomona. Ja gadījies iziet laukā ar neizžāvētiem matiem un neizslaucītām ausīm, var iedzīvoties neiralģijā jeb, kā to sauc tautā, sapūstā ausi – auss sāp kā traka, bet nav iekaisuma pašā ausī, reaģē tikai apsaldētais nervs. Tas neatstāj iespaidu uz dzirdi.

Otrajā dzirdes līmenī – vidusausī – problēmas visbiežāk rodas bērniem (5 – 11 gadu vecumā) pēc ieilgušām iesnām, deguna blakus dobumu vai vidus­auss iekaisuma. “Ja bērns bieži slimo ar vidusauss iekaisumu, viņam pakāpeniski var pasliktināties dzirde. Skolotāji sūdzas, ka bērns stundās ir neaudzināts, izklaidīgs, slikti mācās, bet viņš vienkārši nedzird stāstīto. Ja bērnam padodas matemātika, bet diezgan slikti valodas, noteikti vajadzētu pārbaudīt dzirdi,” norāda ārste. Par laimi, ārējās un vidusauss veselības problēmas ir viegli ārstējamas gan medikamentozi, gan veicot nelielas ķirurģiskas manipulācijas.

Gripa un citas augšējo elpceļu infekcijas dzirdei kļūst bīstamas, ja rodas komplikācijas. “Viena no gripas komplikācijām ir vidusauss iekaisums, kad vīrusu infekcijai pievienojas arī bakteriālā. Neārstēts vidusauss iekaisums var veicināt pastāvīgu dzirdes traucējumu attīstību. Lai gripu pārslimotu viegli un bez komplikācijām, svarīgi palikt mājās un to izārstēt,” brīdina P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga, piebilstot, ka pagājušajā gadā gripas norise bija ļoti smaga, tādēļ daudziem pacientiem radās vidusauss iekaisums.

Bungplēvītes plīsums nelabvēlīgi ietekmē dzirdi, tomēr nav tiesa, ka tādēļ cilvēks var kļūt kurls. Parasti neliels plīsums sadzīst pats. Ja plīsums radies hroniska vidusauss iekaisuma dēļ, to novērš, izdarot nelielu ķirurģisku operāciju.

Visbiežāk iemesls tam, ka bērns dzimis nedzirdīgs vai vecam cilvēkam pasliktinās dzirde, slēpjas iekšējā ausī. Taču pēc smagām traumām, piemēram, galvaskausa lūzuma, pat pēc pļaukas pa ausi vai pēkšņas iebļaušanas tieši ausī tā var gadīties arī jauniem un citādā ziņā veseliem cilvēkiem. Dzirdi var zaudēt arī ilgstoši klausoties skaļu mūziku ar austiņām. Mūzika, kas skaļāka par 80 decibeliem un ilgāk par 6 stundām dienā, var nodarīt nelabojamu ļaunumu dzirdei.

Iekšējā auss var ciest arī pēc pārslimotām infekcijas slimībām, piemēram, meningīta. Agrāk daudziem cilvēkiem dzirde cieta pēc bērnībā izslimotām masalām, skarlatīnas. Arī medikamenti, piemēram, noteiktas antibiotikas, var nelabvēlīgi iedarboties uz iekšējo ausi. Šādus medikamentus gan lieto tikai gadījumos, kad jāārstē, piemēram, tuberkuloze ļoti smagā formā u. c.

Jaunībā dzirdes pasliktināšanās iemesls var būt iedzimta slimība – oto­skleroze, kad slimības dēļ iekšējā auss sāk pārkauloties, dzirdes kauliņš – kāpslītis vairs nespēj vibrēt un pārvadīt skaņu, bet vēlāk cieš arī dzirdes nervs. Šīs slimības gēns tiek pārmantots no paaudzes paaudzē, taču ne visiem šī iedzimtība izpaužas. Sievietes ar to slimo piecas reizes biežāk nekā vīrieši. “Lielākoties slimība sāk izpausties laikā, kad organismā notiek hormonālas pārmaiņas, visbiežāk tā ir pirmā grūtniecība. Sākotnēji dzirde pasliktinās vienā ausī, bet, slimībai progresējot, arī otrā ausī,” stāsta G. Sumeraga. Šādos gadījumos dzirdi var uzlabot, operācijā nomainot kāpslīti ar protēzi. Vai arī jālieto dzirdes aparāts.

Dzirdes pārbaude – 
no vienkāršākā uz 
sarežģītāko 


Vājdzirdīgs cilvēks nespēj saklausīt noteiktas, parasti augstas, frekvences skaņas, tādēļ viņam pašam nebūt nešķiet, ka kaut kas ar dzirdi nav kārtībā. To apliecina arī situācijas, kad pie ārsta ierodas pavecs pāris un viens no viņiem sūdzas: “Es dzirdu, ka viņš runā, bet nesaprotu, ko saka.”

Dzirdes pārbaudi ar audiogrammas izmeklējumu iespējams veikt jebkurā LOR ārsta kabinetā. Tā laikā pacientam no austiņās dzirdamajām dažāda skaļuma skaņām jānosaka klusākā. Lai noteiktu, vai dzirdes problēmas ir ārējā, vidusausī vai iekšējā ausī, skaņas jāklausās arī caur aizauss kaulu. Cilvēkiem, kas ikdienā saskaras ar troksni, piemēram, mūziķiem, šādu pārbaudi vajadzētu veikt reizi gadā. Ja nepieciešams, ārsts ieteiks arī citus izmeklējumus, piemēram, timpanometriju, lai noteiktu bungu dobuma spiedienu un dzirdes kauliņu kustīgumu, refleksometriju, lai noteiktu bungplēvītes kustīgumu, spiediena mērīšanu, lai konstatētu, kāds tas ir bungu dobumā.

Uzziņa


Kādēļ pasliktinās dzirde


* Bērniem un jauniešiem – ja bijusi infekcijas slimība, piemēram, serozais meningīts, vidusauss iekaisums, sekrēts vidusauss dobumā, trauma, sitiens pa ausi, skaļas mūzikas klausīšanās ar pleijera austiņām.

* Darbspējīgā vecuma cilvēkiem – jaunām sievietēm visbiežāk iedzimtas slimības – otosklerozes dēļ, pēc pārslimotām slimībām, piemēram, kā gripas komplikācija. Ilgstoši strādājot troksnī. Ļoti bieži cieš arī profesionāli mūziķi (strādājot 10 gadus vairāk par 80 decibeliem lielā troksnī).

* Senioriem – aterosklerozes radītu pārmaiņu dēļ, kas traucē auss apasiņošanai, ja ir mugurkaula deformācija, it īpaši kakla daļā jeb sprandā, caur kuru stiepjas artērijas, kas apasiņo ausis. Viņiem dzirdi nelabvēlīgi ietekmē arī troksnī pavadīta darba dzīve, augsts asinsspiediens, 2. tipa cukura diabēts.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+