Lorencs: “Reitinga cilvēks” – ideāls zobratiņš modernā kapitālisma mehānismā 3
“Katra tauta dabū tādu valdnieku, kādu tā pelnījusi”. Šī senā patiesība nāk prātā, dzirdot par izmaiņām Ķīnas konstitūcijā, kas pašreizējam valsts vadītājam Sji Dziņpinam ļauj palikt amatā teorētiski neierobežotu laiku. Latvijas medijos izskanējušas bažas, ka “Ķīnā partijas varu draud nomainīt diktators”, atgādinot par Mao Dzeduna tirānisko režīmu. Bet diezin vai tāpat domā lielākā daļa ķīniešu. Ja šajā valstī pašreiz ir kāda gluži vai reliģijas līmenī pacelta mācība, tad tā ir kārtības, attīstības un ekonomiskās izaugsmes ideoloģija. To “biedrs Sji” ir spējis nodrošināt – viņa valdīšanas laikā saimniecība augusi par 7% gadā. Skaitļos tas nozīmē, ka aizvadītajos sešos gados tautas labklājība Ķīnā augusi pusotru reizi.
Ne jau tikai Ķīnā, Kazahstānā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā vai Krievijā amatpersonām patīk aizsēdēties augstos amatos. Vācijas kanclere Angela Merkele gatavojas ieņemt premjera krēslu ceturto termiņu pēc kārtas. Ievērojot to, ka Vācijā tieši premjers, nevis prezidents ir reālais valsts vadītājs, nākamā varas termiņa beigās Merkeli jau varēs salīdzināt ar padomju “ģenseku” Leonīdu Brežņevu. Turklāt Vācijas konstitūcija neaizliedz Merkelei kandidēt uz valdības vadītāja amatu vēl piekto, sesto, kaut septīto reizi.
Bet Ķīnā vērojama kāda cita tendence, kas ar laiku var kļūt par nepatīkamu, pat bīstamu atdarināšanas paraugu citur pasaulē, arī pie mums. Patlaban Ķīna ir pasaules līdere totālā cilvēku izsekošanā. Pekina, Šanhaja un citas metropoles ir burtiski nosētas ar novērošanas kamerām. Īpaša programmatūra spēj atpazīt cilvēku sejas un jau veido to ikdienas gaitu profilus – kas, kad un kur pārvietojies vai atradies. Tam visam vēl pievienojot interneta, mobilo komunikāciju un naudas transakciju kontroli, var apgalvot – Ķīnas varas iestādes par katru savu pilsoni zina pilnīgi visu. Netiek slēpts, ka ķīniešu zinātnieku sasniegumi mākslīgā intelekta jomā pirmām kārtām tikšot izmantoti tieši izsekošanā. Proti, dators spēšot prognozēt, kādu pārkāpumu mēģināšot izdarīt likumam nepaklausīgi pilsoņi. Kontrole, par ko nevarēja sapņot ne čeka, ne gestapo…
Tas vēl nav viss. Jau 2020. gadā Ķīnā tikšot ieviesta tā saucamā “Sabiedriskās uzticamības sistēma” (angliski “Social Credit System”). Tās būtība ir šāda: katram pilsonim tiek piešķirts reitings, kas nemitīgi mainās atkarībā no “pareizas” vai “nepareizas” uzvedības. Pārgāji pāri ielai pie sarkanās gaismas, nokavēji kredīta nomaksu vai interneta komentāros kritizēji valdību – reitings uz leju! Apmeklēji kompartijas organizētu pasākumu, brīvajā laikā nodarbojies ar fizkultūru vai nopirki jaunu automašīnu – uz augšu. Vēl trakāk – cilvēka reitingu var ietekmēt arī viņa draugu reitingi. Satiecies vai sociālajos tīklos komunicē ar “sliktajiem” – atkal reitings uz leju! Paredzams, ka augstu reitingu īpašniekiem būs plašākas karjeras iespējas, zemāki kredīta procenti bankā, labāka medicīniskā apdrošināšana un citas priekšrocības.
Saprotams, šāda sistēma novedīs pie totālas kontroles. Precīzāk – pie paškontroles, kas ir vēl sliktāk. Uzskata, ka ķīniešu mentalitāte, kas sakņojas Konfūcija filozofijā, šo “reitingu sistēmu” ne tikai pieļauj, bet pat apsveic. Grūti iedomāties, ka līdzīgi eksperimenti patlaban ietu cauri Eiropā vai, neskatoties uz totalitāro pagātni, pat Krievijā. Eiropā ir pārāk spēcīgas demokrātijas tradīcijas, savukārt krievu tautā joprojām jūtams anarhisma elements, vēlme dzīvot pēc “dabiskiem likumiem”. Es gan nebrīnītos, ka dažs labs Eiropas vai Krievijas politiķis kaut ko līdzīgu Ķīnas “Sabiedriskās uzticamības sistēmai” labprāt redzētu arī savās mājās. Kaut vai tāpēc, ka “reitinga cilvēks” būtu ideāls zobratiņš modernā kapitālisma mehānismā – varai paklausīgs alkatīgs patērētājs.
