Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
31. decembris, 2013
Drukāt

Dzīve ar rubli
: visvarenais “blats”, tukšie veikalu plaukti un ilgais ceļš pēc auto (19)

kapeikas DB

Par labu strādniekiem iesaldē inteliģences atalgojumu

(Nobeigums. Sākums žurnāla “Mājas Viesis” 6.decembra numurā) Pirms eiro ēras, kas iestāsies 2014. gada 1. janvārī, piedāvājam ieskatu vēl vienā – padomju rubļa ērā, ko Latvijā pieredzēja vairākas paaudzes.

Vidējā Latvijas PSR rūpniecības strādnieku alga visu pēckara periodu pieauga kā skaitliski, tā reālajā izteiksmē, lai gan arī tolaik bija savi “trekno gadu” periodi, kas mijās ar sastingumu. Īpaši jāņem vērā, ka algu pieaugums notika pie salīdzinoši mērenas un kontrolētas “tehniskās” inflācijas, kas nepārsniedza 5%. Pirmajos miera gados, vēl kartīšu sistēmas apstākļos, vidējā izpeļņa fiziskā darba profesijās svārstījās ap 450 rubļiem un līdz ar lielāko uzņēmumu atjaunošanu 40. gadu beigās pakāpeniski palielinājās līdz 600 rubļiem.

50.gadu vidū pieaugums apstājās un atsākās ap 1958.gadu, kad Maskavā uzsāka kārtējo smagās rūpniecības veicināšanas kampaņu. 1962.gadā, jau pēc naudas reformas, vidējā strādnieka alga sasniedza 80 rubļu, un minimālā alga beidzot tika paaugstināta no iztikai absolūti nepietiekamajiem 27 līdz 40 rubļiem. Ap 1965.gadu bija pārvarēta robežšķirtne, kad vairāk nekā puse rūpniecībā nodarbināto jau saņēma vairāk nekā 100 rubļus mēnesī un varēja ne tikai aizpildīt patēriņa grozu, bet plānot arī tālejošākas vajadzības.

60.gadu otrās puses “trekno gadu” laikā vidējā alga pieauga līdz 120 rubļiem un ap 1974.gadu sasniedza 140 rubļus. Neatkarīgi no izpeļņas visiem bija jāmaksā vienota 13% nodokļu likme (komunisti šķīrās vēl no 2,5% kā biedra naudas) ar pilnu neapliekamo minimumu līdz 70 rubļiem un daļēju līdz 90 rubļiem. Algas pielikumi bija jūtami visās profesijās, kas prasīja kaut minimālu kvalifikāciju, vienīgie zaudētāji izrādījās viszemāk atalgotie palīgstrādnieki. Labie gadi beidzās līdz ar 1973.gadā izcēlušos pasaules ekonomikas krīzi, ko PSRS, lai arī pavisam atšķirīgā veidā, pārdzīvoja tikpat smagi kā Rietumi.

Reālo ienākumu pieaugums atsākās 70.gadu beigās, ap 1981.gadu vidējā alga bija 170 rubļu, bet 1987.gadā sasniedza 200 rubļu robežu. Strauja strādnieku algu palielināšana 80.gadu sākumā bija panākta, iesaldējot inteliģences un tehniskā personāla atalgojumu 70.gadu vidus līmenī. 1987.gadā, atmodai aizsākoties, 60% strādājošo saņēma pietiekami, lai apmierinātu tā laika priekšstatus par iztikas minimumu, atlikušie 40% pelnīja mazāk par 150, bet lielākā daļa no viņiem – trešdaļa aktīvā darbaspēka – nesaņēma pat 125 rubļus mēnesī.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Rakstā dažādas neprecizitātes par cenām. Piens maksāja 24, nevis 28 kapeikas litrā, rupjmaizes ķieģeļa klaips – 7, bet vēlāk 14 kapeikas, nevis nemainīgas 12 utt.

  2. …Rublim nebija ne vainas.. Es daudz ko varēju nopirkt un bērnus izskolot… .Ko deva Lats .????.Veikalā bija viss ,tikai naudas NAV… Redzēsim ko dos jaunā valūta????

    • Tev neviena valūta neko nedos, padomju neaptēstā lumpeņproletāriete.

      • Tev, cūkai, laikam bieza prihvatizācijas tauku kārta ?

        • Nē, padomiskais puslop, strādīgums un mācoties iegūtas labas amatnieka prasmes. Bet tu, padomiskais puslop, atceries – tava dzīve praktiski ir beigusies līdz ar padomju okupācijas kolhozu sistēmas sabrukumu un tev atliek gaidīt tikai savas bezjēdzīgās padomju puslopiskā verga dzīves beigas.

    • Šaubos, vai PSRS rublis vien tev ko dotu, ja nebūtu iespēja zagt produktus un ražošanas materiālus un pirkt trūkstošās pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus blata sistēmā.

  3. Paskatieties manās galerijās Viena diena Latvijā…!!!
    šī groteska neguva ne mazāko ievērību pirms gadiem rīkotajā foto akcijā…:)

  4. Cik labi, ka šie krievu murgi ir beigušies. Un cik sāpīgi paliek, kad apzinies kādu kļūdu baltieši izdarīja 39/40 gadā. Kur šodien ir Somija, un kur baltieši. Bet bijām visi diezgan līdzīgās pozīcijās… Tagad esam diezgan atpalikusi valsts ar kaudzi krieviem iekšā… Kā aizbraucu uz Somiju, sirds sāp! Tomēr vajadzēja cīnīties par savu valsti toreiz… Lai mūžam nolādēta Krievija!

  5. Dīvaini laikam dažādās PSRS esam dzīvojuši. Man alga PSRS laikos uz rokas bija 250 rubļi, bet tādu paradīzi kā šeit dzaudzi apraksta neredzēju. Ar katru gadu palika sūdīgāk un vairak kompostrēja smadzenes par tuvojošos komunisma paradīzi. Laikam jau te bijušie gomoseki vaid, kam bija zelta dzīve Iekš PSRS, savi veikali un apgāde. Tiem jā problēmas nebija dzīvoja ka komunismā. Taču parastais strādnieks rāvās ka Papus Karlo. Mūsu rūpnīcā bija veči kas saņēma līdz 700 rubļiem uz rokas, bet tikai dažiem bija automobiļi, jo pat tos dalīja pec deguniem, vai ja biji tuvs gomosekiem. Ta ka nevajag fleitēt par labo dzīvi. Tagad ja tev ir smadzenes dzīvosi labi un augstskolas diploms vēl negarantē, ka cilveks ir spējīgs savas zināšanas izmantot. Ir daudz tadi “specialisti” redzēti. Jabrīnās kā viņs to diplomu dabūjis.

    • Es padomju pēdējos gadus pieredzēju kā puišelis. Labi atceros tukšos veikalu plauktus. Un kā devāmies uz leišiem ko iegādāties un kā runājam latviski, lai uz mums neskatītos ar greizu aci. Riebjas šie post-padomju propogandisti! Noželojami salašņas!

    • Esmu pensionārs.Un šodien mani visvairāk tracina tas,ka ”augšgalā esošie”zog ,ka tik’ turies. Tapat , kā PSRS gados.Toties šodienas čīkstētājiem iebildīšu. No man pazīstamiem un radiem nav neviena , kas dzīvotu slikti un būtu jāpārtiek no pabalstiem.Un darbu atrod visi,kas GRIB strādāt,kaut vai ārzemēs.Toties daudzi sūdzas,ka nevar atrast strādniekus-arī par labu samaksu.

  6. Tikai nevajag melot – kartupeļu pazudinātāji….

  7. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Es visu mūžu nodzīvoju krievu laikā. Un ziniet, man bija daudz labāka sajūta jo kabatā vienmēr bija kāds rublis, bet nebija ko pirkt. Tagad pilni veikali, bet kabata tukša. Ko es tagad ar savu augstāko izglītību varu iesākt, visu mūžu strādāju, bet pensija 128 Ls. Redzu daudzas šodien pielaistas muļķības, bet mūsu vēlētājiem ir pārāk augsts muļķību reitings un notikti būs kas balsos pat par Repši un Vienotību, bet nebalsos par citu partiju. Diemžēl cilvēki baidās zaudēt savu balsi, bet nebaidās zaudēt savu valsti, jo tā viņiem smadzenes ir ieskalotas.

    • Un ziniet, man bija daudz labāka sajūta jo kabatā vienmēr bija kāds rublis, bet nebija ko pirkt. Tagad pilni veikali, bet kabata tukša.
      ==================
      Tas ir labi, padomju okupācijas slavinātāj, ka tev, kuram toreiz bija labāka sajūta, tagad ir slikti. Tas ir ne tikai labi, tas ir likumsakarīgi, tā notiek pilnīgi visiem padomju lumpeņproletāriešiem – Homo Sovieticus, jo jums ir pilnīgi cita – padomju vergu mentalitāte.
      Un tādiem kā tev, kuri padomju okupācijas laikā jutās labāk, nedrīkst būt labi, tev katrai dienai jābūt neciešamai, līdz tu sāksi apjēgt, ka tas ir tā dēļ, ka tu apzināti esi kļuvis par padomju okupācijas atbalstītāju.

      • > lojālpatrEJotiskam idEJotam “aktum”

        Ir sacīts: “Nespļauj akā, no kuras neizbēgami pašam nāksies strēbt: izlidos – nenoķersi!” 😉

      • Cik jauki, ja var lepoties ar tukšu kabatu! Runa jau nav par rubļa slavināšanu, bet gan par to, ka bija iespējams visu izdarīt labāk, bez smagiem zaudējumiem. Vai lepošanās ar jaunatvērtām zupas virtuvēm ir sasniegums? Vai lepošanās ar diplomētiem bezdarbniekiem tiešām ir mūsu sajūsmas vērta?

        • Šeit tik ļoti lamāto lumpeņproletāriešu bālās masas kopdarbs, padomijai brūkot, dažiem nodrošināja veselīgu prihvatizācijas saules iedegumu. Tomēr dakteri stāsta, ka no pārmērīga iedeguma varot piemesties kas nelabs …

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+